Luijs XIV, kurš Francijas tronī kāpa 1643. gadā, saņēma valsti ar neierobežotu karaļa varu, ko nodrošināja spēcīgs karaspēks un uzticami ierēdņi. Luijs XIV droši varēja apgalvot: «Valsts – tas esmu es.».
Luijs XIV, kurš Francijas tronī kāpa 1643. gadā, saņēma valsti ar neierobežotu karaļa varu, ko nodrošināja spēcīgs karaspēks un uzticami ierēdņi. Luijs XIV droši varēja apgalvot: «Valsts – tas esmu es.»
Andris Šķēle, kurš premjera krēslā atgriezās šogad, saņem valsti ar neierobežotu ierēdņu patvaļu, ko nodrošina pērkami politiķi un «uzticami» līgumi. Andris Šķēle, lai arī gribētu, nevar sacīt «Es – tā ir valsts», un kaut arī politiskie pretinieki un sāncenši biznesā jau pasteigušies apgalvot «Latvija – tas ir «Ave Lat»», valsts patiesā būtība un spožais tēls tagad meklējams pensionāru caurajās kabatās. Atšķirībā no ierēdņu caurumiem, kas radīti, lai caur tiem vairāk varētu iebērt, caurumi pensionāru tērpos ir trūkuma nosacīti. Tomēr tieši viņiem, kā to liecina valdības akceptētie grozījumi pensiju likumā un valsts budžetā, lemts kļūt par valsts glābējiem un tās atgriezējiem uz taisnā ceļa, kas ved uz Eiropu.
Kā nu ne. Budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums plānots 24 miljonu latu apmērā. Tiesa, vēl pirms nedēļas tika runāts izdevumus samazināt par daudz lielāku summu… Kas ir
24 miljoni latu? Šī summa atbilst līdzekļiem, kurus gada laikā apēd Saeima, Augstākā tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija, Centrālā zemes komisija, Satversmes tiesa, Prokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Radio un televīzija, Valsts kontrole un Valsts prezidenta kanceleja. Lai noapaļotu līdz pilnam skaitlim, vēl jāpieķer klāt īpašo uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām izveidotais sekretariāts. Šiem 24 miljoniem latu liksim pretī 38 miljonus latu (summa, ko Šķēles valdība plānojusi ietaupīt, ar izmaiņām pensiju likumā) un tad kļūst skaidrs, kam pateicoties šī valsts tiks glābta no bankrota.
Lai iegūtu atbilstošu proporciju, pie 24 miljonu tēriņiem vēl pieliksim klāt Ārlietu ministrijas gada tēriņus, tad vēl viena īpašo uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos sekretariāta gada izdevumus…
Tad nu, dārgie 600 000 Latvijas pensionāri, saprotiet: ja valdība «neietaupīs» (tas ir, nenovilks vēl vienu ādu pār jūsu acīm), nākamgad Latvijā iestāsies haoss. Visu rangu tiesneši un prokurori, ieskaitot Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kļūs bezdarbnieki. Tiesu un krimināllietu procesi apstāsies (vienīgā cerība, ka tad no apcietinājuma iznāks visu laiku lielākie blēži «noguldītāju naudas aprūpētāji» un visi kopīgiem spēkiem taisīs augšā vienu «baigo» banku). Viss mūsu daudzgalvainais ārlietu bīdītāju korpuss dosies demonstrācijās pa Eiropas lielāko pilsētu ielām, prasot pabalstus. Naudas nebūs arī «špionu» tvarstītājiem, tādēļ savairosies visādi žirinovskieši, barkašovieši, ļebeģieši un citi «-ieši». Gatavošanās vēlēšanām tiks pārtraukta, zemes privatizācijas lietu kārtošana arī – nebūs vairs attiecīgās komisijas! Pārstās raidīt radio un televīzija, nerādīs vairs «Santa Barbaras» 13 568 un «X failu» 1376 sērijas. Nobeigsies divu īpašo ministru biroju darbs, naudas nebūs prezidentei un, kas vēl trakāk, mīļie, bez algas paliks mūsu dārgie, gudrie, vienmēr par tautu rūpi turošie Saeimas deputāti. Štrunts par to iepriekšējo, bet Saeima… Un bez naudas?!
Apdomājiet labi, pensionāru kungi un kundzes! Neejiet mītiņot, samierinieties ar to, ko jums atmet! Pacietieties, glābiet mūsu daudzcietušo valsti! Ja ne par savu labumu, tad padomājiet vismaz par to mūsu dižo tautas pārstāvju labumu, kuri pie tā nākuši, lejot sviedrus pār lielo privatizācijas altāri, un kuri tos lej vēl šobaltdien.
Pacietieties, cik tad nu ilgi vairs…
