– Ar savu vārdu esmu ļoti apmierināts. Vienmēr esmu skatījies uz citiem Edmundiem, vērtējis, kā viņi dzīvo un ko ir sasnieguši, – saka Edmunds Austrums, kurš strādā Jelgavas pilsētas slimnīcā.
– Ar savu vārdu esmu ļoti apmierināts. Vienmēr esmu skatījies uz citiem Edmundiem, vērtējis, kā viņi dzīvo un ko ir sasnieguši, – saka Edmunds Austrums, kurš strādā Jelgavas pilsētas slimnīcā.
Edmunds ir beidzis Jelgavas 4. vidusskolu, spēlējis orķestrī, teātrī, dziedājis korī, bijis visai aktīvs, bet tagad, kā pats atzīst, ir vienkāršs darba darītājs, kurš zina savus pienākumus un strādā Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā par ķirurgu. Viņš palīdz daudziem cilvēkiem.
– Pēdējā vidusskolas klasē es ar savu draugu Pēteri sāku interesēties par austrumu filosofiju. Mēs nodarbojāmies ar jogu, un es sapratu, ka cilvēks lielā mērā var pats sev līdzēt. Tad arī man radās vēlēšanās palīdzēt citiem. Tas bija ideāls, kura vadīts es iestājos Medicīnas akadēmijā. Mācības nebija vieglas, ideāls «slīdēja» prom, bet tagad es redzu, ka cilvēkiem patiešām varu palīdzēt. Pēc operācijas es gūstu gandarījumu, lai gan reti kurš slimnieks novērtē to, kas viņa labā ir darīts.
Ķirurģija dakteri Austrumu interesēja tāpēc, ka jau studiju gados, strādājot par sanitāru šajā pašā slimnīcā, viņš redzēja, ka ķirurgs cilvēkam var palīdzēt uzreiz.
Arī seši pamatstudiju un pieci rezidentūras gadi Edmundam nešķiet gari, jo, viņaprāt, ārstam ir jāmācās katru dienu. Viņš atzīst, ka ir pieradis mācīties un gatavs to darīt vēl daudzus gadus. Bet Edmundu skumdina ārstu niecīgais atalgojums, jo jebkurš cits speciālists, kas ir mācījies 11 gadu, saņem daudz vairāk.
– Cilvēki bieži nenovērtē ārstu darbu, intelektu, zināšanas. Viņiem liekas, ja ir slikti, ir jābūt kādam, kas palīdz, un palīdzības kvalitātei jābūt augstai. Bet ārstam ir jāstrādā vairākas slodzes, lai nopelnītu iztikai, un viņam vairs neatliek laika iet uz kursiem un izglītoties.
Ārsts Austrums atzīst, ka, daudz strādājot, viņš atņem laiku savai ģimenei – sievai un abām meitiņām.
– Daudz labāk ir darīt to, kas tev patīk, lai arī atalgojums ir niecīgs, nekā darīt to, kas tev neinteresē, un pelnīt lielu naudu. Es esmu gājis pa ceļu, kuru esmu uzsācis, un atpakaļ neskatos, bet, ja man tiks likti lieli šķēršļi, zinu, ka esmu pietiekami izglītots, spējīgs mainīties un mācīties. Profesijas maiņa man nekādas īpašas problēmas nesagādātu. Tomēr to gandarījumu, ko iegūstu, nostāvot četras stundas operācijā, ir grūti atsvērt. Es esmu piekusis, strādājis līdz pusnaktij un, atnākot mājās, redzu savas meitiņas, kas jau guļ, tomēr jūtos laimīgs, jo zinu, ka nākamajā vakarā atnākšu agrāk.
