Ārsti dzenas tik pēc naudas
Iedzīvotāju veselības aizsardzības tālāka uzlabošana nosacīta ar Padomju Savienības Komunistiskās partijas XIX kongresa lēmumiem, un tie «bija arī pilsētas Padomes sesijas pamatā, izskatot ārstniecības iestāžu darbu Jelgavā», ziņo laikraksts.«Debatēs deputats b.Nosanovs kritizēja tos ārstus, kuri, cenšoties pēc naudas, zaudējuši katru atbildības sajūtu.» Savukārt «uz vairākiem trūkumiem poliklinikas darbā norādīja deputate b.Laksberga. Piemēram, pēc darba laika poliklinikā nav dežuranta, kas izrakstītu slimības lapas, bez kurām nopietni saslimušos neievieto slimnīcā».
Kad reizē plūc un reizē noņem
«Kad 1952. gada beigās cechā par mācekli iestājās B.Naudiņa, viņa sākumā uzmanīgi izpētīja vecāko strādnieču darba paņēmienus,» «Zemgales Komunistu» informē ādu fabrikas hroma ceha priekšniece Z.Tomsone.«Tās saru plūcamo mašinīti nodarbināja ar abām rokām un to apstādināja katrreiz, kad vajadzēja noņemt noplūktos sarus. Biedre Naudiņa uzsāka mēģinājumus mašinīti nodarbināt tikai ar vienu roku, bet ar otru tūlīt noņemt noplūktos sarus. Jaunais paņēmiens sevi attaisnoja, un b.Naudiņa pārsniedza izstrādes normas līdz 150 proc., bet vēlāk 180 proc.apmērā. Tagad šo darba paņēmienu apguvušas pārējās strādnieces un tāpat ievērojami pārsniedz izstrādes normas.»
Bērnu dzīve pie mums un pie viņiem
«Katru gadu 1. jūnijā Padomju Savienībā atzīmē starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Šo dienu atzīmēja arī Jelgavas pilsētas bērnu bibliotekā,» vēsta «Zemgales Komunists», kur «sanāksmi atklāja bibliotekas vadītāja b.Kalniņa. Sanāksmes nobeigumā tika nolasīti fragmenti no A.Bulgakova stāsta «Korejas zēna piedzīvojumi» un fragments no Korejas pionieres Pak Ken Suk stāsta «Pionieru gvarde». Bibliotekā iekārtota izstāde «Bērnu dzīve pie mums un pie viņiem».» ◆
