Ārsti uzskata, ka smēķēšana bērna tuvumā ir pielīdzināma vardarbībai, tāpēc sodāma.
Smēķēšana bērna, īpaši zīdaiņa, klātbūtnē ir noziegums, un par to ir jāsoda. Ar šādu iniciatīvu pie likumdevējiem vērsusies Latvijas Ārstu biedrība. Ideju atbalstījusi arī Veselības ministrija. Maija pēdējās dienās Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Ārstu biedrības priekšlikumu. Drīzumā taps grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur smēķēšana bērna klātbūtnē tiks pielīdzināta vardarbībai un būs sodāma rīcība.
Pasīvās smēķēšanas upuri
Atrodoties līdzās smēķētājam un elpojot cigarešu dūmus, nepīpētājs saņem tikpat lielu kaitējumu kā pats smēķētājs, un to dēvē par pasīvo smēķēšanu. Par tās patieso ļaunumu daudzi pat nenojauš. Visbiežāk no pasīvās smēķēšanas cieš bērni. Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsver, ka astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze un agrīns vēzis ir tikai daļa no slimībām, kas bērnam rodas, vecākiem viņa klātbūtnē smēķējot. Šoreiz Saeimas komisiju nepārliecināja tabakas industrijas apgalvojums, ka savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu, cik grib, jo tas ir ģimenes privātīpašums. «Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski un vardarbīgi mocīt. Un smēķēšana ir tīrākā vardarbība pret bērnu,» pārliecināts P.Apinis. Līdzīgus likumu grozījumus cenšas panākt arī Skandināvijas valstis. Ārsts skaidro, ka smēķēšana bieži vien tiek pārmantota. Bērni, kas redz, ka vecāki smēķē, uzskata to par normu un visbiežāk paši kļūst par pīpmaņiem, nododot šo netikumu tālāk nākamajām paaudzēm.
Vīriešu smēķē krietni vairāk
Par spīti plašajiem ierobežojumiem, Latvija ir valsts, kurā vērojams teju straujākais smēķētāju skaita pieaugums Eiropā, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Laura Ševčenko. Centra apkopotie dati liecina, ka 34 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem smēķē ikdienā. Vīrieši kūpina biežāk nekā dāmas. Latvijā daiļais dzimums dūmu velk vidēji tikpat daudz kā citur Eiropā, taču vīriešu vidū mūsu valsts ievērojami izceļas kā negatīvais piemērs. Pēdējo divu gadu laikā smēķējošo vīriešu īpatsvars valstī palielinājies par aptuveni pieciem procentiem, bet sieviešu vidū tas par pāris procentiem pat samazinājies.2012. gadā ikdienā cigarešu atkarībai ļāvušies 52 procenti Latvijas vīriešu un 18 procenti sieviešu. Savukārt jauniešu vidū (7. – 9. klase) starp meitenēm smēķēšana ir izplatītāka nekā puišiem: dūmu velk 39 procenti zēnu un 41 procents meiteņu.
Bērniem nav izvēles
Līdz ar smēķēšanas izplatību arvien vairāk tiek apdraudētas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas – bērni un pusaudži –, tieši viņi visbiežāk tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai. Bērniem, kuru vecāki smēķē, nav izvēles – viņi ir spiesti elpot tabakas dūmus.Latvijā jau labu laiku plašākā sabiedrībā risinās diskusija par to, ka bērna apzināta pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai ir uzskatāma par fizisku vardarbību. Šādu lēmumu pieņēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konceptuāli atbalstot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un virzot izskatīšanai Saeimā, stāsta L.