Vārdam «bagāts» latviešu valodā nav daudz sinonīmu. Mantīgs, naudīgs… Ar atšķirīgu nokrāsu materiāli nodrošinātu cilvēku saucam arī par turīgu (pārticis, izticis).
Vārdam «bagāts» latviešu valodā nav daudz sinonīmu. Mantīgs, naudīgs… Ar atšķirīgu nokrāsu materiāli nodrošinātu cilvēku saucam arī par turīgu (pārticis, izticis). Latviešu valoda dod priekšstatu par dažādiem ceļiem, kā pie bagātības tikt. To var iegūt, sagrābt, sakrāt, saraust, salaupīt.
ANO pagājušā gada jūlijā publiskotajā pētījumā «Kas un kur Latvijā ir nabadzīgs» secināts, ka «vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo apmēram starp zemāko un augstāko nabadzības slieksni». Mūsu valstī nav pieejami tamlīdzīgi pētījumi par bagātību. Tādēļ par to, kas un kur Latvijā ir bagāts, varam runāt tikai pieņēmumu līmenī.
Pirms sākt meklēt bagātus cilvēkus Latvijā, jāatgādina, ka bagāta var būt valoda, folklora, augu un dzīvnieku valsts. Bagāta var būt pieredze, zināšanas, iztēle…
Kas raksturo bagātu (turīgu) cilvēku Latvijā 20. gadsimta beigās? Naudas uzkrājumi bankā, automašīna, namīpašums, «laba alga», «zelta» kredītkarte, iespēja apceļot pasauli un samaksāt par savu bērnu studijām Oksfordā, personālais dators, mobilais tālrunis, privātuzņēmums, paradums iknedēļu iepirkties Parīzē, visur pavadoši miesassargi? Visticamāk, katram būs sava atbilde uz šo jautājumu, kaut arī vairāki «kritēriji» būs tādi, ko, raksturojot bagātu (turīgu) cilvēku, minēs daudzi. Lai varētu bagātos (turīgos, pārtikušos, iztikušos) iedalīt noteiktās iedzīvotāju grupās (slāņos), acīmredzot jāapskata katrs no augstākminētajiem «kritērijiem» atsevišķi.
Viena no metodēm, kā noteikt turīgo iedzīvotāju skaitu, ir veikt iedzīvotāju aptauju, lūdzot tos pašus novērtēt savu materiālo stāvokli, neminot konkrēto ienākumu lielumu. Valsts Statistikas pārvaldes veiktajos mājsaimniecību budžetu pētījumos 1997./98. gados tika noskaidrots, ka savu pašreizējo materiālo stāvokli kā «ļoti labu» vērtē 0,2% Latvijas ģimeņu, kā «labu» – 3,1%, kā «vidēju» – 37,8%, kā «sliktu» – 27,9% un kā «ļoti sliktu» – 31%. Tomēr jēdzieni «labs» un «slikts» ir stiepjami ne tikai materiāla stāvokļa novērtējumā. Viens ienākumus 300 latu mēnesī uzskatīs par pietiekamiem, cits – par veselu bagātību, vēl citam ar šādu summu nepietiks, lai samaksātu tēriņu restorānā.
Mobilais tālrunis, kas 90. gadu sākumā nešaubīgi saistījās ar cilvēku ādas jakā un skūtu galvu, šodien darījumu cilvēkiem ir kā kalkulators grāmatvedim. Tomēr šāds saziņas līdzeklis vēl ilgi nebūs pa kabatai Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai. Pašreiz katrs 16. Latvijas iedzīvotājs spēj samaksāt par šo pakalpojumu. Pēc «Baltcom GSM» datiem, Latvijā šā gada 1. jūlijā bija 218 076 mobilo tālruņu abonentu. Savukārt mobilos tālruņus lieto 6,1% Latvijas iedzīvotāju (salīdzinoši Dānijā – 34,6%). Tanī pašā laikā ir diezgan ievērojams skaits rīdzinieku, kam balss sarunas ar gandrīz visu pasauli ir par velti. Tādi, piemēram, ir «Interpegro», «RIMI», «Tesco» un citu lielveikalu zelta pircēju karšu īpašnieki. Viņiem ir ap gadu 30, viņu caurmēra ienākumi ir Ls 800 līdz 1500 mēnesī, viņu Rīgā ir pāris desmit tūkstošu. Katra šā pārtikušā rīdzinieka patēriņš, viņu gaume un intereses ir fiksētas, un šie dati pārdoti globāliem informācijas koncerniem, kas maksā par telekomunikāciju kanāliem, ar kuriem iegūt šā slāņa uzmanību un piesaistīt viņu naudu.
