Cik vairs atlicis – nepilns pusotrs mēnesis –, un skolas savas durvis vērs jaunajam mācību gadam.
Cik vairs atlicis – nepilns pusotrs mēnesis –, un skolas savas durvis vērs jaunajam mācību gadam. Visām Jelgavas skolām ir respektablas ieejas ar krietnām durvīm, aiz kurām slēpjas pats zinību templis. Visām, izņemot
4. pamatskolu. Nav runa par galveno ēku, bet bijušo bērnudārzu Jāņa ielā, kur nu jau būs otrais mācību gads, kopš tajā nepiemērotībā un šaurībā iemitināti ap 500 jaunāko klašu skolēnu.
Skolotāji kopā ar vecākiem paveikuši «zvēra darbu», lai klases būtu ērtas un patīkamas. Tumšos koridoriņus un šaurās kāpnītes paplašināt nav viņu spēkos. Bet ieeja kāda bijusi, tāda palikusi. Skoliņā var ienākt no divām pusēm: no Jāņa ielas un no galvenā ceļa – plašā piecstāvu namu ieskautā pagalma. Jāņa iela rudens paltīs un pavasara atkušņos lielajiem ir neizbrienama, kur nu vēl mazajām kājelēm. Lielākā plūsma ir no pagalma puses. Bet, lai piekļūtu pie drāšu sētas šaurajiem vārteļiem, skolas bērniem, no Mātera ielas puses nākot, jāpārvar izrakņātais un nesakoptais «pleķis» starp autobusu pieturu un diviem namiem.
Tuvāk pie skolas sētas iemīta taciņa no vienas un otras puses ved tieši pāri nekoptajiem zālieniem, kuros «aizmirsts» gan staba gals, gan betona bluķis. Skolotājas var nez ko mācīt, bet bērns ikdienā redz pavisam ko citu: ja neiesi pa izbradāto zālienu, skolā iekšā nemaz netiksi! Pilsētas komunālie onkuļi par varītēm bērniem cenšas mācīt: brien, kur acis rāda!
Arī vecākiem nebūt nav vienalga, ka ar apzinātu nekārtību un nesakoptību tiek bradāts pa bērna dvēseli.
