Maijā noslēgusies vecāku – līderu – mācību programma, kas vairāk nekā divdesmit uzņēmīgiem vecākiem no dažādiem Latvijas novadiem palīdzēs sākt pašpalīdzības un izaugsmes centru veidošanu. Šādi centri taps arī Jelgavā un Glūdas pagastā.Mācības tika organizētas biedrības «Latvijas vecāku kustība» vecāku izglītošanās un sadarbības projektā «Parent Education and Cooperation Project: Parent-to-Parent («Open Parents»).Projekta mērķis ir stiprināt vecāku sociālās un pilsoniskās iemaņas, izmantojot neformālās pieaugušo izglītošanas metodes. Projekta gaitā notika vairāki treniņsemināri, kuru uzdevums bija sniegt atbalstu lokālu vecāku pašpalīdzības un izaugsmes centru izveidei visā Latvijā. Sākotnēji tie tiks veidoti kā vecāku domubiedru grupas kādā konkrētā skolā vai vietējā pieaugušo izglītības centrā. Šādi centri būs viegli pieejami vietējām ģimenēm un sniegs nozīmīgu palīdzību bērnu audzināšanā un izglītošanā. To darbību organizēs paši vecāki, nepieciešamības gadījumā tiks pieaicināti arī speciālisti un konsultanti.
Mācījās, kā risināt konfliktus
Pirms mācību programmas īstenošanas veikta vecāku izglītošanās iespēju izpēte Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, organizētas izglītības speciālistu diskusijas un anketēti vecāki par vēlamajām izglītošanās tēmām un izmantojamām metodēm. Projektā izstrādāta arī lokālo vecāku centru izveides stratēģija un darba instrukcija to līderiem.Četru mēnešu mācībās vecāki no Rīgas, Jelgavas, Ozolniekiem, Kuldīgas, Glūdas, Jaunpiebalgas, Dobeles, Tukuma, Talsiem, Olaines un Carnikavas apguva praktiskas zināšanas komandu veidošanā, konfliktu risināšanā, pārrunu vadīšanā un laika plānošanā. Vecāki apguva arī «dzīves līdzsvara apļa» veidošanu, kas ļauj sabalansēt svarīgākās jomas – personisko attīstību, karjeras izaugsmi, ģimeni un sadarbību ar skolu. Liene Johansone, viena no līderu mācību programmas dalībniekiem, saka: «Semināros pavadītais laiks bija vērtīgs un piepildīts ar zināšanām, kas noder gan personīgi, gan darba jautājumos. Ļoti būtiska bija arī iespēja savstarpēji apmainīties ar pieredzi dažādos aktuālos jautājumos un iespēja uzdevumus izpildīt praktiski.»Trīs mācību dienas tika īstenota neformālā izglītošanās metode «vecāks – vecākam», kas paredz, ka semināru dalībnieki mācās cits no cita, pārmaiņus esot skolotājs un skolēns. Šī metode izvēlēta tādēļ, ka bieži cilvēkiem ir vieglāk uztvert informāciju un mainīt savus uzskatus un ieradumus, ja informācija tiek saņemta nevis no gudrāka un profesionālāka lektora, bet no cilvēka, kas atrodas līdzīgā situācijā. Vecāki ar lielu entuziasmu uzklausīja cits citu un dalījās pieredzē par komunikācijas veidošanu ģimenē un ārpus tās, atbalsta sniegšanu bērniem mācībās, sadarbības veidošanu ar skolu, kā arī darbojās praktiski kopā ar bērniem dabas darbnīcās. Par mācīšanos citam no cita programmas dalībniece Jolanta Rocēna teic: «Manuprāt, cilvēkiem kļūst vieglāk, jo saprot, ka nav vieni ar savām problēmām, piemēram, par to, kā motivēt bērnu iet uz skolu, ja viņam liekas, ka tas ir garlaicīgi un bez jēgas.
