Astoņdesmito gadu Jelgavā dzimušie Līga un viņas četrus gadus vecākais brālis Jānis Jankovi vēl ir tajā vecumā «zem trīsdesmit», kad ne visi dzīves mērķi kļuvuši pilnīgi skaidri, tomēr lielās vērtības un tradīcijas jau kļūst arvien zīmīgākas un saprotamākas. Tāda vērtība ir arī Dziesmu svētki, kuros Līga, spēlējot flautu, kā absolvente palīdzēs Jelgavas 4. vidusskolas orķestrim, savukārt Jānis pūtīs trompeti «Zelmeros». Šovasar gan viņi kā bērnībā un pusaudžu gados kopā nelīgos, jo katram ir savs jauno tuvinieku loks. Taču, kā Jānis spriež, pēc gadiem pieciem, «kad māsa paaugsies», viņi atkal varētu līgot kopā. Līgas un Jāņa vecāki ir pilsētas pašvaldības darbiniece Inta un galdnieks Juris Jankovi. Jāpiebilst, ka Inta bija pirmā atmodas laikā rīkotā konkursa «Zemgales zeltene» uzvarētāja. Ģimenē tautas tradīcijas ir godātas un ieaudzinātas arī bērnos.
Lai skolā neapsaukātu
Līga iespurdzas, ka savā dzīvē to slikto īsti neatceras. Taču atzīst, ka bērnībā garā auguma dēļ kāds viņu ir apsaukājis. Basketbols un sports kopumā meiteni neaizrāva, tādēļ pašapziņas celšanai māte Līgu aizsūtīja uz bērnu un jauniešu centra «Junda» modeļu skolu. Vēlāk viņa sāka apmeklēt modeļu skolu Rīgā. Pēc tās pabeigšanas piecus gadus bijis klusums. Taču nu jau teju divus gadus Līga ir pazīstama kā modeļu aģentūras «Dandy» modele. Piedalījusies vairākās Rīgas Modes nedēļas skatēs, «Riga Fashion Mood» festivālos, kā arī pašmāju dizaineru Žanetes Auziņas, Katjas Šehurinas, Annas Led un citu kolekciju prezentācijās, kā arī fotografējas žurnāliem. Līdzīgi kā mamma piedalīties skaistuma konkursos Līga neesot domājusi. Brīvprātīgi strādājot 2009. gadā Rīgā organizētā konkursa «Mis Universe» rīkošanā, meitenei atklājusies pārāk liela cilvēku savtība. «Man labāk patīk nevis sacensties, bet laimēt,» no savas dzīves pieredzes secina Līga. Šoruden kopā ar draugu Arni viņa plāno braukt uz Portugāli, jo abi loterijā laimējuši piedalīšanos veikborda nometnē, kas tiek rīkota okeāna krastā. Traukties pa viļņiem ar motorlaivai piesietu dēli Līga neesot agrāk mēģinājusi, bet tieši tāpēc to vajagot darīt. Puišos viņa augstāk vērtē spēju izjust un rūpēties par otru cilvēku, kā arī būt atklātam.
Darbu apvieno ar sirdslietu, studijas – nē
Ikdienā Līga strādā par administratori solārijā, kur viņa apkalpo klientus, skaidrojot, kā pareizi sauļoties. Šo darbu izvēlējusies tādēļ, ka to var apvienot ar sirdslietu – tērpu uzlaikošanu un fotosesijām. Pēdējos divus gadus darbu solārijā Līga apvienoja arī ar datordizaina studēšanu Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Taču tagad, kad atlicis vien uzrakstīt bakalaura darbu, viņa studijas ir apturējusi, jo datordizains neliekas tā joma, kurā gribētu arī strādāt. «Es tagad cītīgi domāju, ko darīt tālāk,» atzīst Līga. Samērā nelielā reklāmas tirgus dēļ profesionāla modeles karjera Latvijā šķiet diezgan nereāla. Darbs ir interesants, taču, saskaitot tam veltītās stundas, Līgai sanāk vien pāris darba dienu nedēļā. Ar to maizi nopelnīt īsti nevar. Strādāt ārzemēs? «Neteikšu, ka nekad nebraukšu uz ārzemēm,» saka Līga. Ne viena vien latviešu modele kļuvusi pazīstama, strādājot Rietumeiropā, ASV, Āzijā, kur šajā profesijā honorāriem ir pavisam citi skaitļi. Taču pagaidām meitenei nav šādas stingras apņemšanās.
