«Zemgales Ziņas» aicināja jelgavniekus uz diskusiju «Neba no naudas vien cilvēks paēdis» un jautāja – kas gan ir valsts bez gudriem un veseliem bērniem?
«Zemgales Ziņas» aicināja jelgavniekus uz diskusiju «Neba no naudas vien cilvēks paēdis» un jautāja – kas gan ir valsts bez gudriem un veseliem bērniem? Vai tā nav valsts bez nākotnes?
Mēs, sporta darbinieki, varam runāt no savas pieredzes. Piemēram, airēšanas klubā «KC» visu vasaru uzturas bērni – katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Mēs redzam, kādi viņi ir, no kādām ģimenēm pie mums atnāk. Vieni ir aprūpēti, ar mīlestību pavadīti un sagaidīti. Diemžēl ir arī citādi. Mēs kopīgi mēģinām viņu dienas saturu veidot vispusīgu. Šajā kopdarbībā parādās dažādi mums nesaprotami jautājumi.
Piemēram:
– Kāpēc mēs nevaram saņemt kaut daļu no tiem līdzekļiem, kuri paredzēti bērnu vasaras nometnēm? Bērni taču pie mums uzturas visu dienu, arī sestdienās un svētdienās.
– Kāpēc atbalsta tikai tos bērnus, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm? Vai normālos apstākļos augošais vairs nav bērns, kam tāpat gribas sportot un atpūsties?
– Kāpēc netiek radīti apstākļi, lai bērnam nebūtu jānonāk nelabvēlīgā statusā?
– Kur ir garantija, ka daļa no tiem, kuri šodien vēl tiek uzskatīti par normāli audzinātiem bērniem, rīt jau nebūs citā statusā?
Mūsu sabiedrībā iznāk tā: kamēr neesi kļuvis slikts, ķepurojies, kā vari! Kad pārtapsi sliktajā, tad tev pienāksies atbalsts.
Mūsuprāt, tos līdzekļus, kuri ir paredzēti bērniem, vajag sadalīt kā labajiem, tā sliktajiem vienādi, bet – no speciālā sociālā nodokļa.
Jā, ir jārūpējas arī par tā sauktajiem «pabērniem». Pedagoģijas augstākais bauslis ir – neradīt apstākļus pārkāpumiem. Turklāt, nevelkot to garumā.
