Kā allaž, kad tuvojas gadsimtu mija, palielinās to cilvēku skaits, kuri ar šo datumu grib saistīt pasaules bojāeju.
Kā allaž, kad tuvojas gadsimtu mija, palielinās to cilvēku skaits, kuri ar šo datumu grib saistīt pasaules bojāeju. Šoreiz gadsimta beigas saskan arī ar gadu tūkstoša beigām, un tas rada vēl lielāku satraukumu un paniku. Iespējams, cilvēka dabā ir pasaules bojāeju saskatīt katras tūkstošgades beigās. Jau 999. gada nogalē daudzi kristīgās (un ne tikai) pasaules ļaudis ticēja, ka tuvojas pastardiena. Tolaik Eiropā izplatījās kaut kas līdzīgs masu histērijai. Lai ko cilvēki darīja, visu ietekmēja paredzamais pasaules gals.
Līdz 999. gada 31. decembra pusnaktij cilvēku uzvedībā bija daudz dīvainu pārvērtību. Ļaudis kļuva draudzīgi, labdarīgi, pašaizliedzīgi, viņus pildīja bezgalīga mīlestība vienam pret otru. Bagātie, vadoties pēc Svēto Rakstu norādījumiem, atdeva savu mantību nabagajiem, kas savukārt to pameta, jo baidījās, ka pastarās tiesas priekšā tas varētu vērsties pret viņiem. Visi dievišķā vienotībā devās svētceļojumos uz Jeruzalemi un citām svētvietām. Baznīcas sludināja masveida grēku atlaišanu, jo nebija vairs iespējams uzklausīt nemitīgās grēksūdzes.
Kad pasaules gals tomēr nepienāca, viss pamazām atgriezās vecajās sliedēs. Taču pastarās tiesas diena netika aizmirsta. Tā tika nozīmēta atkal un atkal, dažreiz par tās priekšvēstnešiem saskatot pat sadzīviskas parādības.
Lai nu kāda būtu planētas Zemes iedzīvotāju individuālā nostāja, tomēr vēl viena tūkstošgade beidzas un to, ka šī, iespējams, būs pēdējā, pravieto ne tikai mistiski pareģi, bet par to mēdz runāt arī astrologi, vēsturnieki un zinātnieki.
Zinātnieku bažas
Daudzi zinātnieki skaidro mūsdienu attīstības radītos draudus pasaules pastāvēšanai, balstīdamies un astronomijas, ģeoloģijas, meteoroloģijas un pat ekonomikas atziņām.
Viņi sludina, ka nekontrolētās industrializācijas dēļ tiks iznīcināts viss zemes potenciāls. Pārapdzīvotības un ar to saistītās pārtikas produktu sadales sistēmas sabrukuma rezultātā mums draud globāls bads. Turklāt ir iespējamas katastrofālas klimata izmaiņas un plūdi, jo atmosfēras augšējos slāņos uzkrājas oglekļa dioksīds, kas rada siltumnīcas efektu, arī okeāni var tikt tā piesārņoti, ka jūra zaudēs spēju atjaunoties.
Vairākas pasaules valstis sava veida starptautiskas pašapliecināšanās sacensībā arvien lielākos apmēros attīsta savus atomieročus. Ja arī karš neizcelsies, eksperimenti ar šīm bumbām vien paātrinās mūsu planētas piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām.
Kosmosa pārvērtības
Zvaigžņu un planētu pētnieki tieši šīs tūkstošgades beigās ir paredzējuši iespaidīgas norises planētu sistēmās, kas varētu novest pie Zemes bojāejas…
Gadījumā, ja lielākās planētas – Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns, kā arī Saule un Mēness nonāktu ar Zemi vienā līnijā, magnuma kārta zem Zemes garozas sablīvētos, līdz ar to Zemes līdzsvars tiktu izjaukts. Radušās izmaiņas radītu nepieredzētas dabas katastrofas milzīgus paisuma viļņus, vēju ar simtiem kilometru ātrumu stundā, jūras dibena daļu pacelšanos virs ūdens, piekrastes apgabalu un zemu līdzenumu bojāeju, zemestrīces, kuru stiprums ļoti pārsniegtu Rihtera skalas intensitāti un kuras varētu ietekmēt Zemes griešanos, tā radot svārstības, kas iespējams radītu magnētisko polu novirzīšanos, un tas savukārt katastrofu intensitāti tikai palielinātu.
