Sestdien pulksten 17 Sv. Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Varis Klausītājs (blokflauta, klarnete), pie ērģelēm – Gundega Dūda.
Sestdien pulksten 17 Sv. Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Varis Klausītājs (blokflauta, klarnete), pie ērģelēm – Gundega Dūda. Šajā koncertā klausītāji kopā ar mūziķiem varēs veikt ceļojumu cauri gadsimtiem – no renesanses līdz pat mūsdienām.
Koncertā varēs iepazīties ar blokfautas skanējumu. Reti kurš zina, ka 20. gadsimta sākumā blokflautas gandrīz nebija atrodamas ārpus muzejiem. Francūzim Arnoldam Dolmečam, kurš apmetās uz dzīvi Anglijā, bija divi šādi instrumenti. Kad 1919. gadā vilcienā tie pazuda, viņš bija dziļi satriekts un nolēma ķerties pie jaunas blokflautas izveides. 1920. gadā tapa mūsdienu blokflauta.
Tā bija ļoti populāra 16. un 17. gadsimtā, kad to spēlēja gan grupās, gan kā solo instrumentu. Īpaši atzīta tā bija arī J.S.Baha un G.F.Hendeļa laika orķestros.
Koncertā Sv. Jāņa baznīcā blokflautas izpildījumā dzirdēsiet renesanses laika autora J.Bakfarka skaņdarbu «Appendix1» un Viljama Bērda (1543 – 1623) skaņdarbu «La Volta».
Viljams Bērds ir Šekspīra laikmeta angļu vokālās un instrumentālās mūzikas komponists, kas sacerēja darbus gan katoļu, gan anglikāņu baznīcai. Viņš kļuva par Londonas karaliskās kapelas ērģelnieku un kopā ar Tomasu Tallinu ieguva īpašu licenci visāda veida mūzikas darbu iespiešanai Anglijā.
Koncertā skanēs arī Džona Kristofera Pēpuša (1667 – 1752) trīs sonātes blokflautai. Šis autors ir bijis ļoti ietekmīgs mūziķis Anglijā pirms G.F.Hendeļa. Ar G.F.Hendeli viņu vieno arī līdzīgais liktenis – dzimtene Vācija, radošais mūžs un dzīves nogale Anglijā.
Dzirdēsiet Georga Filipa Tēlemaņa (1681 – 1767) «Septiņi menueti». Komponists ir J.S.Baha un G.F.Hendeļa laikabiedrs un draugs. Viņa radošā darba spējas bijušas apbrīnojamas – līdz pat 86 gadiem sacerējis dažādu žanru mūziku, arī tekstus.
Sv. Jāņa baznīcā skanēs vēl viens koka pūšamais instruments – klarnete. Atšķirībā no blokflautas, kas radusies tālā pagātnē, klarnetei ir zināms izgudrotājs – Nirnbergas meistars J.K.Deners. Instrumentam ir trīs atšķirīgi reģistri: zemākais ir dramatisks un reizēm draudīgs, vidējās skaņas ir siltas un ekspansīvas, bet augstākajā reģistrā tā skan spalgi. Klarnetei meistarīgi komponējuši gan Mocarts, gan Brāmss, kuriem esot paticis šī instrumenta izteiksmīgums.
Klarnetes izpildījumā dzirdēsiet G.F.Hendeļa (1685 – 1759) «Adagio». Šā vācu komponista vārds kļuva slavens jau Vācijā un Itālijā, pirms viņš 1710. gadā ieradās Anglijā. 1726. gadā viņš kļuva par Anglijas pilsoni un līdz mūža beigām ieņēma ievērojamu vietu Anglijas mūzikas pasaulē kā izpildītājs un komponists. Gandrīz simts gadu pēc komponista nāves viņa oratorijas veidoja Anglijas koru apvienību repertuāra pamatu un tika uzlūkotas par modeli, ar ko salīdzināmi angļu komponistu darbi.
V.A.Mocarta (1756 – 1791) «Largetto» no klarnetes kvinteta, kas arī skanēs baznīcā, ir gaišs, rotaļīgs skaņdarbs klarnetei ar ērģeļu pavadījumu. Mocarta dzīves laikā tikai daži darbi tika uzņemti ar sajūsmu, bet lielākoties viņš piedzīvoja nemitīgu vilšanos, meklēdams stabilu darbu. Daudzi laikabiedri uzskatīja viņa mūziku par sarežģītu un neskaidru, tikai daži prata novērtēt komponista ģenialitāti.
Tiks izpildīts arī dāņu nacionāli romantiskās skolas pamatlicēja komponista Nielsa W.Gades (1817 – 1890) «Skaņdarbs no Op.43», kā arī Imanta Zemzara klarnetes solo «Balsis» un Paula Žanžana skaņdarbs «Arabeska» (fantāzija klarnetei).
Visi, kurus šis bagātīgais skaņdarbu klāsts ir ieinteresējis, tiek gaidīti koncertā Sv.Jāņa baznīcā.
