Pēc vērienīgās nodaļu rekonstrukcijas Jelgavas slimnīcā tiks plānotas kārtējās pārmaiņas – Uzņemšanas nodaļā un ēdināšanas blokā.
Par spīti problēmu gūzmai veselības aprūpē, bankas krahā zaudētajam uzkrājumam, mediķu aizplūšanai, nelielajām algām un pacientu zemajai maksātspējai, Jelgavas pilsētas slimnīca turpina darbu un gatavojas kļūt par vienu no modernākajām ārstniecības iestādēm valstī. Šonedēļ noslēgsies stacionāra rekonstrukcijas pirmā kārta un jau sākta pretendentu atlase otrās kārtas darbiem. Tas ļauj cerēt, ka nākamā gada sākumā Jelgavas slimnīca būs ieguvusi pilnībā jaunu, modernu veidolu un tajā ērti jutīsies ne tikai pacienti, bet arī darbinieki.
Algu pielikumu droši nesola
Jelgavas slimnīcas gada budžets pārsniedz četrus miljonus latu, to veido gan valsts dotācija, gan maksas pakalpojumi. Lauvastiesa tiek novirzīta algām, nodokļiem, medikamentu iegādei, daļa – komunālajiem maksājumiem un citiem izdevumiem, tomēr Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs uzskata, ka ar katru gadu «elpot» kļūst aizvien grūtāk, jo piešķirtais finansējums samazinās, bet izdevumu cipari neplok. Slimnīca, apdomīgi saimniekojot, jau vairākus gadus radusi iespēju saviem darbiniekiem nodrošināt aptuveni par desmit procentiem lielāku atalgojumu nekā nozarē vidēji valstī, taču mediķi algas vienalga dēvē par nožēlojamām, kas nav ne tuvu tām, ko saņem tautsaimniecībā strādājošie, uzskata iestādes vadītājs. Jelgavas slimnīcas medicīnas māsas vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir ap 300 latu, ārstam tie ir 450 latu, tiesa, dakteriem ar lielāku stāžu pienākas vēl desmit procentu piemaksa. Gada sākumā Veselības ministrija viesa cerību, ka šā gada otrajā pusē algas mediķiem varētu tikt palielinātas. Tomēr pāragri teikt «hop!», jo ministrijas prasītos papildus 34,3 miljonus latus valdība vēl nesola, tāpēc algas jautājums joprojām paliek miglā tīts. «Skaidrs, ka šābrīža atalgojums nespēj konkurēt ar ārstu un māsu algām citās Eiropas valstīs, tāpēc piesaistīt un noturēt jaunos kadrus ir grūti arī mums. Tie, kas te strādā jau daudzus gadus, arī paliek, bet jauno nav,» atzīst A.Ķipurs.Viņu satrauc arī ministrijas ierēdņu nekorektums saistībā ar terminu lietošanu – tie cilvēkiem jaucot galvas un dažreiz liekot noprast, ka ārstu algas patiesībā ir daudz lielākas. «Esmu lūdzis ministrijas ierēdņus būt korektiem un runāt cilvēkiem saprotamos terminos. Būtu godīgi nerunāt par darba samaksu, kas ne tuvu nav tā nauda, kas cilvēkam tiek izmaksāta kā alga. Ir skaidri jārunā par algu pirms nodokļu nomaksas un skaidri jāpasaka, kādai tai jābūt veselības aprūpē strādājošajiem, nevis jāmanipulē ar darba samaksu, jo beigās cilvēks saņem tieši pusi no tā, par ko runā,» sašutis A.Ķipurs.
Ērtības jutīs gan pacienti, gan ārsti
Kā šābrīža lielāko notikumu slimnīcas vadītājs min ERAF līdzfinansēto teju divus miljonus latu vērto projektu, kura laikā kapitāli tiek rekonstruēti abi slimnīcas lielie korpusi, tajā skaitā palātas. Būvdarbu pirmā kārta jau noslēgusies, un šonedēļ vienu no korpusiem plānots nodot ekspluatācijā. A.Ķipurs ar būvkompānijas «LC – būve» padarīto ir apmierināts un priecājas, ka izremontētajā korpusā varēs ievākties jau četrus mēnešus agrāk, nekā sākotnēji plānots. Izrādot telpas, slimnīcas vadītājs uzsver, ka lielākie ieguvēji būs pacienti, kas baudīšot visas ērtības. Katrā palātā ir savs sanitārais mezgls. Lielākajās palātās ir četras gultasvietas, mazākajās – pa vienai. Palātas aprīkotas ar konsolēm, kurām pievienots saspiestais gaiss, skābeklis un palīdzības izsaukšanas poga. Māsu postenī tiks saņemts zvans, ja pacientam radīsies kāda nepieciešamība. Visas palātas aprīkotas ar platām, bīdāmām, ugunsdrošām durvīm, lai pa tām būtu ērti iebraukt ar slimnīcas ratiem. Katrā nodaļā izveidota palāta arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un atbilstoši viņu vajadzībām – tualete un duša. Līdz šim slimnīcā tādu palātu nebija.Nesalīdzināmi labāki apstākļi tagad būs arī personālam – ērtas darba vietas, moderni zāļu sadales un pārsiešanas kabineti, atpūtas un citas telpas. Gultasvietu skaits slimnīcā gan pēc rekonstrukcijas samazināsies, galvenokārt uz sanitāro mezglu rēķina, taču A.Ķipurs domā, ka vietu pietiks visiem pacientiem. «Slimnīcā ir 283 gultasvietas, pēc remonta to skaits samazināsies par padsmit. Tiesa, atsevišķās nodaļās uz Bauskas pacientu rēķina vietu ir par maz, un bija jādomā, kā nodaļas pārformēt, lai cilvēkiem nebūtu jāguļ koridoros. Lielākais noslogojums ir Terapijas nodaļai, kur gultu skaitu bijām spiesti palielināt par 15, un pēc rekonstrukcijas šai nodaļai tiks atvēlēts viss piektais stāvs,» klāsta A.Ķipurs. Viņš atzīst, ka slimnīcai daudz vieglāk būtu izdzīvot, ja stacionārā neievestu tik daudz smagu pacientu no Bauskas novada, jo tieši no šā reģiona ir sarežģītākie gadījumi, kas prasa dārgāku un ilgāku ārstēšanu. Pēc rekonstrukcijas izmaiņas sagaidāmas Dzemdību un Ginekoloģijas nodaļās, kas abas tiks apvienotas.
