21. jūlijā Jelgavas pilsētas Bērnu bibliotēkā «Zinītis» viesojās Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss, kurš sniedza nelielu interviju arī «Ziņām».
21. jūlijā Jelgavas pilsētas Bērnu bibliotēkā «Zinītis» viesojās Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss, kurš sniedza nelielu interviju arī «Ziņām».
Kas ir EK delegācija Latvijā, un kādas ir tās formālās funkcijas?
EK delegācijai, kura ir EK pārstāvniecība Latvijā, ir vēstniecības statuss. Tajā strādā 20 cilvēku no dažādām ES valstīm un Latvijas. Delegācijā atrodas neliels informācijas centrs, kā arī ES «Phare» programmas nodaļa. Delegācijas galvenie pienākumi ir veikt ES valstu vēstnieku pastāvīgu politisku koordināciju, pārstāvēt EK un veidot attiecības starp ES un Latviju gan Eiropas līguma ietvaros, gan ārpus tā, sniegt atbalstu Latvijai, sagatavojoties uzņemšanai ES, saskaņot ES ekonomisko palīdzību «Phare» programmas ietvaros, kā arī informēt sabiedrību par ES un ar to saistītiem jautājumiem.
Kāda ir valsts institūciju attieksme pret jūsu darbu?
Tā ir saprotoša. Vislabāk to apliecina fakts, ka jaunais ārlietu ministrs I.Bērziņš tūlīt pēc stāšanās amatā tikās ar mani un izteica savu vēlmi turpināt veiksmīgo sadarbību starp valsts institūcijām un ES pārstāvniecību Latvijā.
Kā jūs vērtējat Latvijas progresu pēc Vīnes galotņu tikšanās 1998. gada decembrī?
Priecē fakts, ka Latvija ir ņēmusi vērā EK ieteikumus un pastiprināti strādā, lai nostiprinātu ekonomiku un sociālo sfēru. Taču jāatzīst, ka vēl joprojām pastāv zināmas problēmas, kas bremzē vispārējo sociālekonomisko attīstību. Saprotams, jāņem arī vērā Krievijas tautsaimniecības krīze.
Bet vai mēs varam cerēt, ka ar šo progresu pietiks, lai Helsinku galotņu tikšanās laikā(decembrī) mūs uzaicinātu uz iestāšanās sarunām?
Domāju, ka, jā, jo ir veikts pietiekami liels darbs, lai uzaicināšana uz sarunām būtu reāla. Protams, es nevaru pilnībā prognozēt, ko nolems 15 dalībvalstu vadītāji decembrī, jo katrai valstij ir savas specifiskas intereses, kuras noteiks attiecīgā politiskā situācija.
Vai Kosovas krīze varētu ietekmēt ES paplašināšanās procesu?
Nē. Šie ir divi atšķirīgi jautājumi un viens otru nespēs ietekmēt.
Kāda ir dalībvalstu neformālā attieksme pret paplašināšanos?
Lielākajai daļai valstu tā ir neitrāla, jo tās apzinās, ka paplašināšanās prasīs arī lielākas iemaksas kopējā ES budžetā, bet tik un tā valstis ir ieinteresētas kopējā reģiona attīstībā, tādēļ ir samierinājušās ar paplašināšanās politiku.
Kā jūs vērtējat faktu, ka apmēram 30% ES pilsoņu ir pret tās paplašināšanos?
Šī problēma ir pašsaprotama, jo lielākā daļa ES pilsoņu apzinās, ka paplašināšanās procesā būs jāpārdala finansu resursi par labu kandidātvalstīm. Daļa pilsoņu nevēlas «savu» naudu atdot citiem, jo uzskata, ka ar šiem finansu resursiem varētu pietiekami labi risināt savas iekšējās problēmas, kas būtu daudz efektīvāk nekā paplašināties šai organizācijai.
Kāda ir ES attieksme pret Latvijas valodas likumprojektu?
ES allaž ir aizstāvējusi uzskatu, ka Latvijā tam ir jābūt elastīgam, bet ne pārlieku liberālam. Kaut gan Valsts valodas likums nebūs noteicošais Latvijas integrācijas faktors, tomēr ES institūcijas iesaka respektēt EDSO rekomendācijas.
Esam tikuši pie jaunas prezidentes un jaunas valdības. Kāda ir jūsu attieksme pret šiem jaunumiem Latvijas politiskajā arēnā?
Jaunās prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas personība mani fascinē, jo, ņemot vērā, ka viņa Latvijā dzīvo tikai vienu gadu, viņa ir spējusi pierādīt, ka var vadīt valsti arī visaugstākajā līmenī. Pēc tikšanās ar prezidenti esmu pārliecinājies, ka viņas kandidatūra nav bijusi nejaušība.
Runājot par A.Šķēli kā ministru prezidentu, jāteic, ka, man ir patiess prieks, jo jau 1996. gadā, sākot savu darbu Latvijā, es pārliecinājos par viņa spējām efektīvi vadīt Ministru kabinetu un ticu, ka arī šajā valdīšanas periodā viņš sevi pierādīs kā sekmīgu politiķi.
Kā jūs jūtaties Latvijā?
Hmm…(smejas), šķiet, diezgan labi esmu šeit iejuties. Man patīk strādāt valstī, kura ir nostājusies uz demokrātijas attīstības ceļa un pieteikusi sevi kā reālu jaunās Eiropas sastāvdaļu.
