No pamestajām Daugavpils HES būvbedrēm, ierūsējušos žokļus klabinādami, sačākstējuši un stīvi, tomēr apņēmības pilni viens pēc otra kā prusaki, siltumu sajutuši, lien ārā «hesisti».
No pamestajām Daugavpils HES būvbedrēm, ierūsējušos žokļus klabinādami, sačākstējuši un stīvi, tomēr apņēmības pilni viens pēc otra kā prusaki, siltumu sajutuši, lien ārā «hesisti». Vecie projekti tiek izvilkti atkal dienasgaismā, un to autori, sasēduši ap Daugavpils mēra Vidavska galdu, spriež par pārticīgāku Latvijas nākotni, jo, raugi, Daugava par maz piesmieta. Par maz sakropļota. Par maz.
Bet tikmēr upē pirms un pēc Ķeguma HES iedzīvotāji šonedēļ novēro zaļas duļķes, kas izskatās pēc ūdenī izplūdušām ķīmiskām vielām. Kādai meitenei, kas no senajiem cīniņiem par likteņupi neatceras ne nieka, recekļus no ķermeņa tikai ar acetonu izdevies nomazgāt. Reģionālās vides pārvaldes speciālisti gan apgalvo, ka zaļās duļķes neesot cilvēka dzīvībai bīstamas. Un mirusī Daugavas daļa smaida: vēl jau ne, vēl ne.
Iet kāds vīrs pa ceļu un ierauga grābekli. Pieiet klāt – un uzkāpj uz tā zariem. Blāc! Pa pieri. Kamēr acīs tumsa un zvaigznes riņķo, grābeklis nokrīt atpakaļ iepriekšējā stāvoklī. Vīrs attopas un skatās apkārt – kurš tas bliezējs? Zem kājām ierauga grābekli. «Tas ir grābeklis,» domā vīrs un atkal uzkāpj uz tā zariem. Blāc! Nu uz pieres veidojas krietns puns. Bet vīrs, nikni purpinādams, dodas tālāk. Pēc kāda laika ierauga… grābekli. Pieiet klāt (tālāk un turpmāk – kā pirmajā reizē)…
Latvietim ir cieta piere – pat riekstus var skaldīt.
Duļķes novērotas ne tikai Daugavā. Rīgas dzīvojamajās mājās izkaisītas lapiņas krievu un latviešu valodā, kas apsūdz latviešu un krievu buržuāziju latviešu un krievu proletariāta sarīdīšanā. Lapeles parakstījusi Komunistu iniciatīvas grupa. Laikam jau karstais laiks izraisa to nelabo smaku, kas nāk no sastāvējuša ūdens. Un kur tad vēl spridzinātāji, kas vajā mūsu satiksmes ministru!
Pret citām duļķēm – kādas varētu sagaidīt nākotnē – šonedēļ cīnījās «zaļie». Lietuvas bruņotajos spēkos tika izsludināta paaugstināta kaujas gatavība, leišu ministri nonāca galējā nervu sasprindzinājumā, bet lielā leišu naftas pūšļa darbības sākums aizkavējās uz pusstundu. Spiediens auga, auga līdz… Nu jā, nekas jau nenotika. Latviešu «robežpārkāpējus», pēc tam, kad bija pārkalti roku dzelži, ar kuriem «huligāni» bija pieķēdējušies pie peldošās naftas platformas, īpaša konvoja pavadībā nogādāja Klaipēdā un vēlāk «izraidīja» no valsts, bet leišu pūslis sāka darboties.
Sakustējušies tumšie ūdeņi trīs miljonu lietā. Pēc divu gadu izmeklēšanas «atrasti» četri apsūdzētie, bet nav atrasti afēras organizētāji, kur nu vēl paši trīs miljoni. Vēl daudz gadu līdz laikam, kad tiks izvērtēta šodienas politiskās elites līdzdalība un atbildība šajā lietā. Ja tiks.
Kamēr vienuviet kaut kas kustas, citviet – apstājas. Pirmdien, skanot sēru maršam, pēdējo reisu veica dīzeļvilciens Limbaži – Rīga. Jo nav izdevīgi. Šajā satiksmes posmā bijuši arī citi nerentabli vilcieni. Rīga – Ipiķi, Ipiķi – Rūjiena, Rūjiena – Aloja. Nu arī posmā Limbaži – Skulte. Latvijas Dzelzceļš strādā iedzīvotāju ērtībām. Visi monopolisti par savu mērķi taču uzskata tieši viņu labklājību. Bet kādēļ odu un pateicības vēstuļu vietā skan tikai sūdzības un lamas? Ak, nepateicīgie!