Laiks varētu iet lēnāk
Savu raksturu un radošo dzirksti Līga spilgti atklāja 2006. gada rudenī, kad Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātē jau tradicionāli visas Latvijas mērogā notika Studentu diena. Toreiz viņa vēl mācījās Jelgavas 4. vidusskolā. Draugam draugu uzrunājot, Līgas mājās Lāčplēša ielā sapulcējās skolasbiedru grupa, kas izveidoja komandu «Ērempreiši». Tā uzvarēja tradicionālajā Studentu dienas jautro un asprātīgo konkursā. Toreiz studenti brīnījās, kā tas nāk, ka vidusskolēni izrādījās pārāki par pazīstamo augstskolu komandām. Neviļus radās secinājums, ka maksas studijas un konkurence par budžeta vietām atsvešina kursabiedrus, turpretī vidusskolēni ir draudzīgāki. Pabeidzot vidusskolu, Līga saņēma toreizējā premjera Aivara Kalvīša pateicību «par teicamām sekmēm un aktīvu sabiedrisko darbību», taču tādēļ tālākā ceļa izvēle viņai nav vieglāka. Pusaudža gados Līgai likās, kaut ātrāk būtu 18, pilngadība ar visām tās iespējām. Tagad 25 gados laika ritumu drīzāk gribētos palēnināt. Viņa atzīst, ka ar katru gadu arvien augstāk novērtē savu ģimeni. Ar brāli bērnībā bieži strīdējušies, bet tagad pa telefonu vai skaipā varot runāt pat stundām.
Pēc Anglijas uz Krieviju
Konkursā par «Ašāko Jāni» otrajā vietā ierindojies «sportiskais un atraktīvais jelgavnieks Jānis Jankovs» – tā pirms sešiem gadiem rakstīja «Zemgales Ziņas». Toreiz Jānis pēc divarpus gadu prombūtnes tikko bija atgriezies no Anglijas, kur, remontējot londoniešu mājokļus, dažnedažādās formās lika rīģipsi. Pēc Anglijas sekoja līdzīgs brauciens peļņā uz Krievijas dienvidiem – Krasnodaru. Jānis atzīst, ka celtniecības prasmes viņš mantojis no tēva, kam ir galdnieka «zelta rokas». «Krievijā taisījām tādus remontus, kādi agrāk sapņos nerādījās. Iedomājieties – klientam dzīvoklis 260 kvadrātmetru platībā! Menedžēju darbu latviešu meistariem, pats arī strādāju,» par savu Krievijas pieredzi stāsta Jānis. Tomēr, lai cik labi būtu klājies svešumā, viņš pēc nepilniem diviem gadiem atkal atgriezās Latvijā. «Strādājot ārzemēs, cilvēks parasti atrisina savas materiālās problēmas. Jūtas stabilāk, nav jāuztraucas par rītdienu un piecieš to, ka nav dzimtenē. Tomēr es nevarēju ilgi turpināt dzīvot, nedzirdot latviešu valodu, nesatiekot tuviniekus. Tikai jārēķinās, ka atgriežoties atkal viss būs jāsāk gandrīz no nulles. Tas arī vienu otru attur braukt mājās,» spriež Jānis.
Gatavojas kāzām
Atgriežoties Latvijā, viņš gribēja izveidot autoservisu Rīgā, bet beigās atskārta, ka savā biznesa cīņā ir palicis viens. Taču pirms pusgada nāca Jelgavas autoservisa īpašnieka Alekseja Apeļsinova piedāvājums nākt strādāt pie viņa. Jānis to pieņēma. Un tagad jūtas kā nokļuvis spējīgā sešu vīru komandā, kur viņam uzticēta un arī padodas lietoto autodetaļu tirgošana. Puisis neuzskata, ka būtu ko zaudējis, jo nav pabeidzis pēc 4. vidusskolas iesāktās studijas LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē. «Skolā patika čibināties pie datora, bet kāds gan es datoriķis! Kolīdz sākās mācības, to sapratu. Taču jomā, kur tiešām domāju darboties, augstāko izglītību iegūt droši vien vajadzētu. Tas būtu arī labs paraugs bērniem,» spriež Jānis. Viņš atklāj, ka augustā viņam ar draudzeni Baibu ir noliktas kāzas. Tām gatavojoties, viņš kopā ar izredzēto Annas baznīcā apguvis iesvētes kursu. Dažādu pienākumu un darbu ir daudz, taču divas stundas nedēļā Jānis atvēl sporta nodarbībām un orķestrim «Zelmeri», kur spēlē savulaik 4. vidusskolā apgūto trompeti.Vecāki Inta un Juris priecājas, ka bērni ir Latvijā, cīnās par savām iecerēm. Pašiem viņiem jūnijā apritēja kāzu trīsdesmitā jubileja. ◆