Neapšaubāmi viens no 20. gadsimta nogales turīgu cilvēku simboliem ir automašīna. Jo turīgāks ir cilvēks, jo dārgāks ir spēkrats, ar kuru viņš pārvietojas. Protams, auto izvēli nosaka arī pircēja gaume un personīgās īpašības, taču tam jau ir sekundārs raksturs. Latvijā iespējams iegādāties jaunu auto par cenu no 3800 latiem līdz … šajā vietā, cienījamo lasītāj, varat ļauties savai iztēlei. Kā zināms, Rīgas Dome iegādājās spēkratu – «Lincoln Navigator» par Ls 53 000. Turklāt tādu, ko patlaban Latvijā var nopirkt (maksimāli aprīkotu) par 36 līdz 39 tūkstošiem latu. Iespējams, ka Rīgas Domes pirktais spēkrats bija aprīkots ar sudraba pisuāru. Iespējams, ka pat apzeltītu… Speciāli pasūtot, var iegādāties patiesi ekskluzīvu auto par «ekskluzīvu» cenu.
1999. gada 1. janvārī Latvijā reģistrēto vieglo automobiļu kopskaits pārsniedza 482 tūkstošus, 425 150 no tiem pieder fiziskām personām. Kā zināms, vienai personai var būt 2 vai 3 un pat 4 automašīnas. Ceļu satiksmes drošības departamenta statistika «iekārtota» tā, lai no skaitļa
425 150 nevarētu uzzināt patieso vieglo auto īpašnieku skaitu.
Pēc CSDD priekšnieka vietnieka A. Lāma domām, «ir dabīgi, ka tas netiek uzskaitīts. Es neredzu tam nekādu jēgu.»
Jēga ir. Minot privātpersonām piederošo vieglo automašīnu skaitu, bet noklusējot, cik ir privātpersonu, kam pieder vieglās automašīnas, tiek slēpts viens no Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni raksturojošiem aspektiem. Mūsu bijušais premjers, aģitēdams par mūsu labo dzīvi, piesauca ne jau auto īpašnieku skaitu, bet reģistrēto spēkratu daudzumu.
No autoīpašniekiem tikai neliela daļa pārvietojas ar automobiļiem, kas ražoti pēc 1995. gada. Tādu Latvijā reģistrēts mazāk par 20 tūkstošiem. Lielākajai daļai pa Latvijas ceļiem braucošo vieglo automašīnu stāžs ir no 11 līdz 20 gadiem (326 542). Savukārt vēl vecāku spēkratu ir 76 588, un to īpašniekus pieskaitīt pie turīgo slāņa būtu visai pārsteidzīgi.
Personīgais konts bankā vispirms jau liecina, ka cilvēks noteiktā laika periodā iztikas līdzekļu iegādei un samaksai par nepieciešamajiem pakalpojumiem tērējis mazāk naudas, nekā ir viņa ienākumi šajā laika periodā. Šā gada februārī Latvijas bankās privātpersonas bija noguldījušas 238,6 miljonus latu (pieprasījuma noguldījumos – 81,6 miljoni latu; termiņa un krājnoguldījumos – 40,5; ārvalstu valūtā – 116,5). Privātuzņēmumiem februārī Latvijas bankās noguldīto līdzekļu kopapjoms bija 263,5 miljons latu. Savukārt kopējie privātpersonu un privātuzņēmumu noguldījumi februārī bija 502,1 miljons latu. Valsts iedzīvotāju skaits šā gada sākumā bija
2 439 445. Kā jau iepriekš minēts, virs valsts noteiktā iztikas minimuma dzīvo 18% jeb 439 100 iedzīvotāju. Tātad vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju, kas pārkāpis nabadzības slieksni, kredītiestādēs noguldīti Ls 1143.
Latvijas Bankā nav informācijas, kāds ir kopējais privātpersonu noguldītāju skaits. Banka skaita tikai naudu, tāpat kā CSDD – spēkratus. Ilgi bija «Ziņu» klejojumi pa dažādām iestādēm, līdz tika iegūta daudzmaz konkrēta informācija šajā jautājumā. Finansu ministrijas Noguldījumu garantijas fondu pārvaldē apkopota informācija par privātpersonām, kas noguldījušas līdz
Ls 500 un tām privātpersonām, kuru kontos ir vairāk nekā Ls 500. Pirmais skaitlis – 1 158 000 – atbilst «mazo» noguldītāju skaitam un būtībā nepasaka neko. Šeit vienā putrā ir tie, kuriem ir konts bankā, bet reāli naudas tajā nav (piemēram Ls 0,90) un tie, kuriem «rezerves» svārstās Ls 300 līdz 400 robežās un kurus nosacīti varam pieskaitīt pie pārtikušo slāņa. Otrs skaitlis – 61 000 –, kas raksturo «lielos» noguldītājus, ir jau konkrētāks. Protams, nosacīti, bet tieši šeit būtu velkama vēl kāda robeža, aiz kuras ieraugām bagāto iedzīvotāju skaitu Latvijā. Līdzšinējie «Ziņu» pētījumi aizveduši līdz šādai ainai: 61 000 jeb 2,5% mūsu valsts iedzīvotāju ir turīgi vai bagāti, 378 100 iedzīvotāju varētu tikt pieskaitīti pie iztikušo vai pārtikušo slāņa un 2 miljoni dzīvo nabadzībā.
Par šo tēmu lasiet arī turpmākajos «Ziņu» numuros
