Apstākļos, kad ir darbaspēka pārpalikums, darba devēja un darba ņēmēja attiecībās bieži vien netiek ievēroti likumu nosacījumi.
Apstākļos, kad ir darbaspēka pārpalikums, darba devēja un darba ņēmēja attiecībās bieži vien netiek ievēroti likumu nosacījumi. Izskaidrojums ir visai vienkāršs – bezdarbnieks, beidzot atradis iespēju kādu latu nopelnīt, ir mierā ar jebkuriem darba devēja nosacījumiem. Viņš piekrīt daļu algas saņemt aploksnē, viņš piekrīt strādāt bez līguma, piekrīt riskam un ir mierā ar vēl citām nelikumībām. Taču ir tomēr kāds «soģis», no kā likumu pārkāpējiem būtu jābīstas. Lai par to uzzinātu tuvāk, aicinājām uz sarunu Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas priekšnieku Valdi Dūmu.
Kādi ir Valsts darba inspekcijas pamatvirzieni?
«Inspekcija kontrolē darba likumu un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu, tās kompetencē ir bīstamo iekārtu tehniskā uzraudzība, kā arī smago un letālo nelaimes gadījumu izmeklēšana. Pateicoties inspektoru aktīvam darbam un principiālai nostājai, doma par Latviju kā zemi, kur nav jāievēro ne darba likumi, ne drošība, mazpamazām izzūd. Diemžēl vēl ir ļoti maz uzņēmēju, kas izprot rietumnieku kredo: laba veselība ir labs bizness. Tas nozīmē, ka bez veseliem strādniekiem un piemērotiem darba apstākļiem nevar iegūt labu un konkurētspējīgu produkciju.»
Kas šobrīd ir svarīgākais darba attiecību un normālas darba vides sakārtošanai?
«Galvenais ir darba līgumu slēgšana. Darba līgums ir obligāts jebkurām darba attiecībām – tas nosaka amatu, algu, darba devēja un darba ņēmēja tiesības un pienākumus. Darba līgums ir darbinieka tiesību garants. Darba līgumā nav pieļaujami noteikumi, ko neparedz darba likumi, piemēram, vienošanās par to, ka darbinieks darba kavēšanas gadījumā maksās soda naudu, ka maksās zināmu summu, pirms termiņa aiziedams no darba, ka viņam neapmaksās slimības atvaļinājumu, nepiešķirs kārtējo atvaļinājumu un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi pie mums tiek atklāti, un Valsts darba inspekcijas pārstāvis liek līgumu pārslēgt. Līgumā ir jābūt ierakstītam, ja darbinieks izmanto darba devēja labā savus ražošanas līdzekļus, piemēram, automašīnu. Tas būs vajadzīgs gadījumā, ja darba devējs atteiksies segt amortizācijas un citus maksājumus.»
Kas sagaida darba ņēmēju, ja darba līgums nav noslēgts?
«Nenoslēdzot darba līgumu, cilvēks zaudē visas sociālās garantijas. Viņa tajā darbavietā vienkārši nav. Noteikumi «Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību» neparedz pat protokola sastādīšanu, ja starp darba devēju un ņēmēju nav bijis noslēgts darba līgums. Darbiniekam šādā situācijā nav uzkrājuma pensijas fondā un uz viņu neattiecas arī likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām». Tātad bez darba līguma strādājošam nebūs pensijas, nebūs slimības pabalsta, nebūs bezdarbnieka pabalsta. Darbinieks bez darba līguma ir pilnīgi beztiesīgs, mēs arī nevaram palīdzēt, jo nevaram pierādīt, ka viņš vispār ir strādājis. Arī tiesā palīdzību viņš neatradīs. Ja, piemēram, RAF strādniekiem nebūtu darba līguma, viņi nevarētu uzņēmumu sūdzēt tiesā un tā arī paliktu bez naudas, labākajā gadījumā varbūt saņemtu par diviem pēdējiem mēnešiem. Tiem, kas pēc palīdzības griezās tiesā, ir vismaz cerības kādreiz saņemt visu nopelnīto algu.»
Kāds līguma termiņš darba ņēmējam ir izdevīgāks?
«Līgumi mēdz būt kādam noteiktam darbam vai darba apjomam, uz noteiktu termiņu, kā arī beztermiņa. Līgums, kas noslēgts kādam noteiktam darba apjomam, izbeidzas reizē ar darba izpildi. Ja līgums slēgts uz noteiktu termiņu, tam beidzoties, darbinieks tiek atbrīvots no darba saskaņā ar Darba likumu kodeksa 30. panta 2. daļu, un darba devējs nemaksā atlaišanas pabalstu. Trešais pēc kārtas uz noteiktu termiņu noslēgtais līgums jau tiek uzskatīts par beztermiņa līgumu, taču – ja ir darbinieka rakstisks pieprasījums, ko, drošs paliek drošs, labāk rakstīt divos eksemplāros. Ja ar darbinieku noslēgts beztermiņa līgums, tad atlaist no darba var pēc Darba likumu kodeksa 33. panta pēc darba devēja iniciatīvas, ja pārkāpta darba disciplīna, piemēram, ja darbinieks darbā ieradies piedzēries, ja viņš neattaisnoti kavējis darbu u. c. Lai izbēgtu no domstarpībām, katrā uzņēmumā divu mēnešu laikā no tā nodibināšanas ir jāizstrādā iekšējās kārtības noteikumi, jo citādi no darba var atlaist, ja darbinieks nokavējis tikai minūti.
