Jaunā žurnāliste Ance Hincenberga rudenī gatava izmēģināt savus spēkus pedagoga darbā.
Ceļu uz skolu sākuši 24 izglītības programmas «Iespējamā misija» jaunie profesionāļi, kuru vidū, izturot konkursus – teju deviņi uz vienu vietu –, ir arī jelgavniece Ance Hincenberga. Rudenī viņa, noliekot uz brīdi malā žurnālistes karjeru, Ozolnieku vidusskolas skolēniem mācīs latviešu valodu un literatūru, audzinās klasi un vadīs žurnālistikas pulciņu. «Zinu, ka būs ļoti forši. Galvenais, mācīšos arī pati,» par gaidāmo izaicinājumu pedagoga darbā teic Ance.
«Lai arī sākumā īsti nesapratu, kur esmu iekūlusies, šaubas, ka vēlos to darīt, man nav bijušas nevienu brīdi. Atceros, bērnībā ļoti gribēju kļūt par skolotāju. Man vienmēr patikuši bērni un doma, ka spēju viņiem ko dot. No otras puses, ļoti daudz tiek runāts par mūsu izglītības sistēmas nepilnībām. Valdība var pieņemt attiecīgus lēmumus, taču jābūt reāliem cilvēkiem, kas šīs pārmaiņas rada,» motivāciju iesaistīties izglītības programmā atklāj «bez piecām minūtēm» Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes absolvente Ance Hincenberga.
Jāprot atrast personīgu pieeju
Lai nokļūtu «Iespējamā misijā», Ance izturējusi trīs atlases kārtas, no kurām vienā pretendentiem, kuri pēc savas izglītības nemaz nav pedagogi, bet citu jomu esošie vai topošie jaunie speciālisti, vajadzēja demonstrēt prasmes vadīt mācību stundu. Viņa atzīst, ka ļoti palīdzējusi «Erasmus» apmaiņas programmā Bulgārijā gūtā pieredze, kas arī savā ziņā pastūmusi raudzīties skolas virzienā.«Mācījos amerikāņu universitātē, kur visi pasniedzēji bija no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņu izglītības forma ir nedaudz citāda, kas mani ļoti iedvesmoja. Labs piemērs tam, kāda es gribētu būt skolotāja – ar personīgu pieeju saviem skolēniem. Lai būtu labs pedagogs, manuprāt, ir svarīgi saprast katru bērnu. Pārliecināties, ka katram esi iedevis maksimāli, cik varējis kā skolotājs. Ļoti būtiski arī darīt darbu, kas patīk, un darīt to visiem redzamu. Nekam neder, ja uz darbu, kur nemitīgi apkārt ir bērni un vecāki, nāc saīdzis un neapmierināts,» spriež jaunā speciāliste.Lielākais izaicinājums, strādājot skolā, viņasprāt, būs nodrošināt disciplīnu. «Domāju, vissvarīgākais ir no paša sākuma definēt, kādi noteikumi būs tavā klasē un stundā. Jābūt skaidrībai, ko prasīsi no skolēniem un ko viņi sagaida no tevis. Uzreiz jāpanāk abpusēja komunikācija. Tad bērni respektēs tevi un tu viņus. Man disciplīna neasociējas ar pilnīgu klusumu klasē, bet savstarpēju cieņu,» formulu, kas nodrošina veiksmīgu zināšanu pārraidi, šķiet, atradusi A.Hincenberga.
Par katru nepareizu komatu atzīme nost!
Misijas laikā Ance Ozolnieku vidusskolas 5. un 6. klases skolēniem mācīs latviešu valodu un literatūru. Par šo zināšanu pamatiem viņa lielu paldies teic Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājai Rutai Rullei. «Atceros, cik ļoti grūti man bija sākumā. Līdz 8. klasei mācījos lauku skolā. Aizejot uz ģimnāziju, bija tik sāpīgi pieņemt, ka skolotāja par katru nepareizu komatu ņēma nost atzīmi. Mācījos vidēji uz piecām sešām ballēm, bet eksāmenā ieguvu A līmeni. Skolotāja Rulle izaudzināja – lika pašiem mācīties,» atzinīgus vārdus velta bijusī skolniece.Savukārt sadarbību ar Ozolnieku vidusskolu Ance sauc teju par liktenīgu. Sākumā viņa gribējusi divu gadu «Iespējamās misijas» programmā strādāt kādā Jelgavas skolā. Tomēr nekur nav ņemta pretī. «Dzimtā» Jelgavas Valsts ģimnāzija gan mēģinājusi izkārtot angļu valodas skolotājas vietu. Taču tad atsaucās Ozolnieki, kuriem Ance būs piektā misijas dalībniece. «Nostrādāja tas, ka man ir žurnālistes izglītība, jo viņi gribēja, lai skolā būtu žurnālistikas pulciņš. Dienā, kad biju uz interviju Ozolnieku vidusskolā, man zvanīja arī no Valsts ģimnāzijas. Taču notika, kā notika, un tas ir vislabākais ceļš. Man arī ļoti patīk Ozolnieku vidusskola. Sajūta mazā skolā ir mīlīga, viss ir attīstīts un jauns. Nevienu brīdi nešaubos, ka man tur ļoti patiks,» meitene ar nepacietību sākusi gaidīt rudeni.
