Kā radās Sahāra? Berlīne. Mijiedarbība starp atmosfēru un veģetāciju izraisīja tuksneša veidošanos Ziemeļāfrikā, kas savu izplešanos uzsāka pirms 9000 gadu Zemes ass nelielas nobīdes un orbītas sīku pārmaiņu rezultātā.
Kā radās Sahāra?
Berlīne. Mijiedarbība starp atmosfēru un veģetāciju izraisīja tuksneša veidošanos Ziemeļāfrikā, kas savu izplešanos uzsāka pirms 9000 gadu Zemes ass nelielas nobīdes un orbītas sīku pārmaiņu rezultātā. Potsdamas Institūtā izstrādātā datorsimulācija uzrāda cēloņus, kuru iespaidā Sahāra izpletās līdz mūsdienās sastopamajam plašumam. Kā izšķirošos zinātnieki norāda ilgos sausuma periodus, no kuriem pirmais sācies aptuveni pirms 6700 gadiem un ildzis līdz 3500. gadam pirms mūsu ēras. Tomēr īpaši smagas sekas atstājis otrais sausuma periods, kas sākās no 2000. un ilga līdz 1600. gadam pirms mūsu ēras. Tieši šajā laika posmā Sahāra, kā arī citi Arābijas tuksneši izpletās līdz tagadējam to lielumam. Pirms 7000 gadu tagadējo smilšu klajumu vietā pletās lekni zālāji. Zemes ass pārbīdīšanās rezultātā ziemeļu puslode labāk tika pasargāta no Saules stariem. Vidējā temperatūra bija zemāka, vasaras musoni Āfrikā un Indijā – stiprāki. Orbītas pārmaiņas izjauca jutīgo sistēmas līdzsvaru. Lieti kļuva aizvien retāki, un pirmām kārtām tas ietekmēja stepju veģetāciju. Auglīgā kārta pamazām izsīka, un tuksnesis izpletās. Okeāna ietekme uz šiem mehānismiem bijusi visai niecīga. Zinātnieki noliedz, ka nozīmīga loma tuksnešu veidošanās mehānismā būtu bijusi cilvēkam. Viņu pētījumi balstījās uz bioloģiskiem un arheoloģiskiem atklājumiem, kas norāda, ka tuksnešu veidošanās sākusies aptuveni pirms 6000 gadu. Iespējams, ka tieši šīs pārmaiņas dabā radījušas senās kultūras.
Izgudrots jauns
kopējamais aparāts
Tokija. Japānā firma «Minolta» izstrādājusi kopējamo aparātu, kas var pārkopēt dokumentus, kas rakstīti neredzīgo rakstībā. Jaunais aparāts spēj radīt jebkura materiāla trīsdimensionālas kopijas. Procesā tiek izmantots speciāls papīrs, kas satur sīkas mikrokapsulas. Karstuma iespaidā tās izplešas par simts reizēm lielākas. Rezultātā ikvienu šādā veidā kopētu materiālu var nolasīt ar pirkstiem.
Smēķēt vai nesmēķētēt…
Vašingtona. Kopš pagājušā novembra cigarešu ražotāji ASV cigarešu cenas ir paaugstinājuši no 45 centiem līdz 2,40 dolāriem (aptuveni Ls 1,5). Pēc amerikāņu zinātnieku domām, tik straujš un krass cenas kāpums ietekmēs cigarešu patēriņu valstī un, kas jo sevišķi svarīgi, jauniešu vidū. Virdžīnijas Tehniskās universitātes profesors Veins D.Pērsels uzskata, ka jauniešu vidū patēriņš drīzumā varētu samazināties par 26 procentiem. Rūdītos pīpmaņus diezin vai varētu ietekmēt cenu kāpums, bet jauniešus tas varētu iespaidot atmest smēķēšanu, vai pat vispār neiemantot šo veselībai kaitīgo ieradumu.
