Divas pretējas lietas senajā mūzikā sniedz apjausmu par grūti tveramu pilnību… Viegls trauslums un neizsmeļams spēks.
Divas pretējas lietas senajā mūzikā sniedz apjausmu par grūti tveramu pilnību… Viegls trauslums un neizsmeļams spēks. Pēc šāda apvienojuma jūtas izslāpis XX gadsimta beigu cilvēks.
Senā mūzika pārstāj būt eksotisks deserts šauram mūzikas gardēžu lokam. Tā kļūst tik populāra, ka tiecas pārņemt pat plaši tiražētas popmūzikas un rokmūzikas jaunos strāvojumus.
Senā mūzika un laikmeti
Patiesībā latviešu apzīmējums «senā mūzika» ir pretrunā ar vēstures klasifikāciju, kurai atbilstošāks ir termins angļu valodā «ancient music» jeb («seno laiku mūzika»). To mūziku, ko mēs saucam par «seno», angļiem apzīmē termins «early music» («agrīnā mūzika»).
Senā mūzika mūsu izpratnē sevī ietver pašu senāko mūziku, kas ir pierakstīta, tātad sastopama nošu rakstos, un autentiski atskaņojama. No kultūrvēstures laikmetiem tā aptver viduslaikus, renesansi un baroku.
Daži speciālisti, definējot senās mūzikas «valstību», par tās sākumperiodu uzskata Hildegardes fon Bingenas (1098 –1179) sacerējumus (senākie patlaban zināmie nošu raksti), bet par beigu punktu pieņem 1750. gadu – baroka komponista J.S.Baha nāvi.
«Ūdeņus saduļķo» tas, ka senās mūzikas laiku un repertuāru kontekstā var sastapt gan Hendeli, Bahu un Vivaldi, gan atsevišķus Mocarta, Bēthovena un citu darbus, lai gan pēdējie tomēr attiecināmi pavisam uz cita laikmeta mūziku.
Tāpat neatrisināts palicis jautājums par antīko mūziku, kura cēlusies pirms viduslaikiem… Arī tā ir ļoti sena.
Autentiskuma «magnēts»
Senās mūzikas kontekstā jārunā par tā dēvēto «vēsturiski informēto sniegumu» jeb «autentiskumu». Proti, mūziķi, izpildot senos darbus, lieto tiem atbilstošos instrumentus, nepiemērojot notis modernākiem. Līdztekus pazīstamajai vijolei vai blokflautai instrumentu klāstā ir klavesīns, dažādu veidu dūdas, violas, lautas, tamburīns, krumhorns, ērģeles (t.sk. pozitīvs) u.c.
Tādējādi tieši instrumenti nereti ierobežo oriģinalitāti, jo tie nav viegli iegādājami. Instrumenti bieži tiek izgatavoti pēc aprakstiem kā iespējami precīzas kopijas tiem, kuri lietoti viduslaikos un renesanses laikā. Tas ir dārgs prieks, bet līdztekus autentiskajam vokālam tieši instrumenti padara skanējumu «senāku» ar atbilstošu nokrāsu un izjūtām.
Dvēsele uzvar tehniku
Viduslaiku skaņkārtas balstās uz attiecīgās skaņkārtas skaņu savstarpējām attiecībām, māca mūzikas teorija. Tas tiešā un pārnestā nozīmē prasa izjūtas, talanta, radošā gara un dvēseles ieguldījumu atskaņošanas mākslā līdztekus tehniskai virtuozitātei.
Vienkāršoti aprakstot, senajā mūzikā bieži ir daudz mazāk nošu, bet tā vietā – daudz vairāk vietas dvēselei un izpratnei.
Popmūzikas «operdīva» Emma Šaplēna par XIV gadsimta itāļu valodas izmantošanu savās dziesmās sacīja, ka «tā ir valoda, kurā lielāka uzmanība piešķirta izjūtai nekā nozīmei, un arī mūsdienās valodai vajadzētu sniegt vairāk brīvības izteiksmē».
Šim raksturojumam ir tiešas paralēles ar XIV gadsimta un senāku mūziku.
Modes fenomens
Daudzi alternatīvās popmūzikas fani pirms deviņiem gadiem bija pārsteigti, kad grupas «Dead Can Dance» albuma «Aion» dziesmu sarakstā lasīja, ka «Saltarello» ir itāļu XIV gadsimta dejas mūzika, bet kāda cita dziesma ir XVI gadsimta katalāņu versijā… Par grupu jāsaka, ka tas bija vienīgais tās albums ar seno mūziku bez sintezatora izmantošanas.
Taču popmūzikā tagad ļoti daudz ir kolektīvu, kas nav tik «autentiski», tomēr izpilda seno mūziku. Starp tiem – «Dead Can Dance», «Ataraxia», «QNTAL», «Estampie», «STOA» un citi.
Vēl vairāk viduslaiku un renesanses skanējuma «nokrāsas» ielauzušās arī «plaša patēriņa» klausāmas un dejojamas popmūzikas klāstā.
Savukārt tādi akadēmiskie senās mūzikas ansambļi kā «Poeta Magica», «Sarband», «Baltimore Consort», «Ensemble Frühe Musik Augsburg», «La Reverdie», «Katharco Consort», «Camerata Mediolanense» un slavenais igauņu «Hortus Musicus» sastopami gan akadēmisko ierakstu, gan popmūzikas ierakstu katalogos.
Turklāt daudzkas liecina, ka šī kustība var kļūt vēl populārāka. Arī Latvijā Starptautiskā senās mūzikas festivāla publikas skaits palielinās.