Agronomija šķitusi pārāk sausa
Ance pieļauj, ka izdošanās gadījumā viņa varētu arī mainīt profesiju un palikt skolā. Taču pagaidām, lai gan uz laiku atlikusi malā, viņa savu nākotni plāno saistīt ar žurnālistiku. Šī izvēle savulaik tapusi dziļu pārdomu rezultātā.«Kad pabeidzu vidusskolu, man, kā jau daudziem, nebija ne jausmas, ko darīt tālāk. Labi, ka biju mācījusies matemātikas klasē – tas pavēra plašākas iespējas. Vecāku mudināta, iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē studēt agronomiju. Viņiem Emburgā ir sava saimniecība. Redzēju viņu darbu, un man tas ļoti patika. Taču drīz vien sapratu, ka agronomija man ir par sausu – nevaru iztikt bez radošā. Sāku sijāt, kas padevās skolā, ko patīk darīt brīvajā laikā. Toreiz daudz blogoju. Man patika rakstīt un tā sevi izpaust. Tāpēc aizgāju no LLU un iestājos «stradiņos». Man uzreiz viss ļoti patika un padevās. Sākumā gāju ar domu, ka gribu rakstīt un runāties ar cilvēkiem, bet beidzās ar to, ka stipri ieinteresēja TV žurnālistika un producēšana,» savu ceļu uz profesiju atklāj A.Hincenberga. Mediju darba tirgum gan nāksies pagaidīt. Ancei pagaidām pietiks ar žurnālistikas pulciņu Ozolnieku vidusskolā un avīzi, kurā skolēni viņas vadībā atspoguļos skolas un novada dzīves notikumus. Taču līdz tam vēl ir laiks. Priekšā vasara, kuru izbaudīt topošā skolotāja varēs tikai šomēnes. Jau jūlijā sāksies «Iespējamās misijas» mācības. Tad būs vasaras skola, kurā misijas dalībnieki sāks praktiski mācīt bērnus. Augustā vēl tikšanās ar metodiķiem, un – aiziet! «Tas būs neaizmirstami! Lai ko es pēc tam izvēlētos darīt, jebkurā gadījumā ļoti noderēs misijas laikā gūtā pieredze, prakse un zināšanas,» pārliecināta A.Hincenberga. ◆
«Iespējamā misija»
Nacionāla mēroga ierosme, kura pastāv, lai nostiprinātu izglītību kā vērtību Latvijā, palīdzot talantīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem.Katru gadu piesaista, atlasa, sagatavo un atbalsta darbam skolās augstskolu absolventus ar līdera dotībām un labiem akadēmiskajiem sasniegumiem, kas ar savu enerģiju un uzņēmību palīdz skolās veidot pozitīvu un progresīvu vidi, paaugstina skolēnu interesi un motivāciju mācīties.Līdz šim teju 60 skolās strādājuši vai turpina strādāt 70 «Iespējamās misijas» skolotāju.Šogad programmai pieteicās 214 jauniešu. Misijai tika izvēlēti 24 dalībnieki. Viņi mācīs angļu valodu (7), matemātiku (5), dabaszinības, ekonomiku un sociālās zinības (4), fiziku un latviešu valodu (2), kā arī ķīmiju, bioloģiju, informātiku, kulturoloģiju, vēsturi, politiku un tiesības.Avots: iespejamamisija.lv
Dzīve rādīs, kā būs
Klāra Stepānova, Ozolnieku vidusskolas direktore◆ Patlaban esam tikai iepazinušies ar Anci un norunājuši, kādi būs viņas pienākumi skolā. Dzīve rādīs, cik labi veiksies. Piemēram, ar žurnālistikas pulciņu, ko Ance apņēmusies vadīt. Mūsu mērķis ir izveidot skolas avīzi un iemācīt bērnus tai rakstīt. Ceram, ka jaunā speciāliste spēs skolēnus ievirzīt, motivēt, darīt aktīvus un panākt, ka viņi vēlas vairāk, nekā tiek prasīts, kā to arī definējusi pati misija. Ance Hincenberga mums būs jau piektā šīs programmas skolotāja. Līdz šim esam ar viņiem bijuši ļoti apmierināti. Šie speciālisti vada interesantas stundas un savā darbā izmanto atšķirīgas metodes.
