Vakar ES PHARE projekta «Valsts pārvaldes reforma Latvijā» Jelgavas rajona izpētes noslēguma seminārā izpētes veicēji – firma «Blezūrs – konsultāciju birojs».
Vakar ES PHARE projekta «Valsts pārvaldes reforma Latvijā» Jelgavas rajona izpētes noslēguma seminārā izpētes veicēji – firma «Blezūrs – konsultāciju birojs» – atskaitījās par padarīto un pēc izdarītajiem secinājumiem ieteica labākos apvienošanās variantus.
Izpētes darbs Jelgavas rajonā sākās aprīlī ar iepazīšanās semināru, kam sekoja informācijas vākšana un apkopošana, intervijas ar pagastu pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pēc tam informācija tika apkopota, un tagad jau pašvaldībām piedāvāts pētījumu rezultātā izstrādāts darba variants. Tas pēc iepazīšanās divu nedēļu laikā ar saviem labojumiem jānosūta atpakaļ, lai varētu precizēt galīgo variantu.
Projekta vadītāja Inga Vilka no firmas «Blezūrs – konsultāciju birojs» atzina, ka atsaucība Jelgavas rajonā nav bijusi liela – no visiem iedzīvotājiem anketēšanā aktīvi piedalījušies 2,6 procenti. Lielākais atbalstītāju skaits bijis Lielplatones un Vilces pagastos, bet anketas vispār nav saņemtas no Valgundes un Vircavas.
Citos rajonos, kur šī firma veikusi izpēti, aptaujā aktivitāte ir krietni lielāka – Ludzā 9 procenti, Rēzeknē 7, bet Ventspilī 5.
Uz jautājumu, vai jūs esat par apvienošanos, septiņi pašvaldību vadītāji atbildēja apstiprinoši, astoņi bijuši pret, bet vienam nācies grūti pateikt, savukārt vēl viens pagasta priekšsēdētājs savu viedokli tā arī nav paudis.
Izvērtējot reformas vajadzību, respondenti ir uzsvēruši vairākus argumentus, kāpēc tā būtu nepieciešama: vajadzība piedalīties lielos projektos, līdzekļu koncentrēšana, lielākas naudas plūsmas iespējamība, pārvaldes izdevumu samazināšana, iespēja saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus.
Apvienošanās vajadzību nosaka arī valdības pieņemtais likums un Eiropas Savienības prasības.
Pēc aptaujāto domām, reformas procesu kavē tas, ka valsts šīm vajadzībām nepiešķir līdzekļus, neskaidri ir definēti reformas mērķi, dārgas ir tās realizēšanas izmaksas. Bremzējošs faktors ir arī sabiedrības inerce, pagasta darbinieku pretestība un informācijas trūkums.
Izstrādājot apvienošanās ieteikumus, ņemta vērā pašvaldību ģeogrāfiskā vienotība, tehniskā un sociālā infrastruktūra.
