Neprognozējami, dīvaini, nesaprotami – šie vārdi jau līdz šim nacionālā mērogā nereti raksturojuši «Saskaņas centra» (SC) politiķu rosīšanos Saeimā. Kategoriskas kaujas ar vārdiskiem zobeniem, tiklīdz «nacionāļi» aizskar okupācijas, valsts valodas un leģionāru tēmas, bet daudz vaļīgāka un padevīgāka «saskaņiešu» runa kļūst tad, kad jāvienojas par amatiem un citām lietām, kas nespiež kabatu. Baudot ar sabiedriskā transporta un citiem labumiem iebaroto rīdzinieku kvēlu mīlestību, SC arvien vairāk lauru plūc arī ārpus galvaspilsētas. Stabila popularitātes baudīšanas vieta «saskaņiešiem» pēdējā piecgadē ir arī Jelgava, kur gan nesenajās pašvaldību vēlēšanās vienu no četriem deputātu krēsliem viņiem nav izdevies saglabāt. Iepriekšējā sasaukumā par SC lāstu varētu nosaukt divu deputātu pārbēdzēju rīcību, pret amatiem skolā un pašvaldības kapitālsabiedrībā īstenojot četru gadu paklausības politiku varas partijas lēmumiem. Lai gan sākotnēji solīja bargu pretsparu līdzšinējai koalīcijai, šonedēļ notikušās mēra vēlēšanas apliecina, ka lāsts gājis plašumā, jo atbalstīt varas partiju nosliekušies visi trīs SC deputāti. «Tā varēsim īstenot savus solījumus,» argumentē SC līderis Ivars Jakovels. Raudzīsim, kā veiksies ar, piemēram, apņemšanos pašvaldībā pieņemt iesniegumus krievu valodā, «Jelgavas Vēstneša» vietā reizi divās nedēļās izdot pašvaldības informatīvo biļetenu vai nodrošināt sabiedriskā transporta nakts reisus no Rīgas uz Jelgavu un pretējā virzienā.Atšķirībā no kolēģiem Jelgavā pie izdevīgāka darījuma ticis SC vienīgais pārstāvis Ozolniekos, par «zelta kārts» balsi pretī saņemot arī trīs amatus komitejās, no kurām sociālo virzienu «zaļzemnieki» pat uzticējuši vadīt «saskaņietim». Tā vien šķiet, ka «Saskaņas centra» nosaukumā ietvertais vārds vismaz pašvaldību līmenī īstenojas darbā. Tikai žēl, ka tam pamatā tirgošanās un pašlabuma meklēšana, nevis vēlētāju griba un darbs kopīgai izaugsmei. ◆
