«Saka jau, ka latviešu literatūrā trūkstot humora un erotikas. Es erotiku neizmantoju apzināti, jo tagad gandrīz katrā grāmatā ir vismaz pa vienam dzimumaktam,» vakar, tiekoties ar lasītājiem Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, atzina grāmatas «Jelgava 94» autors Jānis Joņevs. Viņš ir pārliecināts – lai arī grāmatu caurvij humors, tai piemīt bezcerības apziņa.
«Pusaudža gados daudzi domā, ka būs rakstnieki. Es pēc skolas beigšanas mēģināju rakstīt dzeju, taču nesanāca,» pastāstīja latviešu rakstniecības jaunās paaudzes pārstāvis un tagadējās Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvents. Viņš ir priecīgs, ka izdevies uzrakstīt grāmatu par laiku, kas daiļliteratūrā aprakstīts ļoti maz. «Šķiet, ka visu zinām par pagājušā gadsimta 30. un 80. gadiem, bet izrādījās, ka daudzi grib runāt arī par 90. gadiem. Grāmatas redaktors, arī jelgavnieks Kārlis Vērdiņš uzstāja, ka jāparādās arī Jelgavai, jo pilsēta bija noklusēts ģeogrāfisks laukums literatūrā,» ideju atklāja novadnieks, vēlreiz atgādinot, ka darba pamatā ir patiesie notikumi, taču tā ir fikcija, nevis autobiogrāfisks darbs. Viņš smej – kāds varonis, atpazinis grāmatā sevi, apgalvojis, ka bijušais jelgavnieks viņu padarījis «melnāku», lai arī pašam autoram šķitis, ka ir pretēji.Kaut grāmata izdota jau papildu tirāžā, rakstnieks atzīst – nav tā, ka vienā dienā viņš pamodies slavens, lai gan «mazi slavas uzplaiksnījumi ir». «Patīkami, ka nepazīstami cilvēki atraksta vēstules. Strādāju reklāmas jomā. Nesen darbā bija tikšanās ar bankas pārstāvjiem, un viens kungs baltā kreklā sarunu sāka ar to, ka ir izlasījis manu grāmatu. Negaidīta auditorija,» par grāmatas, ko sākotnēji pat nav domājis izdot, panākumiem priecājas J.Joņevs, atzīstot – tie, kuriem pašlaik ir nedaudz pāri trīsdesmit, pusaudžu gados nav bijuši tik pragmatiski kā mūsdienu jaunieši.Savukārt par vienu no labākajiem komplimentiem autors uzskata dzejnieces Ingas Ābeles vērtējumu – skaista un skumja grāmata –, jo tā ir par notikumiem, kas ne ar vienu no varoņiem vairs neatkārtosies. ◆