Tiek uzskatīts, ka dažas no šīm pārmaiņām jau ir sākušās. Zemes klimats Saules plankumu vai sākušos Zemes magnētiskā lauka pārvērtību ietekmē ir kļuvis aizvien neaprēķināmāks. Gruntsūdeņu un jūras līmeņa paaugstināšanās un pazemināšanās dažādos zemeslodes reģionos, Arktikas ledus kušana no vienas puses un straujā ledus veidošanās Antarktīdā no otras puses, zemestrīču pieaugošais biežums un stiprums Aļaskā, Irānā, Turcijā, Ķīnā, Peru, Itālijā un Marokā.
Ir vēl kāda teorija, kas arīdzan tiek pamatota ar planētu izvietojuma sakritību, proti, Zemei draud sadursme ar planetoīdu Toro. Tas riņķo starp Zemi un Venēru, un tā diametrs ir apmēram pieci kilometri. Paliekot savā tagadējā orbītā, tas Zemei briesmas nerada , taču vairākām planētām nonākot vienā līnijā, gravitācijas spēki varētu mainīties tā, ka Toro varētu nokļūt Zemes pievilkšanas laukā un sekas būtu līdzīgas pagātnes komētu, planētu un lielu meteoru trāpījumiem.
Astrologu pareģojumi
Jau antīkajā pasaulē cilvēki pie debesīm naktī bija saskatījuši lielo «pulksteni». Tas ir kā liels rotējošs rats, ko veido uz plaknes, kurā Zeme riņķo ap Sauli (ekliptika), atrodošies divpadsmit dažādi debess spīdekļu stāvokļi, kas katrs atbilst vienai zodiaka zīmei – Zivīm, Ūdensvīram, Mežāzim, Strēlniekam, Skorpionam, Svariem, Jaunavai, Lauvai, Vēzim, Dvīņiem, Vērsim, Aunam. Šis «pulkstenis» pilnu apli veic 25 920 gados un zīmes mainās ik pēc 2160 gadiem, katra nesot sev līdzi milzīgas izmaiņas uz Zemes. Laiku uz kosmiskās robežas starp Zivs un Ūdensvīra zīmi, un īpaši šā perioda sākumu, kas atbilst mūsu laikam, astrologi pareģo par haotisku postu, maksimālas postīšanas laikmetu.
Pats dīvainākais ir tas, ka mūsdienu zinātnieku un astrologu bažām ir līdzība ar seno kultūru un civilizāciju atstātajām zīmēm. Tā, piemēram, pēc acteku nostāsta par laikmetu ciklu un tai radniecīgās hopi indiāņu ciklu teorijas pasaules gals prognozēts mūsu laikā – «ugunīgās saules» periodā. Tāpat senajā hindu leģendā Puranā paredzēta iespējama cilvēces bojāeja, beidzoties ceturtajam periodam, kurš ir iznīcības dievietes Kali periods un atbilst mūsu laikmetam.
Savukārt Ēģiptes Gīzas Lielās piramīdas celtniecības īpatnības un arī uz sienām atstātās zīmes zinātājiem atklāj ne vien matemātikas pamattēzes un informāciju par kosmosu un tā sakarībām, bet arī notikumu virkni, kas sagaidāmi uz Zemes. Pat līdz datumiem precīzi noteikts Pirmais un Otrais pasaules karš un daudzi citi notikumi. Taču pareģojumi un vēsture pārtrūkst ar 2001 gadu.
Pasaules gals dažās reliģijās
Iespējamo bojāeju sludina arī dažādu reliģiju raksti. Tiek aprakstīti notikumi, kas ievadīs šo pēdējo pasaules notikumu un kas būtu jāuzlūko kā brīdinājuma zīmes.
Svētajos Rakstos atrodamas norādes uz pasaules bojāeju. Vecajā Derībā ir runāts par to, ka vienas paaudzes laikā pēc jūdu atkalapmešanās viņu senajā dzimtenē gaidāma pēdējā Armagedona kauja, pēc kuras nāks tiesas diena, kas būs arī mesijas Jēzus Kristus otrreizējā atnākšana. Vairāki Bībeles pētnieki uzskata, ka Jeruzalemei uzbruks daudzas tautas un sāksies Pasaules karš. Lūkas un arī Mateja evaņģēlijā ir pravietojums, kurā ir runa, par tā paredzēto laika posmu:
«Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris, vietu vietām šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm… Bet, kad jūs Jeruzalemi redzat karaspēku ielenktu, tad ziniet, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis… Pēc tam būs zīmes pie Saules, Mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies… Kad tas sāks piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.»
