Pagaidām nav pilnīgu zinātnisko pētījumu par dioksīna iedarbību uz cilvēka organismu, tomēr ir zināms, ka daži dioksīna veidi palielina risku iegūt audzējus.
Pagaidām nav pilnīgu zinātnisko pētījumu par dioksīna iedarbību uz cilvēka organismu, tomēr ir zināms, ka daži dioksīna veidi palielina risku iegūt audzējus.
Gaiļezera Onkoloģijas centra zinātniskais konsultants Juris Bērziņš pastāstīja, ka pētījumi par dioksīna iedarbību uz cilvēkiem ir iespējami tikai pēc dažādām katastrofām rūpnīcās, kuru laikā strādājošie nonākuši dioksīna ietekmē. Turklāt pētījumi jāizdara ilgu laiku, jo vēzis nerodas uzreiz, bet tā kancerogēnā iedarbība parādās pēc vairākiem gadiem.
Lai pateiktu, ka dioksīns izraisa vēzi, šie cilvēki gadiem ir rūpīgi jāuzrauga un jāizmeklē. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēki saslimst ar vēzi arī citu kancerogēno vielu lietošanas dēļ, piemēram, smēķējot.
Tādēļ nepieciešams salīdzināt ar ļaundabīgiem audzējiem saslimušo skaitu cilvēku grupā, kas bijuši pakļauti dioksīna ietekmei, ar kontroles grupu, kurā cilvēki nav bijuši pakļauti tā ietekmei.
– Pētījumu rezultātā jāsecina, ka dažu dioksīnu deva var novest pie dažādu audzēju veidu statistiskas palielināšanās, – sacīja J.Bērziņš.
Viņš pastāstīja, ka pastāv
210 dioksīnu veidi, no kuriem tikai kādi astoņi procenti tiek uzskatīti par kaitīgiem cilvēka veselībai, pārējie – par relatīvi nekaitīgiem. Svarīga ir arī dioksīna koncentrācija.
Cilvēkiem ir zināma tolerance pret dioksīnu, bet ne pret īpaši kaitīgajiem veidiem. Tomēr piesardzīgiem jābūt jebkurā gadījumā, jo visi ļaudis nav vienādi un dažādi reaģē uz kaitīgajām vielām.
J.Bērziņš atzina, ka jāņem vērā dioksīna keratogēnās īpašības, kas var radīt defektus nākamajā bērnā, ja māte grūtniecības laikā bijusi pakļauta dioksīna ietekmei.
– Tādēļ ir ļoti prātīgi, ka valdība ir apturējusi importu no valstīm, kurās atklāts, ka produkti satur dioksīnu,– uzsvēra zinātniskais konsultants.
Savukārt Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra direktors Rafaels Joffe BNS pastāstīja, ka, veicot analīzes, tiek aprēķināta kopējā dažādu dioksīna veidu toksicitāte pārtikā un lopbarībā, tad salīdzināta ar pieļaujamo normu.
R.Joffe arī sacīja, ka cilvēki katru dienu apēd zināmu devu dioksīna. Piemēram, apēdot ābolu, kas audzis šosejas malā, tiek uzņemta dioksīna deva, taču svarīga ir tā koncentrācija pārtikas produktā un daudzums, ko cilvēks apēd.
Gaļā pieļaujamais dioksīna daudzums ir 0,4 līdz 1,8 pikogrami uz kilogramu produktu, pienā – 0,7 līdz 2,5 pikogrami uz kilogramu, bet zivīs – 0,5 līdz 5 pikogrami uz kilogramu. Pikograms ir miljardā daļa no grama.