Ševčenko. Pašlaik likums jau teorētiski paredz bērna aizsardzību no smēķēšanas, tomēr par šīs normas pārkāpšanu nav paredzēta atbildība. «Statistiski ir pierādīts, ka smēķēšana grūtniecības laikā var būt kaitīga kā mātei, tā bērnam, turklāt tas ir viens no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riska faktoriem. Tas attiecas ne tikai uz pašas māmiņas smēķēšanu, bet arī uz pasīvo smēķēšanu, kad to dara kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem,» stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe -pulmonoloģe Ieva Cīrule. Viņa piebilst, ka smēķēšana ietekmē asinsriti placentā, bērna attīstību un piena daudzumu māmiņai pēc mazuļa piedzimšanas. Nikotīna klātbūtne gaisā bērnam rada skābekļa trūkumu, un tas negatīvi ietekmē viņa nervu sistēmu, līdz ar to elpošanas centra darbību, kas var darboties daudz sliktāk.L.Ševčenko stāsta, ka SPKC veiktajā aptaujā, kur uzrunāti jaunieši no visas Latvijas, gandrīz puse – 44,6 procenti – skolēnu atzina, ka mājās viņu klātbūtnē kāds smēķē. 47 procenti bērnu uzturas sabiedriskās vietās, kur kāds viņu tuvumā pīpē, bet vairāk nekā pusei no skolēniem viens vai abi vecāki smēķē. Būtiski piebilst, ka bērniem, kuru vecāki mājās smēķē, ir ļoti liels risks, ka viņu pēcnācēji pasaulē var nākt ar iedzimtām veselības problēmām un ka jaundzimušajiem pastāv nopietns risks nomirt zīdaiņa vecumā, skaidro L.Ševčenko. Tāpat pēc 30 gadu vecuma var parādīties vēl citas nopietnas veselības problēmas. Daktere I.Cīrule uzsver, ka bērniem, kuru organisms vēl nav tik spēcīgs un pretoties spējīgs, pasīvā smēķēšana tieši ietekmē dažādu alerģiju izpausmi, astmas, alerģisko rinītu attīstību un veicina to uzliesmojumu, kā arī mazie biežāk sirgst ar augšējo elpošanas ceļu kaitēm, iesnām, deguna blakusdobumu iekaisumu un citām saslimšanām. ◆
Fakti par smēķēšanu
◆ Ja pusaudža labākais draugs smēķē, tad ir 13 reižu lielāka iespēja, ka arī viņš to sāks darīt◆ Smēķēšanas ir biežāks nāves cēlonis nekā negadījumi ar motociklu, braukšana dzērumā, slepkavības, AIDS un ugunsgrēki, kas nav izraisīti smēķēšanas dēļ◆ Tabaka un nikotīns katru gadu nogalina vairāk nekā 400 000 cilvēku◆ Katru dienu 3000 jauniešu izpīpē savu pirmo cigareti◆ Pusaudzim, kura vecāki smēķē, ir divreiz lielāka iespēja, ka viņš pats sāks smēķēt◆ Paredzams, ka ap 2020. gadu smēķēšana kļūs par galveno invaliditātes un mirstības cēloni, kas ik gadu nogalina vairāk nekā 10 miljonus cilvēkuAVOTS: Atkarību profilakses centrs
Vecāki rāda sliktu piemēru
Mārīte Ose, speciāliste darbā ar atkarīgām personām◆ Redzot pa ielu ejam smēķējošu māmiņu vai tēti, kas stumj bērnu ratiņus vai pie rokas ved mazu bērnu, nekautrējoties eju klāt un aizrādu. Citi nokaunas, bet citi atcērt: Nav tava daļa! Uzskatu, ka tas ir noziegums pret neaizsargāto bērnu, kas spiests elpot indīgos dūmus. Tas pats sakāms par smēķējošu māti, kas gaida mazuli vai zīda to, arī šādi mazais piespiedu kārtā saņem indes devu. Lielāki bērni, redzot, kā vecāki smēķē un izjūt «kaifu», ņem piemēru no viņiem un agrāk vai vēlāk dara to pašu. Ar viņiem par smēķēšanas kaitīgumu vecāki parasti nerunā. Runājot ar bērniem smēķētājiem, bieži dzirdu frāzes: Man ģimenē visi pīpē, un neviens vēl nav nomiris. Tad skaidroju, ka uzreiz neviens arī nemirs, bet dažādas slimības gan tiek izprovocētas, kas ļoti bieži rada bēdīgas sekas. Taču pārliecināt netikumu atmest nav viegli. Esmu novērojusi, ka ar smēķēšanu aizraujas jaunieši, kuriem pēc skolas nav ar ko nodarboties, kas neapmeklē pulciņus, treniņus. Draugu kompānijās arī tiek uzvilkts pirmais dūms. Ja mamma un tētis pīpē, cigaretes nočiept bērniem nav problēmu. Diemžēl bieži ir vēlme nobaudīt vēl ko, un jaunieši ķeras klāt zālītei, bet tā jau klasificējama kā narkotika.