Bet Daniēla pravietojumos ir vēstīts, ka tiesas dienā «daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam.»
Citi Bībeles eksperti domā, ka Atklāsmes grāmatā ir skaidri norādījumi uz atomkaru, un kā pamatojumu savai teorijai citē vietas, kurās ir runa par varu, kas spēj «cilvēkus ar uguni apsvilināt», vai tās, kur teikts:
«Tā sadega cilvēki lielā karstumā, bet tie zaimoja Dieva vārdu.»
Citi pētnieki savukārt tic pravietojumam par zemestrīci, «tik lielu, kāda vēl nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū… Visas salas pazuda, un kalnu vairs nebija.» Tas esot nepārprotams norādījums uz tuvojošos pasaules galu…
Vairākos svēto pravietojumos vēstīts par pēdējās dienas postu un iznīcību. Jesajas grāmatā teikts: «..debesu logu atvari augšā veras vaļā, un zemes pamati trīc.. Zeme sašķīdīs drupās.. tā zvalstīsies šurpu un turpu kā piedzērusies.. tā kritīs un necelsies vairs.»
Ne tikai kristietība paredz drīzo pasaules bojāeju. Arī tibetiešu pravietojumos ir apgalvots, ka budisms Tibetā beigsies pēc trīspadsmitā dalailamas atcelšanas no troņa, kas jau ir noticis. Līdz ar to budisma pastāvēšanas laiks ir pagājis. Saskaņā ar pravietojumiem pasaules gals iestāsies pirms nākotnes Budas – Maitrejas – atnākšanas.
Der arī atcerēties, kāda savā laikā bija islama piekritēju nostāja: viņu reliģija un vienlaicīgi arī pasaule pastāvēs tik ilgi, kamēr cilvēks spers savu kāju uz Mēness, ar ko īsteni bija domāts bezgalīgs laika posms. Kad Ārmstrongs un Oldrins patiešām izkāpa uz Mēness, konservatīvo islamistu aprindās radās liels apjukums. Tomēr tradīcijām uzticīgie musulmaņi atrada argumentu, ka astronauti nolaidušies nevis uz īstā Mēness, «nakts lampas», bet uz kāda cita debess ķermeņa. Tāpēc pareģojums neesot piepildījies. Katrā ziņā, šķiet, islams plaukst tāpat kā agrāk…
Nostradams
Ir saglabājušies vairāku viduslaiku Eiropas praviešu rakstiskas prognozes, kas varētu būt attiecināmas uz mūsu laiku notikumiem. Mišels de Nostradams ir viens no izcilākajiem 16. gadsimta pareģiem. Viņš nāca no ļoti godājamas ģimenes, bija ieguvis labu izglītību, strādājis ārsta profesijā un interesējās par astroloģiju.
Nostradams dzīves laikā redzēja neskaitāmas vīzijas, kas atainoja dažādus tuvākas un tālākas nākotnes notikumus. Kā vienu no pirmajiem pareģojumiem, kas piepildījās jau gaišreģa dzīves laikā varētu minēt vīziju, kurā viņš paredzēja Francijas karaļa Indriķa II nāvi. Atklājusi, ka arī citi Nostradama paredzējumi ir patiesi, sabiedrība vērsās pret viņu: daļa pārmeta viņam, ka viņš pats ir iesaistīs visos paredzētajos notikumos un gaišreģa vārdu lieto kā aizsegu, lai realizētu savus politiskos nodomus; daļa pauda uzskatu, ka «gaišreģis ir atbildīgs par savu vīziju» un ar tās pavēstīšanu atklātībai veicina redzētā piepildījumu.
Lai pasargātos no apsūdzībām par ķecerību un izvairītos no politiska rakstura grūtībām, viņš visus nākamos pareģojumus rakstīja īpašā slepenrakstā, tā vārsmām kļūstot lasāmām un izskaidrojamām vairākos veidos.
Izskaidrot Nostradama četrrindes ir centušies daudzi, un katram tas izdevies citādi. Skaidrs noteikti ir tas, ka Nostradama redzētās vīzijas ir bijušas patiesas. 16. gadsimta pareģis līdz detaļām prognozēja notikumus, kas risināsies vairākus gadsimtus vēlāk, piemēram, Franču revolūciju Napoleona karjeras sākumu un viņa izsūtīšanu uz Elbas salu, Otrā pasaules kara epizodes: Vācijas iebrukšanu citās Eiropas valstīs, Musolīni nāvi un citas. Turklāt vārdu spēlēs atrodami norādījumi uz Hitleru, Rūzveltu un pirmās atombumbas radīšanu.