Robotu cīņas
Otava. Nākamā gada vidū Kanādā ieplānotas elektronisko robotu sacensības. Mehāniskie «vīri» cīnīsies viens pret otru dažādās kategorijās: vieglā svara, kas ir no aptuveni 2,5 kg līdz 6,5 kg, un smagā svara – no 46 kg līdz
80 kg. «Kājaino robotu» kategorijā sacīkstēs varēs piedalīties arī «robovīri», kas sver līdz 140 kilogramiem. Sportiskās cīņas garu robotos 1994. gadā «iedvesa» Sanfrancisko studenti.
Kukaiņi –
medikamentu donori
Berlīne. Strasburgas firma «Entomed» nolēmusi izstrādāt medikamentus pret slimnīcu infekcijām, «aicinot palīgā» kukaiņus. Radot jauno preparātu, no kukaiņiem iecerēts aizņemties tās pārmantotās vielas, kuras 500 miljonu gadu ilgā evolūcijas ceļā izveidojušas imunitāti vai pretošanās spējas, kas veiksmīgi cīnās pret baktērijām un sēnītēm.
360 000 skaistuma upuru
Berlīne. Katru gadu Vācijā 360000 cilvēku «liekas zem skalpeļa», lai veiktu korekcijas savā izskatā. Apkopojot datus, pētnieki nonākuši pie slēdziena, ka četri no pieciem plastiskā ķirurga pacientiem ir sievietes. Tomēr arī vīrieši aizvien aktīvāk cīnās par savu izskatu. Lielu nozīmi šajā apstāklī spēlē konkurence darba tirgū, jo darba devēji arī vīriešu izskatam pievērš lielu uzmanību.
Kā notiek mācību process?
Vašingtona. ASV zinātnieki atklājuši gēnu, kurš «vada» smadzeņu struktūras attīstību un bez kura nebūtu iespējams macību un atcerēšanās process. Tagad to pazīs kā gēnu Lhx5.
Apaļš ātrāks nekā garens
Vašingtona. Kā atzinuši ASV zinātnieki, iegarenās sīkplanētas rotējot daudz lēnāk nekā tie ledus un akmens bluķi kosmosā, kuriem ir lodes forma. Zinātnieki pie šāda secinājuma nonākuši pētot 850 asteroīdu rotēšanas ilgumu. Cigārveidīgo sīkplanētu «iedzīvotāji» saules lēktu un rietu var novērot ik pēc četrām stundām, bet apaļākie asteorīdi rotē divkārt ātrāk.
Nāvējošā ozona iedarbība
Berlīne. Kā ziņojis vācu žurnāls «Stern», katru gadu Vācijā karstākajos gada mēnešos no liela ozona piesārņojuma gaisā mirst 4000 cilvēku. Pētījuma vadītājs Heidelbergas Universitātes profesors Dīters Teifels sacījis, ka vēl aizvien nav novērtēti ozona draudi cilvēka veselībai. Ozons veicina iekaisumu rašanos, paaugstina nāvējošo astmas lēkmju skaitu un plaušu iekaisumus. Sirds slimniekiem ozona iedarbībā palielinās skābekļa trūkums dzīvei svarīgos orgānos. Pētījumā izvērtētas septiņas starptautiskas studijas, kuras aplūkojušas sakarību starp aptuveni 1,8 miljonu nāves gadījumiem un kaitīgo vielu koncentrāciju gaisā tieši nāves iestāšanās brīdī. Rezultātā zinātnieki secinājuši, ka, ozona koncentrācijai pieaugot līdz 50 mikrogramiem uz vienu kubikmetru, nāves gadījumu skaits paaugstinās par 4,6 procentiem. Turklāt šādā ozona koncentrācijā par 4,9 procentiem vairāk cilvēku mirst no elpošanas ceļu slimībām un par 2,6 procentiem – no sirds slimībām. Zinātnieki aprēķinājuši, cik ir cilvēku, kas aizgājuši bojā no tā saucamā vasaras smoga. Izvērtējot datus, kas iegūti 350 ozona mērīšanas vietās Vācijā, zinātnieki secināja, ka laika posmā no 1990. līdz 1995.gadam ozona piesārņojuma rezultātā ir miruši 23500 cilvēku, kas vidēji sastāda no 3200 līdz 4400 cilvēkiem gadā.
