Mazgājamā pulvera reklāmas puika – zvejnieks, sieviete ar bēšajiem zobiem, traipi uz baltajām blūzēm un nenomazgājamu trauku kalni.
Mazgājamā pulvera reklāmas puika – zvejnieks, sieviete ar bēšajiem zobiem, traipi uz baltajām blūzēm un nenomazgājamu trauku kalni. Tas viss ir zināms ikvienam
televīzijas skatītājam. Vēl ir daudz reklāmu avīzēs un radio. Cits reklāmām cenšas nepievērst uzmanību, daži tās izlasa un skatās ar interesi. Vai nākamajā tūkstošgadē neviens vairs nevarēs glābties no to uzmācīgā daudzuma? Varbūt reklāmu vienkārši vairāk nebūs?
Pirmās reklāmas tiek datētas ar Senās Grieķijas periodu. Domājams, arī viduslaikos tās nebija nekāds brīnums, jo karaļu un augstdzimušo ziņneši tirgus laukumos un pilīs paziņoja par cirka vai klejojošu aktieru trupu ierašanos.
Pašreizējais laiks bez reklāmas vairs nav iedomājams. Faktiski tā aizsniedz visus, kas redz un dzird, jo tā ir visapkārt – ne tikai masu saziņas līdzekļos, bet arī uz māju sienām, garāmbraucošām automašīnām utt. Daudzi pret reklāmām jau sākuši izturēties ar nicinājumu, tāpēc arvien vairāk šīs jomas speciālisti meklē veidus, kā cilvēkiem mācīties ar to sadzīvot. Tiek veidoti reklāmu topi, rīkots reklāmas klipu šovs «Reklāmas rīmu nakts», kas nu jau ne reizi vien redzēts arī Rīgā un atklāj iespēju, kā, skatoties šos klipus, var arī izklaidēties. Reklāmas klipu šovā apkopotas gan ļoti interesantas un meistarīgi izveidotas, gan muļķīgas un smieklīgas reklāmas, tādā veidā ļaujot skatītājiem novērtēt, pie kuras grupas piederošās pārsvarā redzamas pie mums.
Reklāma ir pārāk daudzveidīga, lai tai būtu atrasta viena definīcija, kuru pieņemtu visi. Tā tiek uzskatīta gan par biznesa nozari, gan zinātni, gan mākslu vienlaikus. Viena no populārākajām definīcijām – tā ir preces, pakalpojuma vai idejas īpašību pārtulkošana patērētāja vajadzību valodā.
Tā kā mūsdienās tiek uzskatīts, ka ir pircēju, nevis pārdevēju tirgus, patērētājs tiek pasludināts par karali, bet tirgotājs par kalpu. Tādēļ veiksmīgas reklāmas izveidošanas dēļ patērētāju intereses, uzvedība un attieksme tiek pētīta visādos aspektos. Patērētāji tiek dalīti mērķa grupās, tos var raksturot, piemēram, pēc demogrāfiskajiem datiem, taču šobrīd modernajos pētījumos daudz svarīgāks ir ģimenes dzīves stils un cilvēka sociālais stāvoklis (ieņēmumu veids vai avots, izglītības līmenis, kādai sociālajai videi cilvēks sevi pieskaita). Tiek iedalītas trīs veidu loģikas: pircēja (kungs), patērētāja (kalps), reklamētāja (serviss abiem diviem).
Par vienu no pamatiem labas reklāmas izveidošanai var uzskatīt stereotipus, kas mēdz būt ļoti noturīgi. Stereotipus cilvēks rada, balstoties uz savām emocijām, nevis loģiku. Tas ir vienkāršots, standartizēts priekšstats, kas kalpo ātrai sevis orientēšanai pozitīvam vai negatīvam novērtējumam. Lai nodrošinātu kontaktu ar auditoriju, reklāmas veidotāji nedrīkst ignorēt tās stereotipus, jo pretējā gadījumā šo reklāmu nepamanīs. Sabiedrībā indivīda objektīvās vajadzības ne vienmēr sakrīt ar viņa subjektīvajām pirkšanas izpausmēm. Tieši subjektīvā ietekme mēdz būt visizteiktākā. Tāpēc reklāmas veidotāji nedrīkst domāt, ka tas, kas patīk viņiem, patiks arī citiem. Cilvēki visu vērtē subjektīvi, attiecinot pret sevi. Protams, ļaužu attieksme pret notiekošo, lietām un apkārtējiem mainās līdzi laikam, savukārt reklāma mainās līdzi patērētājam. Šodien nevienu vairs īpaši neietekmē (izņemot jautrību par pagājušajiem laikiem) reklāmas no filmas «Dāvana vientuļai sievietei», taču tolaik, ļoti iespējams, tās rosināja iegādāties pieminētos produktus daudz vairāk nekā kaimiņu un draugu ieteikumi.
Pašlaik reklāmai ir jābūt citādai, lai tā spētu piesaistīt skatītājus, klausītājus un lasītājus. Pārsvarā tiek reklamēts tēls, imidžs – skaistas, patstāvīgas sievietes iesmērējas ar moderniem krēmiem, dzer sulas un lieto košļājamās gumijas, izskatīgi un neatkarīgi vīrieši brauc ar mašīnām un dzer «Martini». Cilvēki vēlas nopirkt šo neatkarīgo un glīto cilvēku tēlu un dara to, izvēloties reklamētos produktus.
Reklāmu veidošana prasa nepārtrauktu attīstību, jo kampaņa, kas tam pašam produktam derēja pagājušajā gadā, šogad var nederēt.
Taktika un stratēģija ir jāmaina atkarībā no tirgus izmaiņām un konkurences.
Kāda tā būs nākotnē? Jau šobrīd reklāma kļūst arvien virtuālāka un tehniskā izpildījuma ziņā meistarīgāka. Ar katru brīdi reklāma vairāk un vairāk atbilst formulai: māksla + bizness. Tās veidošanā nevar iztikt nedz bez radošas izdomas, nedz konkrētas stratēģijas.
«Paturi prātā, ka laba cena ir nevis tā, kādā lieta ir notaksēta, bet gan – ko šī lieta personiski tev nozīmē.»
(H.Džeksons Brauns, juniors)
