Pirms 69 gadiem Jelgavā notika nežēlīgas kaujas, kuru rezultātā pilsēta kara darbības un ugunsgrēku liesmās gāja bojā, līdz aiznesot neskaitāmus upurus abu karojošo armiju un civilpersonu vidū. Šodien vairs retais atceras veco Jelgavu, kāda tā bija pirms 1944.gada dramatiskajiem notikumiem…
Pateicoties Latvijas valsts Aizsardzības fonda (LVAF) organizācijas «Lāčplēsis» ierosinājumam, 31.jūlijā Grēbnera parkā pie pieminekļa Jelgavas aizstāvjiem notika kaujās par Jelgavu kritušo karavīru atceres brīdis, piedaloties pasākuma organizatoram LVAF Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja vietniekam Laimonim Zalcmanim, Nacionālās apvienības pārstāvjiem, Latvijas Represēto apvienības Jelgavas nodaļas, Latvijas Daugavas vanagu Jelgavas nodaļas biedriem, Jelgavas Latviešu biedrības un Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas pārstāvjiem un citiem interesentiem.
Runāja L.Zalcmanis, Nacionālās apvienības pārstāvis Aigars Strupulis un citi. Goda sardzē pie pieminekļa ar sērās noformēto Latvijas karogu stalti stāvēja Nacionālās apvienības Jelgavas nodaļas biedrs.
Kopīgi nodziedājām tautas lūgšanu – himnu un patriotisko karavīru dziesmu «Svēts mantojums», ziediem greznojām pieminekli, kura apkārtne uzposta sagaidīja atceres brīža dalībniekus. Visi dalībnieki vienbalsīgi atbalstīja ierosinājumu – katru gadu 31.jūliju atzīmēt kā pilsētas bojā ejas dienu, kad mainījās abas okupācijas varas, lai godinātu to dramatisko dienu upurus pilsētas aizstāvju un civiliedzīvotāju vidū.
Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs Aldis Hartmanis
