Šogad Latvijā no 18. līdz 27. jūlijam jau septīto reizi skanēja Starptautiskais senās mūzikas festivāls.
Šogad Latvijā no 18. līdz 27. jūlijam jau septīto reizi skanēja Starptautiskais senās mūzikas festivāls. Kopumā tajā bija mazāk pasaules zvaigžņu nekā pērn, taču galvenie koncerti bija plaši apmeklēti.
Atkal skanēja mūzika pilīs un Rīgas un vairāku citu Latvijas pilsētu baznīcās. Tostarp Jelgavā bija interesants koncerts Sv. Annas baznīcā, kurā tika atskaņota mūzika, kas vācu prātos dzimusi Latvijā.
Tradīcijas saglabājas
Galvenās festivāla norises vietas noteica arī mūzikas repertuāru. Vissenākā mūzika skanēja Bauskā, jo tās pils ir vecākā. Vēlīnas renesanses un baroka mūziku varēja klausīties Rundāles pilī, bet Mežotnes pilī bija oficiāli atklāšanas svētki lūgtiem viesiem
XVIII gadsimta nogales stilā. Visās trīs vietās pasākumu noslēgumā varēja vērot uguņošanu, visgreznākā tā bija Rundālē.
No viesiem visplašāk atzītie bijuši Maskavas koris «Drevņerusskij raspev» un Drotningholmas Baroka orķestris no Zviedrijas. Igaunijas «Hortus Musicus» Latvijā jau ir pazīstams kā ikgadējs vieskolektīvs, taču pēdējā laikā tas sasniedzis plašu popularitāti pasaulē, galvenokārt pateicoties ierakstiem kompaktdiskos.
Neparastās izrādes
Abos greznajos teatrālajos priekšnesumos, kurus var uzskatīt par operas priekštečiem (Adriano Bankjeri 1607. gada madrigālu komēdija «Veci vīri jūk prātā» un Andrē Kamprā 1697. gada opera ar baletu «Galantā Eiropa»), Bauskas un Rundāles pilī līdzās «Hortus Musicus» vienā un «Collegium Musicum Riga» otrā pilī piedalījās Anglijas deju trupa «Timedance». Par šīs grupas vadītāju Džeinu Džindželu papildus citur presē rakstītajam vēl var piebilst, ka viņa piedalījās arī krāšņā baroka operuzveduma iestudēšanā Latvijas Nacionālajā operā. Tā bija Hendeļa «Alčīna».
Vēl viens teatralizēts festivāla uzvedums bija Oracio Veki madrigālu komēdija «L’Amfiparnaso», kas sarakstīta pirms 405 gadiem. Tajā piedalījās «Comedia dell’ Arte» žanra meistars itālietis Enriko Pecoli, kurš, apprecējies ar latvieti un tagad dzīvo Rīgā.
Vietējie atradumi
Īpaši festivāla notikumi bija pāris vietējo autoru darbu atskaņojumi. Brīnišķīgais un skanējumā teju vai ēteriskais Guntara Prāņa vadītais koris «Schola Cantorum Riga» (dibināts 1993. gadā, tajā dzied arī Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un koncertmeistars Aigars Reinis) dziedāja Rīgā dzīvojušā vācu komponista Burharda Valdisa (1490-1557) psalmus Johana Hoigela (?1500-1585) apdarē. Tie skanēja Bauskas pils vecajā tornī – vietā, kur, iespējams, skaņdarbi tapuši pirms gandrīz 500 gadiem –, jo B.Valdiss bijis ieslodzīts Bauskas pilī par piesliešanos reformācijai.
Savukārt Jelgavā, Rundālē un citur skanēja kora «Sacrum», solistu un Rīgas Kamerorķestra izpildītā XVI –XVIII gadsimta Rīgas komponistu mūzika.
Pāris jaunumu
Pārsteidza skaistās un aizraujošās lautas spēles mūziķa pēterburgieša Antona Biruļas vecums. Puisis dzimis 1971. gadā, pašlaik studē Hāgas Karaliskajā konservatorijā un kā izpildītājmākslinieks jau ieguvis starptautisku atzinību.
Visbeidzot arī kāds jaunums ierakstu klāstā: sākoties šim festivālam, iznāca pērnā (sestā) Senās mūzikas festivāla fragmentu ieraksts kasetē.
