Lai cik grūti būtu prognozēt, vai vietējo varu gaiteņos pēc šīm vēlēšanām ilgi valdījušo mēru amatu ķēdes un krēslus nāksies pielaikot citiem politiķiem, viens ir pavisam skaidrs – Ozolnieku novadā pavisam noteikti mainīsies stūrmanis. Atšķirībā no kaimiņienes Jelgavas un brāļa Jelgavas novada Ozolnieki gan pēdējo četru gadu laikā, gan ilgākā termiņā bijuši pasargāti no lieliem skandāliem, nekaunības pilnām nelikumībām un negausības pārmāktiem tēriņiem. Kaut arī Ozolniekus nu jau gadu desmitiem klusi čubinājis viens un tas pats cilvēks, ap viņa vārdu nav izveidojusies autoritāra hercoga vai melīga mednieka aura. Tādēļ beidzot, saņēmis drosmi, turienes ilggadējais mērs var bez liela kauna savākt personīgās mantas un kabineta atslēgu nodot kādam citam.
Tomēr tik klusi Ozolnieku varas nama gaiteņos nemaz neklājas. Pēdējās nedēļās cits pēc cita amatus pamet virkne vadošu personu, kas turklāt līdzīgi kā bez piecām minūtēm eksmērs var lepoties ar milzīgu stāžu vienā darbavietā. Ilgā savējo būšana vienos amatos Ozolniekos varbūt nav rezultējusies ar dižām rebēm, kas maskētas aiz daudzmiljonu iepirkumiem un citām šaubīgām padarīšanām, taču tā atklāj divus citus riskus, kas Ozolniekos no draudiem pārvērtušies realitātē. Baudot Rīgas tuvumu un biezmaku iemājošanu novadā, pie varas esošajiem nav bijis jālauza galva, kā piepildīt pašvaldības budžetu. Tāpēc atlicis vien tērēt, šajā pusslinkuma fāzē neiedomājoties, ka, piesaistot ES naudu, tērēt varētu daudz vairāk, lai sakārtotu ielas, infrastruktūru uzņēmējiem un paveiktu citus labus darbus. Savukārt veco biedru aiziešana līdz ar priekšsēdi ļauj pārliecināties, cik ļoti sašņorētas ir domnieku un izpildvaras attiecības, kas bezierunu un bezopozīcijas draudzīgā vietvarā draud ne tikai ar apātiju, bet arī likumu ievērošanas riskiem. Ozolniekos, šķiet, nāk jauni laiki. Vajadzētu nākt arī jauniem cilvēkiem, kas prot apieties ar datoru ne tikai projektu rakstīšanas un naudas piesaistes pēc, bet arī tādēļ, lai pastudētu likumus un strādātu pēc tiem, nevis tā, kā patīk. ◆
