Pirms apmēram pieciem gadiem, kad Latvijā bija sākusies ekonomiskā lejupslīde, bija iespēja viesoties Maskavā, lielākās kaimiņzemes personāla atlases kompānijas birojā, kas toreiz pārsteidza ar savu vērienu. Gan darbiniekiem pieejamu «ekstru», gan atalgojuma un ambīciju ziņā. Pēc pusotra gada ar līdzīgu plašumu Jelgavā sola izvērsties vagonbūves milzonis «UralVagonZavod», kas Latvijā nodibinājis savu meitasuzņēmumu. Giganta mājas lapa vēstī, ka uzņēmums – teju kā padomju laikā – piedāvā sacensties par «Darba cilvēka» titulu un pildīt sporta normatīvus, taču darbiniekiem pieejami arī dažādi materiālā atbalsta instrumenti.
Diez vai var gaidīt, ka visi bonusi būs arī tiem 200 jelgavniekiem, kas 2014. gada beigās sāks darbu bijušajā cukurfabrikas teritorijā, jo uzņēmuma vadība neslēpj – Latvija kā rūpnīcas mājvieta izvēlēta arī darba devējam pievilcīgu darbinieku izmaksu dēļ. Taču jācer, ka līdz ar Eiropas darbaļaužu nodarbināšanu rūpnīcas vadība pārņems arī labāko Eiropas uzņēmumu pieredzi, domājot par ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības uzticības iemantošanu.Labu piemēru netrūkst arī mūsu pilsētā, taču nereti laurus plūkt mēģina pašvaldības vadība, kas «radījusi iespēju» un «palīdzējusi atklāt». Nenoliedzami, pašvaldība nodrošina uzņēmējiem vidi, kurā darboties, taču nedrīkstam aizmirst, ka Jelgavas veiksmes stāsts ir arī ģeogrāfiskais izvietojums un senas rūpniecības tradīcijas. Tāpēc nedaudz ačgārni šķiet, ka korporācijas, kurā iekļauts vairāk nekā 30 rūpniecības uzņēmumu, svinīgo pasākumu «izrīko» pašvaldības darbinieki. Jācer, ka savu varēšanu pēc 18 mēnešiem spēs pierādīt arī jelgavnieki, uz kuru prasmīgām rokām un asiem prātiem cer uzņēmums, kas jau pašlaik nodarbina teju veselu Jelgavu. ◆