Lai izprastu sava bērna attīstību
Līdztekus mācībām vecāki sāk arī praktisku darbību – tiek risinātas sadarbības sarunas ar pašvaldībām un skolām, iesniegti projekti, veidotas publikācijas vietējos medijos, organizētas diskusijas un vecāku tikšanās un uzrunāti vecāki, kas līdzdarbosies minētajos izaugsmes centros, sniedzot un saņemot palīdzību un informāciju cits no cita. Īpaši aktīvi darbojās lauku reģionu vecāki, kas šādu centru veidošanā saskata nozīmīgu potenciālu arī Latvijas lauku attīstībā. Arī Glūdas pagasta biedrības «Attīstības centrs – Dzīvo gudri» vadītāja Herta Elza Šalkovska aktīvi piedalījās mācībās, jo «laukos dzīvojošie vecāki gandrīz katrs ir pakļauts sociālās atstumtības riskam, jo ir augsts bezdarba līmenis un mazi finanšu resursi. Tāpēc ļoti noderīgas, organizējot pasākumus vecākiem, ir saņemtās zināšanas. Viņi ieguvuši prasmes uzklausīt un vadīt pārrunas, bet, lai strādātu un vadītu pašpalīdzības grupu nodarbības ar lielu sociālam riskam pakļauto vecāku skaitu, ļoti vēlamas papildu zināšanas komunikācijā un praktiskie treniņi speciālistu uzraudzībā».Projekts sniedz nozīmīgu ieguldījumu mūžizglītības koncepcijas īstenošanā, jo bieži vecāki bezmaksas apmācības vai palīdzību var saņemt tikai tad, ja ģimene jau nokļuvusi sociālā riska grupā. Taču pētījums skaidri iezīmē, ka krīzē tā nemaz nenonāktu, ja savlaicīgi varētu saņemt padomu vai konsultāciju. «Jelgavas novada mūžizglītības speciālistu un nevalstiskā sektora aktīvistu vidū popularizēju domu, ka svarīgi ir ne tikai radoši pilnveidoties, bet arī izglītot vecākus jomās, lai viņi varētu izprast sava bērna emocionālo un fizisko attīstību, līdzdarbojoties viņa radošajā attīstībā, un zināt savu lomu bērna formālajā izglītībā,» kā vienu no projektā paveiktajiem darbiem min H.E.Šalkovska.
Atbalstīt uzņēmīgu vecāku iniciatīvas
Projekta laikā tika secināts, ka vecāku vēlmi un vajadzību pēc jaunas informācijas, izglītošanās un savstarpējas sadarbības galvenokārt aktualizē bērni, tādēļ vecāku izglītība tika aplūkota no ģimenes un skolas pozīcijām. Vecākiem ļoti svarīga izglītošanās forma ir darbošanās kopā ar bērniem vai mācīšanas tad, ja viņi tiek pieskatīti vai radoši nodarbināti turpat netālu. Vecāku mācību programmas dalībniece un Jelgavas vecāku centra aktīviste Evisa Stankus uzsver: «Ja mācības notiek brīvdienās un aukle ikdienā bērniem nav nepieciešama, bieži rodas problēma, kur viņus atstāt, lai tiktu uz nodarbībām.» Vecāki norāda arī to, ka darbošanās kopā ar citām ģimenēm, ir laba iespēja vērot vienam otru un mācīties ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.Projekta īstenotājs ir biedrība «Latvijas vecāku kustība» kopā ar Igaunijas mācību centru «Hea Algus» un Lietuvas Konfliktu novēršanas asociāciju. Projektu līdzfinansē «Nordplus Adult». Biedrība «Latvijas vecāku kustība» aktīvi strādā ar projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmīgu vecāku iniciatīvas pozitīvas bērnu audzināšanas un izglītošanas jomā, veicināt vecāku un izglītības iestāžu sadarbību, kā arī tuvināt labvēlīgu ģimeņu un bērnu intereses valsts politikas virzītājiem.Ja kādam ir interese par centriem, kas veidojas, lūgums rakstīt e-pastā: [email protected]. ◆