Nākotnes plānos vēl divi projekti
Slimnīcas vadītājs neslēpj, ka, realizējot vērienīgo projektu, jārēķinās arī ar pašu līdzfinansējumu, bet slimnīcai tam naudas nav. Lielu robu iecirta Latvijas Krājbankā zudušais – Jelgavas slimnīcai tur glabājās uzkrājumi pusmiljona latu apmērā. Nauda bija domāti tieši šai rekonstrukcijai, lai iegādātos pienācīgu aprīkojumu personāla atpūtas telpām un citiem mērķiem, līdz ar to projektu nācās nedaudz sašaurināt. Pēc bankas nogrimšanas slimnīca no sava pusmiljona atguva vien 70 tūkstošus. Sākoties krīzei, jostas nācās savilkt krietni ciešāk, un veidot jaunus uzkrājumus slimnīcai vairs nav iespējas. «Dzīvojam no tā, ko nopelnām. Projekts noteikti jāpabeidz un otrā kārta jārealizē, lai varētu saņemt ERAF finansējumu. Šobrīd ir nelielas problēmas ar līdzfinansējumu, bet to mēs risināsim laika gaitā. Projekts nerealizēts nepaliks,» uzsver A.Ķipurs. Iepriekš izskanēja bažas, ka otrās kārtas rekonstrukcijas laikā slimnīcā varētu nebūt Bērnu nodaļas, par ko tagad A.Ķipurs nav vairs tik drošs. «Ja darbi veiksies tikpat raiti arī otrajā kārtā un tas nebūs gads, ilgi šādas neērtības jācieš nebūs. Domāsim, kā pārkārtoties, un meklēsim risinājumus, lai arī bērnus uz remonta laiku paturētu. Sliktākajā gadījumā būsim spiesti nodaļā samazināt darba apjomu. Laiks rādīs,» viņš piebilst. No malas raugoties, pēc rekonstrukcijas slimnīca būs sakārtota un moderna un remontus tur vēl ilgi neredzēt, taču A.Ķipurs tā nedomā: «Būtu jārealizē vēl divi projekti, lai varētu teikt, ka slimnīcā viss ir kārtībā. Tā ir Uzņemšanas nodaļa, kur viss būtu nojaucams un pārprojektējams citādi, kā arī ēdināšanas bloks jeb slimnīcas virtuve.»
Katrs trešais paliek parādā
Pēdējā laikā slimnīcai piespiedu kārtā nākas noņemties vēl ar kādu ne ar ārstniecību saistītu procesu – cīņu ar parādniekiem. Trīs gadu laikā slimnieku parāds stacionāram palielinājies līdz 100 tūkstošiem latu. Tas turpina augt, un slimnieku maksātspēja aizvien krītas. Kādreiz par ārstēšanos stacionārā parādā palika desmit procenti pacientu, bet šogad tie jau ir teju trešā daļa. «No parādniekiem atgūstam apmēram 30 procentu, pārējie ir mūsu zaudējumi. Valsts ir pateikusi, ka tā ir mūsu problēma, tāpēc mums ir līgums ar parādu piedzinējsabiedrību, kas ar to nodarbojas,» klāsta iestādes vadītājs. Maijā apritēja gads, kopš slimnīcā sāka darboties Ambulatorā nodaļa. A.Ķipurs ir gandarīts, ka tā attīstās iecerētajā virzienā. «Cilvēkiem, kas ārstējas slimnīcā, tālākā atlabšana jāturpina ambulatori. Daudzi to vēlas darīt pie mūsu slimnīcas speciālistiem, bet tam ir vajadzīga vieta un apstākļi. Vairs nav jāskraida pa slimnīcas nodaļām, meklējot ārstu, bet viņu var sastapt ambulatorajā pieņemšanā tam piemērotās telpās. Mēs nepretendējam uz pilnu ambulatoro aprūpi, ar to pilsētā nodarbojas citas veselības aprūpes iestādes,» skaidro iestādes vadītājs. Par kādreiz būvēto dzemdību nama jaunbūvi A. Ķipurs ir lakonisks: «Mans viedoklis, ka tā jānojauc, jo mums vēl desmit tūkstoši kvadrātmetru nav vajadzīgi, turklāt celtne nav racionāli izmantojama.» ◆