Vēl atlaišanas iemesli var būt uzņēmuma likvidācija, štatu samazināšana, darbinieka profesionālo iemaņu trūkums, sliktais veselības stāvoklis u.c. Bet tādā gadījumā darba devējam mēnesi iepriekš darbinieks rakstveidā jābrīdina. Darbinieks jābrīdina, ja darba devējs grib izdarīt būtiskas izmaiņas darba līgumā. Bet vispār strīdīgos gadījumos pareizi dara tie darbinieki, kas padomu lūdz juristiem. Jāatceras, ka Valsts darba inspekcijai nav tiesību pieprasīt, lai darbinieku pieņem atpakaļ darbā. To var tikai tiesa. Mūsu metode ir pārliecināšana.»
Gadās, ka darba devējs neizsniedz darba grāmatiņu no darba aizgājušam darbiniekam. Vai tas ir likumīgi?
«Tas ir nelikumīgi! Darba grāmatiņu aizturēt nav tiesību nevienam darba devējam. Gadās, ka darba ņēmējs ir palicis darba devējam parādā un viņš, lai parādu atgūtu, patur darba grāmatiņu. Tādā gadījumā viņš zaudē divkārt, jo likums paredz, ka par laiku, kamēr darba grāmatiņa nav izsniegta darba devēja vainas dēļ, darba ņēmējam pienākas vidējā alga. Tātad nevajag šīs lietas kārtot pašiem, bet gan griezties tiesā.»
Kam tagad darba grāmatiņa, ja slēdz darba līgumus?
«Darba grāmatiņu neviens vēl nav atcēlis, un tikmēr tai ir jābūt. Tā taču pagaidām ir vienīgais tiešais pierādījums jūsu darba stāžam. Darba grāmatiņa ir arī noderīgs informācijas avots darba devējam – viņš, tā teikt, nepērk kaķi maisā.»
Kāda situācija pašlaik ir darba aizsardzības jomā?
«Skaitļos tas ir tā: 1996. gadā reģionā (Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Tukuma rajons) bija 53 bojāgājušie, šogad – 42, pērn bija 113 smagi cietušo, šogad – 101. Tā jau bija gandrīz kā tāda traģiska tradīcija – katru gadu kāds cilvēks aizgāja bojā meža darbos. Taču pagājušajā ziemā divi mūsu inspektori Jelgavas mežos, kā teica mežizstrādātāji, – trakoja: pārbaudīja, sodīja, nepiekāpās, prasīja un atkal sodīja. Un – neviens mežizstrādātajs neaizgāja bojā. Tas liecina, ka mums savs darbs vēl vairāk jāaktivizē. Viena no jomām – dažādie kraušanas darbi, kur patlaban ir visvairāk negadījumu.»
Kādi būtu jūsu tuvākie mērķi vai cerības?
«Es ilgojos pēc tā, ka aiziešu uz Jelgavas gaļas kombinātu un tur atkaulošanā nodarbinātajiem rokā, ar kuru tur gaļas gabalu, būs nesagriežams metāla cimds, kāds tas ir, piemēram, «Kompeksim «Nākotne»» strādniekiem. Vēl es gribētu piedzīvot to, ka četrdesmitajos gados ražotam darbgaldam tā izmantotājs būs pats izgudrojis un pielicis darba drošības ierīces, jo tajos laikos tādas netaisīja.»
Kā jūs izvēlaties kontrolējamos uzņēmumus, iestādes?
«Mēs strādājam pēc plāna, taču mums ir pietiekama pieredze un savas zonas uzņēmumu pārzināšana, lai kontrolē ierastos tieši vajadzīgajā brīdī un vietā. Uz uzņēmumiem dodamies arī pēc izsaukumiem, ziņojumiem, lūgumiem palīdzēt. Tā taču ir mūsu sūtība – uzraudzīt un palīdzēt. Lai gan likums nosaka, ka anonīmās sūdzības netiek ņemtas vērā, es tam gluži nepiekrītu, jo pašreizējā situācijā bieži vien cilvēki baidās no iespējamām represijām. Man patīk sacīt, ka Valsts darba inspekcijas spēks, tāpat kā Lāčplēsim, ir ausīs.»
