Raitis Ričiks ir Jelgavas 2. ģimnāzijas prezidents. Kas zina, varbūt nākotnē ar šo vārdu vajadzēs saskarties ne vienreiz vien.
Raitis Ričiks ir Jelgavas 2. ģimnāzijas prezidents. Kas zina, varbūt nākotnē ar šo vārdu vajadzēs saskarties ne vienreiz vien.
Prezidenta vēlēšanas 2. ģimnāzijā notika 1. oktobrī, Raitis ieguva vislielāko balsu skaitu un kļuva skolas ievērojamākais skolēns. Piecu kandidātu konkurencē viņš izpelnījās lielāko atzinību. Tas nozīmē, ka skolēni viņam uzticas un paļaujas, ka Raitis godam pildīs skolēnu pārstāvja,
varētu teikt arī, aizstāvja pienākumus.
Skolas gaiteņos un stundās Raitis izskatās ļoti nopietns, draugi un klasesbiedri viņu raksturo kā priekšzīmīgu, lēnu, pieklājīgu, ļoti saprotošu un draudzīgu – nu gluži kā prezidentu.
Runājot par sevi, Raitis atzīst, ka reizēm viņš esot ļoti gauss, taču labāk esot izdarīt lēni, bet pamatīgi. Vēl viņš atcerējās, ka ļoti necieš nekārtību.
11.b klase labi zināja, ko dara, prezidenta amatam izvirzot Raita kandidatūru. Taču lai vai kā, ceļš līdz šim krēslam nebija nemaz tik viegls.
«Tikko kā uzzinājām, ka būs vēlēšanas, klase uzreiz zināja, kā kandidatūru izvirzīs – tas biju es,» stāsta Raitis. «Tā ka līdz vēlēšanām man bija laiks morāli sagatavoties gaidāmajam. Klasesbiedri uzrakstīja iesniegumu direktorei, kurā vajadzēja būt piecu skolotāju parakstam, ar ko tie apliecina, ka izvirzīto kandidatūru atbalsta. Lielā steigā – vienas dienas laikā – tapa aģitācijas programma, kurā tika atspoguļoti mani uzskati un plāni. Es iestājos par ekonomiski nodrošinātu skolu, par dažādu informatīvu pasākumu kvalitāti, arī kvantitāti, un tamlīdzīgi. Priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros tika rīkota tā dēvētā preses konference, kurā bija jāatbild gan uz skolēnu, gan arī skolotāju jautājumiem, jābūt gatavam aizstāvēt un pamatot savu nostāju, jāizsaka priekšlikumi. Bija daudz cilvēku, kas tiešām nopietni interesējās par kandidātu piedāvātajām programmām. Jau vēlēšanu dienas vakarā draugi paziņoja rezultātus, un biju diezgan pārsteigts. Konkurenti bija augstā līmenī, tādēļ īpaši uz uzvaru necerēju. Protams, par rezultātiem priecājos, taču uzreiz izjutu arī pienākuma apziņu – šo lietu uztveru ļoti nopietni. Man šķiet, ka jau vārds «prezidents» kaut ko nozīmē.»
Tagad Raiti skolas gaiteņos visi pazīst, pievērš uzmanību, jo skolā katrs zina, ka viņš pārstāvēs skolēnu tiesības un intereses.
«Darīšu visu, ko spēšu, kaut gan visos jautājumos galavārdu saka direktore un skolotāji. Taču tagad rēķinās arī ar manu viedokli. Liels pluss ir tas, ka tagad labāk pārzināšu skolas dzīvi, varēšu pamatīgāk iedziļināties skolas problēmās – būšu tajā visā iekšā. Gūšu vērtīgu pieredzi un iemaņas. Jau tagad esmu apguvis praktiskas lietas – izteikt un aizstāvēt savu viedokli, kā reāli darboties, kaut ko mainīt,» saka skolas prezidents.
Pirmais skolas prezidenta pienākums bija sacīt apsveikuma runu Skolotāju dienā. Visi ar sakāpinātu interesi gaidīja – ko tad tas prezidents būs izdomājis, tāpēc tribīnē Raitim kāpt nebija viegli.
Raitis visai nopietni interesējas par arhitektūru, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas viņš cer iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē. Jau no 2. klases dejo sporta dejas, ir saņēmis samērā augstu kvalifikāciju. Ir piedalījies konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs. Visvairāk Raitim patika brauciens uz Vīni. Skolā viņš darbojas radiomezglā, tā ka iznāk saskarties arī ar diskomūziku. Vēl viņam patīk apmeklēt diskotēkas.
«Radiomezglā nev nekādas kārtības,» stāsta Raitis, «visa aparatūra ir novecojusi – tas laikam būs pirmais, kam ķeršos klāt.
No mācību priekšmetiem man patīk un ir tuva kultūras vēsture. Vispār mācīties man patīk, lai arī esmu diezgan slinks un man ir nenokārtoti parādi – kā jau visiem skolēniem. Ar skolotājiem man ir ļoti labas attiecības, un cenšos pret viņiem izturēties ar cieņu. Protams, man ir savas vājības un savas labās puses, bet par to lai spriež citi. Pēc būtības esmu maksimālists, tādēļ gribētu sasniegt ko nozīmīgu, lai pēc sevis kaut ko atstātu nākamajām paaudzēm. Vēlētos atklāt un izpētīt ko jaunu. Protams, gribētu arī jauku ģimeni. Savus vecākus cienu un augstu vērtēju to, ko viņi ir sasnieguši. Man ir arī māsa, kuru ļoti mīlu.»
Raitim ļoti patīk dzīvnieki, viņš cer kādu iegādāties. Nākotnē viņš domā dzīvot Jelgavā. Raitis atzīst, ka Latvijā ir daudz skaistu vietu. Viņš gribētu redzēt Jelgavu ievērojamu, nodrošinātu un sakoptu pilsētu.
«Bērnībā biju liels palaidnis, ļoti skaļš,» stāsta Raitis. «Tagad esmu kļuvis tāds piezemētāks. Kad biju maziņš, vecākiem un skolotājiem sagādāju daudz raižu. Mamma stāsta, ka bērnudārzā es esot ēdis puķes no puķupoda. Skolā ir gadījies saķerties ar citiem puišiem, bet zila acs gan man ir bijusi tikai vienu reizi.»
Horoskopiem Raitis netic, taču tic Dievam, kādai augstākai varai. Arī nākotni izzināt viņš negribētu, jo tic, ka visam ir savs laiks.
Vienaudžiem Raitis novēl domāt par visu savlaicīgi un censties paredzēt situāciju. Tad gadīsies mazāk kļūmju.