Praktiski visi Nostradama rakstu pētnieki ir centušies atrast
viņa vārsmās norādes par pasaules bojāejas laiku un veidu, taču tikai retais ir spējis atrast pareizo rakstu atšifrēšanas tehniku. Pastardiena ir noteikta patvaļīgi un neprecīzi. Tieši šā iemesla dēļ pasaules galu, pēc Nostradama, mēs esam piedzīvojuši jau vairākkārt…
Viens no Nostradama rakstu pētniekiem Manfreds Dimde ir pārliecināts, ka pasaules gals ne tuvu nebūs šā gadu tūkstoša beigās. Viņš ir atklājis, ka Nostradams savas vārsmas ir šifrējis pēc renesanses laikmetā klosteros izveidotas rakstu drošības sistēmas, kas nosaka, ka, ja tekstā noslēpums atklāts pilnībā, tam jābūt simtprocentīgi kodētam. Tādējādi tik daudziem, kas tīkoja atklāt Nostradama noslēpumu, patiesā informācija nemaz nebija pieejama, un tie gaišreģa vārsmas tulkoja pēc savas patikas, tā vien lieki satraucot sabiedrību.
Tulkojot četrrindes pēc šīs tehnoloģijas, Dimde atklāj, ka Nostradams ir aprakstījis savas vīzijas, kas attēlojušas laiku līdz pat 3797. gadam. Un arī šis gada skaitlis nebūt nav pasaules gala datums.
Manfreds Dimde ir iztulkojis Nostradama vārsmas, kas veltītas divdesmit pirmajam gadsimtam un tajās ap nākamās tūkstošgades sākumu ir paredzētas milzīgas pārmaiņas, kas izraisīs šausminošu karu, nevis Zemes bojāeju…
Nostradams paredz, ka divdesmit pirmā gadsimta pirmajos piecdesmit gados karš un miers būs ļoti tuvu viens otram. Kritiskais posms, kad notiks pirmais konflikts starp Rietumu pasauli un islamu, paredzēts no 2005. līdz 2015. gadam. Šis karš, ja var ticēt Nostradamam, paņems pusi Amerikas un aptuveni divas trešdaļas Eiropas, un trīs ceturtdaļas musulmaņu valstu iedzīvotāju dzīvību. Īsi sakot, tas būs pirmais globālais karš, kas īpaši skars Zemes ziemeļu puslodi. Karā tiks lietoti ķīmiskie ieroči, cilvēki saslims ar neizārstējamām kaitēm un visu veģetāciju piemeklēs plaša saindēšanās, kā rezultātā izmirs liela daļa dzīvnieku un augu. Taču pasaule mācīsies no savām kļūdām un, lai nekad vairs nepiedzīvotu kara šausmas, nākamās simtgades beigās tiks izveidota ar datoru vadīta miera nodrošināšanas sistēma.
Vēl viena nianse, kas attiecas uz šo tēmu: Nostradams vēsta, ka divdesmit pirmajā gadsimtā tiks turpinātas ekspedīcijas Visumā, un jau ap 2060. gadu tiks atklāta Zemei līdzīga planēta, uz kuras būs veģetācijas pēdas, tātad iespējama dzīvība! Taču divdesmit pirmajam gadsimtam veltītajās vārsmās par to, vai jaunatklātā planēta būs zemiešu nākamā mājvieta, nekas netiek teikts.
Nobeiguma vietā
Šā raksta mērķis nebija nobaidīt vēl vairāk jau tā līdz izmisumam pārbijušos vai pildīt ar cerību tās nelaimīgās dvēseles, kas pasaules drīzajā bojāejā saskata vienīgo iespēju.
Satraukties par pasaules galu nav nekādas nozīmes: tāpat no tā nekas nemainīsies.
Platons savā pirms 2000 gadiem sacerētā Timaja dialogā ir teicis:
«Cilvēce ir jau bieži un dažādā veidā iznīcināta, un tā tiks iznīcināta atkal…»
Mēs esam pārāk bezspēcīgi, lai grozītu pasaules likteni, taču pietiekami saprātīgi, lai lemtu par saviem darbiem un būtu atbildīgi par pasaulē notiekošo.
