Jelgavas novadā vismaz seši iedzīvotāji tiks sodīti par pērnās zāles dedzināšanu, taču pieķerto skaits joprojām ir ļoti mazs.
Šosezon Jelgavā izdeguši jau 432 tūkstoši kvadrātmetru pērnās zāles, kas ir «rekords», salīdzinot ar tuvējiem novadiem. Pirmdien vien ap Jelgavas lidlauku izdeguši 27 hektāri nekoptu teritoriju. Speciālisti atzīst – bieži vien deg vienā un tajā pašā vietā, jo kādam šāda lauku «tīrīšana» šķiet ļoti saistoša.
Līdz 7. maijam Jelgavā pērnā zāle degusi 53 reizes, bet pagājušajā gadā līdz šim datumam – 34. Kopumā pilsētā izdeguši vairāk nekā 432 tūkstoši kvadrātmetru, bet Jelgavas novadā – vairāk nekā 362 tūkstoši 41 kūlas ugunsgrēkā. Mazāk rūpju ugunsdzēsējiem sagādājuši Ozolnieku novada iedzīvotāji – tur 23 ugunsnelaimēs izdeguši apmēram četri hektāri. Pagaidām iztikts bez cilvēku un mājdzīvnieku upuriem, kaut dažviet liesmas teju vai skārušas mājas slieksni.
Deg nekoptas pilsētas teritorijas
«Kūlas ugunsgrēki nav tikai neapsaimniekoto lauku, bet arī nolaisto pilsētas teritoriju sekas. Kaut gan pilsētās kūlas ugunsgrēki platības ziņā ir salīdzinoši mazāki, tomēr, ņemot vērā blīvo apbūvi, tieši tur pastāv lielāki draudi tuvējām ēkām. Protams, pērnās zāles dedzināšana ietekmē arī gaisa kvalitāti. Diemžēl pilsētās kūlas ugunsgrēki nav retums,» atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere.
Ļoti karstu dienu ugunsdzēsēji piedzīvojuši pirmdien, kad vairākviet degusi kūla ap lidlauku. «Ugunsdzēsēji steidzās no viena izsaukuma uz citu, bet, ja pilsētas iedzīvotājiem būtu nepieciešama steidzama palīdzība, nāktos gaidīt, kamēr palīgā atbrauc ugunsdzēsēji no citiem depo, kas prasītu daudz ilgāku laiku,» vērtē I.Vetere, piebilstot – bieži vien ugunsgrēki izceļas vienā un tajā pašā vietā. Piemēram, vakar Valgundes pagastā ap pulksten astoņiem rītā un vēlāk pēcpusdienā zāle degusi teju vienā vietā pie šosejas. Bieži ugunsgrēki ir depo mikrorajonā, ap Dobeles šoseju un Loka maģistrāli. Jāatgādina, ka pirmais kūlas ugunsgrēks šogad arī fiksēts Jelgavā – jau janvārī.
Posta arī nopļautus laukus
Jelgavas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Haralds Dauginovičs norāda – pašvaldībā no Valsts policijas saņemti seši akti par dedzināšanu, kas nodoti Pašvaldības policijas inspektoriem situācijas skaidrošanai, tomēr tie noteikti nav vienīgie un tuvākajā laikā tiks saņemti vēl. «Patlaban problemātiska situācija ir ar dažviet nesakoptajām valsts autoceļu ceļmalām, kur mēdz degt kūla un liesmas pāriet uz laukiem. Līdzīgi tas ir ar dzelzceļam piederošajām teritorijām,» apgalvo H.Dauginovičs, piebilstot, ka Pašvaldības policija šosezon sakārusies ar gadījumiem, kad degusi nevis kūla, bet rugāji, vai arī pērnā zāle degusi pat tad, kad iepriekš nopļauta trīs reizes, tādēļ katrs gadījums tiekot rūpīgi vērtēts.
«Pašvaldības zemes ir pagastu pārvalžu vadītāju ziņā, lai savlaicīgi tiktu veikti nepieciešamie teritoriju sakopšanas un pienācīgas uzturēšanas pasākumi, kas arī tiek darīts. Tomēr, kā minēts iepriekš, iespējami gadījumi, ka degšana notikusi arī tad, ja zeme ir sakopta,» situāciju ar ugunsgrēkiem pašvaldībai piederošās zemēs komentē novada pārstāve Dace Kaņepone.
Sods no divsimt līdz piecsimt latiem vai līdz piecpadsmit diennaktīm draud arī kādam vīrietim, ko dedzinām pērno zāli Jelgavas Pašvaldības policija aizturējusi otrdien 3. līnijā. ◆
