Pēc vairākām debatēm, kuras šogad piedāvāja gan valsts, gan komerciālie televīzijas kanāli, arvien vairāk publiskajā telpā parādās pateicības. Gan par labi novadītu diskusiju, gan par to, ka beidzot bijusi iespēja redzēt deputātu un pat mēru krēslu tīkotāju uzstājāmies publiski, ne tikai no avīžu reklāmas laukumiem vai plakātiem ielu malās. Taču tikpat bieži elektorāts ar nožēlu secina – tagad ir skaidrs, par ko nebalsot, bet savus priekšstāvjus karogiem rotātajā namā izvēlēties arvien grūtāk un pat neiespējami.
Šogad līdz ar «uzlabosim», «sekmēsim» un «attīstīsim» partijas jelgavniekus pievilina arī ar daudz praktiskākām un ikdienā noderīgākām lietām – autobusu kursēšanas sarakstu, pilsētas svētku programmu vai karoga izkāršanas datumiem uz reklāmas bukleta, ko varētu diendienā lietot un pateikties augstākstāvošajiem. Līdzīgi arī daudzās politisko spēku programmās, kurās «piesavināti» darbi, kas jau pirms ilgāka laika apstiprināti kā pašvaldības attīstības prioritātes, bet ko paveikuši nevis politiķi, bet izpildvaras «parastie» strādājošie. Tiesa, arī esošie deputāti nekautrējas mazo un dažkārt nepamanāmo pašvaldības iestāžu darbinieku paveikto nodēvēt par viņu izdarīto, tāpēc jāatceras – ne jau pilsētas mērs un deputāti ies un «lāpīs» bedres pagalmos vai cels jaunu tirgu un autoostu. Pašvaldības budžets pildās no mūsu, nodokļu maksātāju maciņiem, tāpēc vajadzētu rūpīgi pārdomāt, kam no Domes taciņas bruģētājiem uzticēt nākamās četrgades rīcību ar mūsu naudu, bet lielākoties bez mūsu līdzdalības.Tāpēc – lai nākamajās vēlēšanās nebūtu jāklausās tukši solījumi, kas izpušķoti ar piparu pāksti vai sarkanu rozi, rīt balsstiesīgajiem noteikti jādodas pie urnām, lai turpmākos četrus gadus punktu pa punktam varētu vērtēt izdarīto. «Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai,» izdarīt izvēli aicina arī Latvijas Republikas Satversme. ◆
