29. jūnijā Sesavas pagastā zemnieku saimniecības «Rudeņi» fermā «Čersi» notika rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja rīkotais seminārs «Moderna teļu turēšanas un ēdināšanas tehnoloģija».
29. jūnijā Sesavas pagastā zemnieku saimniecības «Rudeņi» fermā «Čersi» notika rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja rīkotais seminārs «Moderna teļu turēšanas un ēdināšanas tehnoloģija».
Semināru vadīja konsultāciju biroja speciāliste Ziedone Bērziņa. Tajā piedalījās Šķirnes dzīvnieku salīdzināšanas stacijas speciālists Māris Līdaka, Kurzemes Mākslīgās apsēklošanas stacijas liellopu vērtēšanas eksperts Gatis Kaķis, firmas «Baltic Feed» speciālists Andis Šteinbergs, kā arī firmu «Lauktehnika», «Kemira Agro Latvija» un «Silja» pārstāvji.
Jolanta Knope: «Esam uz pareizā ceļa»
Lai semināra dalībnieki varētu labāk atrast ceļu uz mācību vietu, jau «Avangarda» centrā un citviet bija izvietotas salmu ķīpas ar norādēm, kuras guva visu semināra dalībnieku atzinīgu novērtējumu.
«Rudeņu» īpašnieki Jolanta un Pēteris Knopes ar lopkopību «Čersu» fermā nodarbojas kopš 1995. gada. Saimniecībā ir 75 liellopi, tajā skaitā 39 slaucamas govis. Tā kā saimniecei labāk patīkot «rakties papīros» un arī atbilstošu zināšanu lopkopībā neesot, tad saimniekošanas pieredze gūta, nemitīgi klausoties citos, mācoties no citu pieredzes un izmēģinot jaunas idejas. Fermas atpūtas istabā aplūkojams saimnieces «hobijs» – prognožu grafiki, operatīvais plāns, ganāmpulka raksturojums. Savā saimniecībā Knopes telītes vienmēr ir nevis pirkuši, bet ataudzējuši paši, arī no pirmpienēm, lai gan tiek mācīts un rakstīts, ka tā nedrīkst darīt. No agrofirmas «Tērvete» zootehniķes Jolanta pārņēmusi atziņu, ka jāaudzē visas telītes, izbrāķēt var pēc tam.
Izmēģinājumi ar modernām teļu turēšanas un ēdināšanas tehnoloģijām saimniecībā uzsākti šā gada martā, un tos subsidē Zemkopības ministrija.
Telītes dzīvo mājiņās un dzer no īpašiem spainīšiem
Kāda ir modernās teļu turēšanas tehnoloģijas būtība? Desmit telīšu dzīvo katra savā atsevišķā mājiņā un ēd no plastmasas spainīša pareizā ēšanas leņķī. Par teļu mītnēm izmantoti Valmieras Stikla šķiedras rūpnīcā izgatavotie konteineri, kurus saimnieki savulaik iegādājušies rūpnīcā par pieciem latiem gabalā. Spainīši par tādu pašu cenu pirkti firmā «Profarm». Dzeramie trauki novietoti tā, lai dzīvniekam būtu jāstiepjas uz augšu, bet kakls nebūtu saspiests, tādējādi barības uzņemšanu padarot maksimāli ērtu. Dažos spaiņos ievietots arī māneklītis.
Tikko piedzimis teliņš pirmās savas dzīves 24 stundas pavada pie mātes kūts dzemdību boksos, pirmajās stundās pēc dzimšanas saņemot puslitru jaunpiena. Pirmajā dienā viņš saņem 0,75 līdz 1 litru jaunpiena trīs līdz četras reizes dienā. Otrajā un trešajā dienā – 1 līdz 1,5 litrus jaunpiena trīs reizes dienā, bet no ceturtās līdz septītajai dienai – divus litrus piena divas reizes dienā. Sākot ar astoto dienu, teļi saņem šķidro lopbarību «Calftona Fiber» četrus litrus dienā. Teliņi tiek piebaroti ar zaļbarību, sienu un no pašaudzētiem graudiem iegūtiem kviešu, miežu, auzu, zirņu miltiem un saņem proteīna koncentrātu «Protemix» un minerālpiedevas.
Mājiņās teļi dzīvo, līdz sasniedz astoņu nedēļu vecumu, pēc tam tiek turēti aplokos. Aploki ir vairāki un tajos Holšteinfrīzijas šķirnes telītes sadalītas pa vecuma grupām: līdz piecu mēnešu vecumam, septiņu līdz desmit mēnešu vecas un, visbeidzot, pašas lielākās.
