Pirms dažām dienām, atgriežoties no darba un priecājoties par beidzot kā pēc ilgas cīņas no ziemas izkaroto zaļumu, netālu no mājām Jelgavas novadā piedzīvoju ļoti nepatīkamu skatu – visa ceļmala un pļava nepilna hektāra platībā bija dūmiem apvīta un piķa melna. Izdegusi!
Aši mēģinot aptvert postažas apmērus, skatiens «klupa» ne tikai pie ugunī zudušās pērnās zāles, kas kļuvusi par kapavietu tūkstošiem dzīvu radībiņu, bet arī krietni apdegušajiem krūmiņiem un apkvēpušajiem ozoliem. Labi, ka liesmas nebija tikušas līdz netālajai mājelei, kuras saimnieks, kaut gan paša miteklis vairākkārt dedzis, visticamāk, arī šai kūlai pielaidis uguni. Ne jau pirmā reize. Taču pie rokas viņš nav pieķerts un tāpēc nevainīgs!
Nezinu, cik paaudzēm jānomainās, lai no mūsu apziņas izgaistu bravurīgā doma, ka pērno zāli dedzināt ir pat zemei veselīgi, bet savaldīt vēja dzītās liesmas – nieks. Protams, kopš dažādi dienesti un organizācijas pirms vairākiem gadiem sākušas informējošas un brīdinošas akcijas, kopumā kūlas ugunsgrēku skaits ir samazinājies. Tomēr līdz pilnīgai uzvarai vēl tālu – arī šis pavasaris Latvijā nāk ar sadedzinātu dabu, nosvilušām mājām un bojāgājušiem cilvēkiem.
Īpaši bažīgu dara tas, ka šogad piromānijas tieksme mūsu pusē uzņēmusi lielākus apgriezienus. Pilsētā reģistrēts par 19, Jelgavas novadā par 15, bet Ozolnieku novadā par sešiem kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā pērn ap šo laiku. Pilsētā vien svilis 432,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Lielākoties nomalēs, kur pērnā zāle sagulusi lielā platībā. Neviļus tas liek mest akmeni pašvaldības lauciņā par neparūpēšanos, lai saskaņā ar noteikumiem tiktu novērsta kūlas degšanas iespēja tās īpašumos. Toties Pašvaldības policija noķērusi pirmo zāles dedzinātāju! Viņam būs jāmaksā 200 – 500 latu sods vai arī līdz 15 diennaktīm jāsēž īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Vai tā būs pienācīga mācība? ◆
