Černobiļas ēnā Latvijā mazāk pamanīta palika ekoloģiskā katastrofa Bauskas rajona Ceraukstes pagastā 1986. gada 10. maija vakarā pulksten 20.25, kad pēkšņi plīsa krievu naftas vada «Draudzība» atzars «Polocka – Ventspils».
Černobiļas ēnā Latvijā mazāk pamanīta palika ekoloģiskā katastrofa Bauskas rajona Ceraukstes pagastā 1986. gada 10. maija vakarā pulksten 20.25, kad pēkšņi plīsa krievu naftas vada «Draudzība» atzars «Polocka – Ventspils». Situāciju sarežģīja tas, ka, naftas pārsūknēšanas stacijās Džūkstē un Biržos tūlītēji konstatējot spiediena krišanos maģistrālē, nevarēja uzreiz atrast caurules plīsuma vietu. Tikai 11. maija agrā rītā nafta iznāca virszemē – meliorācijas grāvī, pa kuru tā tālāk plūda uz Ceraukstes upīti. Nav precīzi zināms, cik liels bija katastrofas radītais dabas piesārņojums. Pēc Latvijas Civilās aizsardzības toreizējā vadītāja Ilmāra Bruņenieka teiktā, 750 mm diametra cauruli izdevās norobežot tikai 20 kilometru garā posmā. Tas nozīmē, ka teorētiski maksimālais izplūdušās naftas daudzums varēja būt ap 2600 tonnu. Piesārņojuma izplatības novēršanai Bauskas rajona iedzīvotāji no baļķiem, siena ķīpām, dažāda cita materiāla tūlīt būvēja mākslīgus dambjus, cik vien varēja centās naftu sasūknēt autocisternās. Pateicoties tam, minētu teorētiski iespējamo briesmu nebija. Tomēr diezgan droši var teikt, ka toreiz izplūda vairāki tūkstoši tonnu naftas. Plaisa caurulē bija apmēram metru gara. Par stāvokļa nopietnību liecina arī fakts, ka Lielupes posmā starp Bausku un Jelgavu tika ierīkoti ragatu aizsprostojumi, pie Emburgas dežurēja arī naftas savācējkuģis. Tomēr Lielupe toreiz laimīgā kārtā nosacīti palika tīra, viss dabas posts bija jāiznes mazajai Ceraukstei.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē «Lauku Avīze» aktualizēja jautājumu par nomas maksu, kas pienākas zemniekiem, ja viņu saimniecībām cauri stiepjas naftas maģistrālā trase. Tad atklājās, ka šā cauruļvada mazāki plīsumi nav nemaz tik reti sastopama lieta un postījumi radīti ne reizi vien. Šo situāciju pasliktina mūsdienās nerimstošā vadu caurumošana, lai nozagtu tur plūstošo degvielu. Pēc policijas ziņām, šādu vietu Jelgavas rajonā vien ir vairāki desmiti.
Nav šaubu, ka zagļu bojāts cauruļvads ir nedrošāks un apkārtējai videi vēl bīstamāks.
Izmantoti laikraksti «Cīņa», «Latvija», «Lauku Avīze», neoficiālas ziņas no vietējiem iedzīvotājiem.