«Baltic Feed» lopbarībā dioksīna neesot
Tā klātesošajiem apgalvoja speciālists Andis Šteinbergs, piedāvājot ikvienam apskatīt firmas iegūto ISO kvalitātes sertifikātu. Dzīvnieku barības ražošanā firma izmanto tikai Somijas izejvielas, arī analīzes veiktas turpat. Firmas produkcija ir atzīta un tiek izmantota arī Lietuvā un Igaunijā.
Bet kādas ir izmēģinājumā izmantotās lopbarības «Calftona Fiber» priekšrocības? Pirmkārt, asas konkurences apstākļos tā nodrošina ekonomisku teļu ēdināšanu, uzsvēra speciālists. Viņš akcentēja arī teļu veselības stāvokļa problēmas, īpaši uzsverot ģenētiskā materiāla, grūsnas govs ēdināšanas un teļa dzīvības pirmo dienu nozīmi.
Otrkārt, svarīgi, lai teļš pēc iespējas ātrāk varētu sākt ēst rupjo lopbarību. Taču lopu turētāji galvenokārt teļus baro ar pienu vien, jo, pielietojot citādu barību, bieži vien teļiem sākas caurejas problēmas.
– Barojot teļus tikai ar pienu, viņiem rodas sāta sajūta, it kā ir enerģija, bet priekškuņģis paliek neattīstīts. Līdz ar to dzīvniekam nav ne vēlēšanās, ne iespēju uzņemt rupjo barību. Rezultātā teļiem ir ilgāks pārejas periods uz rupjo lopbarību (praktiski viņi ir jāapmāca no jauna ēst) un sliktāks dzīvmasas pieaugums, – uzskata A.Šteinbergs.
Treškārt, lietojot šķidro barību, iespējams izmantot piena pārpalikumus, jo šo produktu lieto, iemaisot to 3/5 piena un 2/5 ūdens. Dzērienam jābūt 40 grādu temperatūrai. Speciālists iesaka, sākot ar ceturto nedēļu, teliņam dot arī minerālpiedevas.
Rēķinot izmaksas, iegūti rezultāti, ka ēdinot tikai ar pienu (pieņemot, ka viena litra piena cena ir desmit santīmu), izdevumi vienai telītei līdz 12 nedēļu vecumam ir 52 lati, bet, izmantojot «Calftona Fiber», tiek iztērēti tikai 36,80 latu. Šajā gadījumā darba gan esot vairāk un jābūt lielai precizitātei, taču rezultātā divu mēnešu laikā teļš ir pieradis pie spēkbarības un dienā var apēst vienu kilogramu rupjās barības. Diemžēl pagaidām vēl nav veikti tālāki pētījumi par to, kā šī modernā ēdināšanas tehnoloģija ietekmē telītes tālāko attīstību, ražību un produktivitāti.
Ziedone Bērziņa lopkopjiem atgādināja visiem zināmu patiesību, ka Latvijā parasti teļiem pēc jaunpiena tiek izēdināts pilnpiens, kas paliek pāri kā nederīgs (no ar mastītu slimām govīm, ar somatiskajām šūnām u. c.), turpretim ārzemēs tā tiek uzskatīta par lielāko kļūdu. Tur lieto tikai homogenizētu pilnpienu un daudzpusīgu šķidro lopbarību. Līdz ar to ikviens semināra dalībnieks tika rosināts domāt un izdarīt pareizo izvēli.
Bullis ir 70 procentu no govs vērtības
Tā uzskatīja kolhozu laikos, bet tagad govju vērtēšanas sistēma ir pārveidota un bonitēšanas vietā govis vērtē pēc produktivitātes un eksterjera, katrai piena devējai piešķirot savu indeksu. Jau desmit gadu Latvijā izmanto govju eksterjera lineāro vērtēšanas sistēmu, lietojot 14 pazīmju kopumu. Par to stāstīja Šķirnes dzīvnieku salīdzināšanas stacijas speciālists Māris Līdaka un eksperts Gatis Kaķis. Pēc teorijas noklausīšanās semināra dalībnieki devās iegūtās zināšanas pārbaudīt praksē, vērtējot «Čersu» ganāmpulku.
Netrūka arī firmu pārstāvju piedāvājumu. SIA «Lauktehnika» pārstāve Valentīna Uzare ne tikai iepazīstināja ar fermu aprīkojumu un lopkopības inventāru, bet arī nolasīja pašsacerētu, fermas saimniecei Jolantai Knopei un viņas ganāmpulkam veltītu dzejoli. Silva Jeromanova no firmas «Silja» piedāvāja ganību tehniku, bet Aiva Kupfere no «Kemira Agro Latvija» stāstīja par zālāju mēslošanu un konservantiem skābbarībai.
