Tuvojas 15. un 16. jūnijs, kad Jelgavas Uzvaras parkā norisināsies Baltijā lielākais smilšu skulptūru festivāls. 7. starptautiskā festivāla tēma – «Zelta laikmets».
Vēl nebijis jaunums Jelgavā smilšu skulptūru festivālā – kvēlojošās keramikas skulptūras. Tās top jau tagad un tiks izvietotas blakus smilšu skulptūrām. Lielformāta keramikas uguns skulptūras tiek veidotas sadarbībā ar Jelgavas Mākslinieku biedrību un SIA «Keramika LV». Pavisam darbam atvēlēti 600 kilogrami šamota – īpaši ugunsizturīga materiāla, no kura veidotas keramikas skulptūras. Īstais skats gan būšot redzams tikai pusnaktī no 15. uz 16. jūniju, kad tikšot atvērta krāsns.Atšķirībā no Ilzes Emses-Grīnbergas, kuras skulptūras «Čiekurs» pamataprises top mājas darbnīcā un tikai tad tiks pārvestas uz apdedzināšanas vietu, Uzvaras parkā rosās Jelgavas keramiķi Mārīte un Aleksandrs Djačenko, veidojot skulptūru «Veiksme».Īsā atpūtas brīdī «Ziņām» izdodas sastapt arī slaveno keramiķi Pēteri Martinsonu, kurš gan sava topošā veidojuma nosaukumu negrib atklāt.«Es nemaz vēl nezinu, kas tas būs,» mākslinieks, pazīstams arī kā Vectēva lomas tēlotājs Aivara Freimaņa pēc Jaunsudrabiņa motīviem veidotajā kinofilmā «Puika», vārdos ir visai skops. «Droši varu pateikt tikai to, ka tā būs ugunsskulptūra. Es neesmu uz lielu izstāstīšanu, tas gan nav aiz māņticības, bet apmēram tāpat, kā es izlaistu no vēl negatavas lietas visu spēku ārā.»«Tāpēc arī cenšos neatbildēt uz jautājumu par saviem nākotnes plāniem,» turpina keramiķis. «Izstāstot slikto, cilvēkam kļūst vieglāk. Savukārt izstāstot to, kas labi iecerēts, zūd nozīme pašu darbu realizēt līdz galam.»Uz jautājumu, vai līdzdalība smilšu skulptūru festivālā, kas dažkārt tiek pielīdzināta šovam, piedienas tik augsta līmeņa māksliniekam, P.Martinsons atbild, ka labprāt apmeklē gan smilšu, gan ledus festivālus. «Nav jau nozīme materiālam, mākslas klātbūtne var būt (tāpat kā var nebūt) visur. Un domāt, ka tā ir tikai nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana, ir ļoti bīstama un īslaicīga domāšana.»«Tiesa, mans materiāls – šamots – šoreiz būs ilglaicīgāks nekā smiltis,» smej P.Martinsons. «Veidojot keramikas skulptūras, starp tevi un materiālu ir arī uguns. Māksliniekam jālīgst «derības» ne tikai ar materiālu, bet arī ar uguni.»No šīs nedēļas sākuma jau darbojas tēlnieki Agnese Rudzīte Kirillova un Anatolijs Kirillovs, lai strādātu smilšu bāra veidošanā. Šogad tas taps no divām pusēm, kur vienā pusē varēs baudīt atspirdzinošus dzērienus, bet otru izmantot kā fotoskulptūru. Papildus konkursa skulptūrām un smilšu bāra celtniecībai būs skatāma arī sešus metrus augstā demo skulptūra.Smilšu skulptūru skiču konkursā tika iesūtīti 40 pieteikumi, bet dalībai festivālā žūrijas komisija apstiprināja 15 pasaulē atzītus tēlniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Kanādas, Nīderlandes un Krievijas.Jau no pagājušās nedēļas Uzvaras parkā norit aktīvi sagatavošanās darbi un speciālās formās tiek sablietētas smiltis, lai 10. jūnijā tēlnieki varētu sākt veidot savu tēmai atbilstošo interpretējumu. ◆
