Pagājušajā trešdienā, 14. jūlijā, tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Zemnieku federāciju, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociāciju, Zemnieku Saeimu un Latvijas Lauku atbalsta asociāciju, kuru parakstot.
Pagājušajā trešdienā, 14. jūlijā, tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Zemnieku federāciju (LZF), Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociāciju (LSA), Zemnieku Saeimu (ZS) un Latvijas Lauku atbalsta asociāciju (LLAA), kuru parakstot, visas četras organizācijas izveidoja Pastāvīgās sadarbības padomi.
Sadarbības līguma ideja radās tādēļ, ka līdzšinējais nosaukums «Rīcības komiteja» vairāk derēja protesta akciju rīkošanas laikā. Rīcības komiteja pierādīja to, ka četras lauksaimniecības nozari pārstāvošas organizācijas spēj sadarboties un četras balsis jau ir lielāks spēks nekā viena balss. Pastāvīgās sadarbības padome (PSP) jau pirmajā sēdē izstrādāja un nosūtīja pieprasījuma vēstuli valdībai ar jautājumiem, kurus vēlams iekļaut valdības deklarācijā sadaļā par lauksaimniecību. Tie ir šādi:
1. Atjaunot un nostiprināt lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko motivāciju. Izpildīt Lauksaimniecības likuma prasības par lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu, un lauksaimniecības produkcijas cenu paritātes nodrošināšanu;
2. Izstrādāt lauksaimniecības stratēģiju īsam un vidējam termiņam, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora sagatavošanu integrācijai Eiropas Savienībā;
3. Nodrošināt Latvijas ekonomiskās robežas un lauksaimniecības produktu iekšējā tirgus aizsardzību, nosakot ekonomiski pamatotus ievedmuitas tarifus un antidempinga pasākumus, kā arī nodrošināt Latvijā ievedamās produkcijas atbilstību veterinārajām un fitosanitārajām prasībām. Tehniski sakārtot valsts robežas (svari kravu nosvēršanai, noliktavas muitas kontroles operācijām u.c.). Valsts institūcijām novērst nelegālo ražošanu un pārkāpumus tirdzniecībā;
4. Noteikt valsts intervences pasākumus svarīgākajiem lauksaimniecības produkcijas veidiem, ar valsts atbalstu veicināt lauksaimniecības produkcijas eksportu;
5. Nodokļu, kreditēšanas un citos juridiskos un ekonomiskos aspektos lauksaimniecības nozarē atzīt un nostiprināt pastāvēšanas un attīstības iespējas visa veida ražošanas un īpašuma formām;
6. Palielināt Latvijas Hipotēku un zemes bankas kā valsts kontrolētas kredītiestādes lomu; no valsts budžeta un Privatizācijas fonda līdzekļiem palielināt bankas pamatkapitālu, kā arī pilnvarot apkalpot Pasaules Bankas un citus valsts garantētus lauksaimniecības nozarei iedalītos kredītus;
7. Precizēt neizmantotās, arī meliorētās lauksaimniecības zemju platības, veicinot to atgriešanu ražošanā un to racionālu izmantošanu;
8. Sakārtot valstī informatīvo sistēmu, kas nodrošinātu iespēju objektīvi novērtēt lauksaimniecisko situāciju laukos un tirgū;
9. Saglabāt akcīzes nodokļa atmaksāšanu par lauksaimnieciskajai ražošanai izmantojamo dīzeļdegvielu.
