Pēc mēneša garumā veiktām ekspertīzēm speciālisti secinājuši, ka kauli, ko jūnija beigās uzgāja rekonstruējamajā J.Čakstes bulvārī iepretim Jelgavas viesnīcai, ir nevis divu, kā sākotnēji domāts, bet gan trīs karavīru mirstīgās atliekas. Turklāt Otrā pasaules kara laikā mirušie ir gan padomju, gan vācu kareivji.
Laikraksts «Zemgales Ziņas» jūlija sākumā vēstīja, ka, veicot ūdensvada rekonstrukciju J.Čakstes bulvārī, tika atrasti nesprāguši šāviņi, kas liecina par kārtējo Otrā pasaules kara mantojumu. «Varam pieņemt, ka Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā un rudenī, kad notika Jelgavas kaujas, šajā vietā pie uzspridzinātā tilta atradās tranšeja ar padomju pozīcijām. Domājams, vācieši tās apšaudīja ar prettanku lielgabaliem, četri to šāviņi iekrita smiltīs un nebija sprāguši. Mūsu atrastās divu karavīru mirstīgās atliekas bija gulējušas neparasti dziļi, iespējams, kāda cita šāviņa izrautajā bedrē,» iepriekš «Ziņām» izteicās vēsturnieks un būves uzraugs Andris Tomašūns. Viņaprāt, šis atradums atkal liecina, ka Jelgavu padomju karaspēks ieņēma nevis 31. jūlijā, ko, kā padomju laikos pieņemts, vēl mūsdienās atzīmē krievu biedrība «Veče» un dažas citas sabiedriskās organizācijas, bet gan pēc 13. oktobra, kad padomju karaspēks bez kaujām iegāja Rīgā.
Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis teic, ka pēc ekspertīzēm secināts – kaut atradumā bijuši tikai divu kāju kauli, galvaskauss un daži citi kauli, mirstīgās atliekas pieder trim kareivjiem. Viņš domā, ka tie visi bijuši padomju karaspēka pārstāvji.
Tik pārliecināts gan nav A.Tomašūns: «Grūti pateikt, jo tika atrasts arī galvaskauss ar vācu ķiveri, dažādi – gan vāciešu, gan krievu – apavi, arī vācu zobu pulvera kārba.»
Vēsturnieks A.Tomašūns stāsta, ka kauli bijuši sajaukti, turklāt atraduma vieta vienreiz jau papostīta padomju gados, kad tur pirmoreiz tika izbūvēts ūdensvads. «Tas nav apbedījums. Mirušie atrasti divu metru dziļumā. Visticamāk, tos apraka vai nu kaujas laikā kā kritušos, vai arī kādas bumbas sprādziens,» saka A.Tomašūns.
A.Hartmanis stāsta, ka mirstīgās atliekas sūtīs uz Ropažiem, kur iekārtoti speciāli kapi sarkanarmiešu pārbedīšanai. A.Tomašūns gan teic, ka tiklab tās varētu apglabāt kādos no Jelgavas kapiem, jo pilsētā ir vairākas kapsētas, kurās kopumā atdusas ap 3000 padomju karaspēka kareivju.
