Gan pilsētā, gan abos novados līderpozīcijas vēlēšanās nostiprinājušas ZZS un tajā ietilpstošās partijas. No 47 līdzšinējiem pašvaldību deputātiem vairāk nekā puse – 25 – gan zaudējuši pilsoņu uzticību.
Tikai 40,25 procenti jeb 16 239 balsstiesīgie jelgavnieki pagājušajā nedēļā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai noteiktu, kam uzticēt 15 pilsētas Domes deputātu vietas. Salīdzinājumam jāmin, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009. gada jūnijā Jelgavā nobalsoja teju 52 procenti jeb 21 070 vēlētāju. Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka atbalstu pilsētā audzējusi varas partija Zaļo un Zemnieku savienība, par kuru balsis atdevuši 6497 pilsoņi (pirms četriem gadiem – 5566 balsis), tādējādi nodrošinot par vienu deputāta vietu vairāk. Vēlētāju atbalsts audzis arī ilggadējam Jelgavas mēram Andrim Rāviņam, pie kura vārda biļetenos pielikts par 397 plusiem vairāk nekā pirms četriem gadiem (no 328 līdz 348 audzis arī svītrojumu skaits). Par vienu krēslu mazāk – trīs iepriekšējo četru vietā – turpmāk būs «Saskaņas centram». Turpretī par augošu atbalstu var būt gandarīta nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«TB/LNNK», kam nu tikuši divi mandāti. Nemainīgas pozīcijas ar divām deputātu vietām saglabājusi «Vienotība» (iepriekšējā sasaukumā – «Jaunais laiks») un kādreizējie LPP/LC deputāti, kas šogad startēja «Reģionu alianses» sarakstā.
Lai gan ar septiņām no 15 deputātu vietām tikusi pie pārliecinošas uzvaras, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vēl nesvin arī līdzšinējās koalīcijas saglabāšanu Jelgavas Domē. Varas partijas vietējie līderi vakar ar «Ziņām» runāt nevēlējās, bet mazākuma pārstāvji saka – sarunas par amatiem vēl tikai priekšā. Nacionālās apvienības vietējā līdera Jurija Stroda atziņa valodas jautājumā, ka «neveidosim koalīciju ar tiem, kas ir pret Satversmes 4. pantu», gan ļauj secināt, ka koalīciju bez ZZS Jelgavas Domē izveidot neizdosies. To apliecina arī «Saskaņas centra» nodaļas vadītājs Ivars Jakovels, kas apgalvo – viņam nav pa ceļam ar partiju, kas «svin 15. maiju, kad Latvijā tika zaudēta demokrātija». J.Strods saka – par katru cenu pozīcijā strādāt nevēlas, taču gribētu pildīt vēlētājiem dotos solījumus. «Vairāk izskatās, ka paliks esošā koalīcija,» viņš prognozē. Opozicionāra «Reģionu alianses» pārstāvja Daiņa Liepiņa pieļāvumu, ka J.Strods varētu būt labs izpilddirektors, viņš komentē kā piedāvājumu, kas viņam nav saistošs. Viņš gan mazliet kritizē esošo izpilddirektori Irēnu Škutāni, sakot, ka «Gunārs Kurlovičs bija radošāks, bet Irēna ir stipra finansēs». D.Liepiņš pieļauj, ka šoreiz varētu izveidoties Dome ar ne tik izteiktu opozīciju. «Ceru, ka varas partija nedalīs pēc «patīk» vai «nepatīk» sejām. Šoreiz var izveidot pilsētas pārvaldi ar pieredzējušiem profesionāļiem,» saka D.Liepiņš. ◆
