Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 12 vēdertīfa slimnieki, bet šā gada sākumā jau reģistrēti trīs vēdertīfa slimnieki: divi Rīgā un viens Rēzeknes rajonā.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 12 vēdertīfa slimnieki, bet šā gada sākumā jau reģistrēti trīs vēdertīfa slimnieki: divi Rīgā un viens Rēzeknes rajonā. Tā kā šie gadījumi nav savstarpēji saistīti, var domāt par vēdertīfa ierosinātāja aktivizēšanos.
Vēdertīfs ir akūta cilvēka infekcijas saslimšana, kas pieder pie zarnu infekciju grupas. Baktērijas ir noturīgas apkārtējā vidē, tās saglabājas: ūdenī – vairākas nedēļas, ledū – vairākus mēnešus, sviestā, jēlā gaļā, maizē – 1 – 3 mēnešus, ogās, augļos – 5 – 10 diennaktis. Vēdertīfa baktērijas ir jūtīgas pret augstu temperatūru – vārot tās iet bojā dažu sekunžu laikā, bet ar dezinficējošiem šķīdumiem tās var iznīcināt dažu minūšu laikā. Vēdertīfa infekcijas avots var būt tikai cilvēks – slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Mūsu valstī galvenie šīs slimības izplatītāji ir hroniskie vēdertīfa baktēriju nēsātāji. Latvijā tādu šobrīd ir 140, Jelgavā – trīs. Otrs vēdertīfa infekcijas izplatīšanās iemesls ir ar notekūdeņiem piesārņota dzeramā ūdens izmantošana no atklātām ūdenskrātuvēm. Slimību var ievazāt arī no citām valstīm.
Uzņēmība pret vēdertīfu ir augsta, tā nav atkarīga no dzimuma un vecuma. Inficēšana notiek «caur muti» – lietojot inficētu pārtiku, ūdeni (pie tam, ne tikai dzeršanai, bet arī dārzeņu, augļu, trauku mazgāšanai), pārtiku vai sadzīves kontakta ceļā ar netīrām rokām. No pārtikas produktiem ir jāatzīmē piens, krējums, saldējums, tortes – tajos baktērijas ne tikai saglabājas, bet arī vairojas. Produktos baktērijas var iekļūt no to nēsātāju rokām, no netīriem traukiem. Pārtikas produktus inficē arī mušas.
No baktēriju iekļūšanas brīža cilvēka organismā līdz pirmajiem slimības simptomiem paiet apmēram divas nedēļas. Slimības pirmajās dienās ir slikta pašsajūta, galvassāpes. Temperatūra pakāpeniski paaugstinās līdz 39 – 40 grādiem un vairāk, turas dažas nedēļas. Ceturtā – piektā dienā pievienojas izsitumi – rozā plankumiņi uz vēdera, krūtīm. Vēders parasti nesāp, neskatoties uz zarnu asiņošanu. Dažreiz pēc izveseļošanās slimība atgriežas jeb recidivē. Tāpēc pēc izrakstīšanas no slimnīcas slimnieki dažus mēnešus ir jānovēro. Apmēram 10 procentu pārslimojušo paliek par hroniskiem baktēriju nēsātājiem. Tādiem cilvēkiem ļoti stingri jāievēro personīgā higiēna, nedrīkst strādāt darbā, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tātad, lai izsargātos no vēdertīfa, ir jāatceras visu zarnu infekciju profilakses noteikumi: stingri ievērot personīgo higiēnu, dzert tikai vārītu ūdeni un pienu, nekādā gadījumā nedzert ūdeni no atklātiem ūdensavotiem, peldēties tikai oficiāli atļautās peldvietās, dārzeņus un augļus pirms lietošanas mazgāt tekošā ūdenī un pēc tam noskalot ar verdošu ūdeni. Slimības simptomu parādīšanās gadījumā steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.
