Arvien vairāk ģimeņu arī Latvijā atskārst, ka tām nepieciešams palīgs – auklīte. Iemesls galvenokārt ir vecāku aizņemtība, materiālie apstākļi, kas bieži liedz veltīt laiku bērniem, jo jāpelna nauda iztikai.
Arvien vairāk ģimeņu arī Latvijā atskārst, ka tām nepieciešams palīgs – auklīte. Iemesls galvenokārt ir vecāku aizņemtība, materiālie apstākļi, kas bieži liedz veltīt laiku bērniem, jo jāpelna nauda iztikai. Pat algā nesaņemot īpaši daudz, ģimenēm ir izdevīgi pieņemt auklīti. Arī Veipu ģimenei bija jāizšķiras par šo soli, jo abi vecāki ikdienā nevarēja strādāt un rūpēties par mazajiem – Artūru un Agati.
–Tas ir pilnīgi normāli, jo mēs esam jauni – daudz laika paiet strādājot, dažreiz gribas arī izklaidēties. Tad auklīte ir mūsu palīgs,– saka ģimenes galva Dzintars Veips.
Mēdz būt arī citādi iemesli. Piemēram, kā pastāstīja mazās Martas brālis Kalvis Vanags, viņa ģimene izšķīrās par auklītes pieņemšanu darbā, jo nevēlējās, lai māsiņai būtu jāapmeklē bērnudārzs:
– Nekad nevar zināt, kas ar viņu notiks bērnudārzā, kur divām audzinātājām jāpieskata vairāk nekā divdesmit bērnu. Mājās ar auklīti mēs zinām, ka viņa ir drošībā un aprūpēta.
Būtisks ir aukles vecums
Bērnu pieskatītājas tiek meklētas ar sludinājumu un paziņu starpniecību, retāk – interesējoties darba biržās vai firmās. Kā stāstīja D.Veips, sludinājuma publicēšanas dienā atsaukušās vairāk nekā 30 potenciālo auklīšu. Lai izvēlētos savējo, viņi apbraukājuši ap 10% pretendenšu, pievēršot uzmanību auklīšu dzīves vietām, ģimenes apstākļiem, iepriekšējai pieredzei, vecumam, kas ir būtisks ikvienai latviešu ģimenei, kam viņa nepieciešama. Pretēji Rietumeiropai un ASV, kur priekšroka tiek dota jaunietēm, Latvijā vieglāk darbu atrod pieredzes bagātas vecāka gadu gājuma auklītes. Valda uzskats, ka šādām sievietēm var vairāk uzticēties. Viņas labāk zina, kā bērns pieskatāms un aprūpējams.
Savukārt Arta Biruma, kultūras programmas vadītāja no au-pair auklīšu firmas «Mecenāts», pauda viedokli, ka vecāka gadu gājuma auklīšu darbs bieži aprobežojas tikai ar bērnu pieskatīšanu:
–Tās bieži nestrādā ar bērnu, taču jaunietes nereti pilda pedagoga darbu, kaut vai mācot angļu valodu, jaunas spēles un citas bērna domāšanu rosinošas lietas.
Savukārt K.Vanags ir ļoti apmierināts ar māsiņas auklīti, kas kļuvusi gandrīz vai par vecmāmiņu arī pašam Kalvim. Marta savas aprūpētājas uzraudzībā ir apguvusi nepieciešamās iemaņas, kas būs vajadzīgas, šogad uzsākot skolas gaitas.
Daudzu ģimeņu arguments, izvēloties vecāka gadu gājuma auklīti, ir arī tās neierobežotais laiks, kuru viņa var pavadīt ar bērnu.
– Gandrīz vienmēr – darba dienās, to vakaros vai brīvdienās mēs varam rēķināties ar mūsu auklīti. Tāpat ir svarīgi, lai viņa strādātu pie mums ilgu laiku, lai bērniem regulāri nebūtu jāizjūt diskomforts, pierodot pie jaunām uzraudzītājām,– saka D.Veips.
Samaksa
No auklīšu pienākumiem un uzraugāmo bērnu skaita visbiežāk atkarīgs arī atalgojums. Paralēli bērnu pieskatīšanai un pabarošanai dažkārt tām nākas veikt arī nelielus mājas darbus. Ģimenes pārsvarā norēķinās par stundu darbu – no Ls 0,30 līdz 0,60 stundā. Mēneša atalgojums svārstās no Ls 40 līdz pat 150 un vairāk.
Profesionāla auklīte
Kaut arī pieprasījums ir liels, auklīšu netrūkst. Tieši tādēļ ģimenēm ir iespēja izvēlēties, izvirzot potenciālajām darba ņēmējām vairākus priekšnoteikumus. Lai pierādītu, ka tieši viņa ir vislabākā, auklīte var uzrādīt iepriekšējo darba vietu rekomendācijas vai Rīgas Auklīšu kursu sertifikātu. Tas apliecina, ka sievietei ir visas nepieciešamās iemaņas, lai nodarbotos ar bērniem. Kā pastāstīja firmas «Laikmets SG», kas rīko auklīšu kursus, ģenerāldirektore Solvita Indrāne, lielākoties kursi piedāvā apgūt angļu valodas mācīšanas metodiku, pedagoģijas, psiholoģijas, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas, zīdaiņu aprūpes, sava stila veidošanas un citas iemaņas. Kursu priekšmeti ir pielāgoti Latvijas vajadzībām, ņemot arī piemēru no citām valstīm. Arvien vairāk ģimeņu novērtē šīs priekšrocības un meklē auklīti tieši ar šādu firmu starpniecību. S.Indrāne atzina, ka vispieprasītākās ir auklītes ap pensijas vecumu, it īpaši ar pieredzi darbā bērnudārzā vai ar medicīnas māsas izglītību. Tomēr uz divu mēnešu apmācības kursiem lielākoties nāk jaunietes pēc vidusskolas absolvēšanas.
– Protams, mēs pieņemam kursos šādas audzēknes, taču arī iesakām ar tādu izglītību nesamierināties. Vairums meiteņu iegūtās iemaņas izmanto, dodoties strādāt kā Au-pair pārstāves, tādējādi rodot lielākas iespējas atrast labāk algotu darbu ārzemēs, – stāsta S.Indrāne.
Ir bijušas arī sievietes ar augstāko izglītību, kuras zaudējušas darbu vecuma vai citu iemeslu dēļ. Par piedāvāto apmācību firmas prasa samērā lielu samaksu (no
Ls 40 līdz 95 ), taču līdz šim visas no klientēm to drīz ir atpelnījušas, jo pēc kursiem tiek nodrošinātas ar darbu. S.Indrāne pauda viedokli, ka auklītes darbs Latvijā ir iespēja pensionētām sievietēm rast kaut nelielus papildienākumus, cīnoties ar kritiskajiem dzīves apstākļiem.
