Kaut arī atsevišķu naftas kompāniju («Lukoil») prognozes ir optimistiskas, degvielas cenas palēnām, bet noturīgi saglabā tendenci pa pussantīmam vai santīma daļai aizvien palielināties.
Kaut arī atsevišķu naftas kompāniju («Lukoil») prognozes ir optimistiskas, degvielas cenas palēnām, bet noturīgi saglabā tendenci pa pussantīmam vai santīma daļai aizvien palielināties.
Pagājušajā nedēļā «Statoil» kompānija degvielas cenas palielināja par pussantīmu litrā. Šo otrdien gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cena kompānijā cēlās par 0,4 santīmiem. Firmas ««Statoil» Baltijas valstīs» sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Baiba Rubesa aģentūrai «LETA» atzīst, ka degvielas tirgus kļuvis neprognozējams. Nestabilitāti viņa saista ar pasaules degvielas tirgus svārstībām un Krievijas paziņojumu par naftas eksporta samazinājumu. Naftas ieguvi ierobežot prognozē arī citas naftas ieguvējvalstis.
– Neviena degvielas tirgotāju kompānija nav ieinteresēta nemitīgi paaugstināt degvielas cenas, taču pašreizējā situācija neļauj ilglaicīgi saglabāt degvielas cenas vienā līmenī, un domājams, ka tās turpinās celties, – stāsta B.Rubesa. No optimistiskām prognozēm atturas arī citu kompāniju pārstāvji.
Savukārt patērētājiem «brīvprātīgi piespiedu kārtā» jārēķinās ar faktiem un jāsamierinās ar situāciju. Tā kā praktiski visās tautsaimniecības nozarēs degvielai ir stratēģiski svarīga nozīme, tās cenu pieaugums izraisa ķēdes reakciju un paātrina cenu izmaiņas vai ikvienā jomā. Bet ko par to saka paši uzņēmumu pārstāvji?
Firmas «Auto M.A.Z.» direktors Roberts Vilcāns degvielas cenu palielināšanos vienā vārdā sauc par «traku situāciju», norādīdams, ka tas nozīmē vietējās transporta nozares iznīcināšanu, jo degvielas sadārdzināšanās uzņēmuma kasē atstāj nevis īslaicīgu robu, bet pasliktina finansiālo situāciju uz ilgāku laiku.
– Šovasar pabiju vairākās Eiropas valstīs un jāatzīst, ka drīz degvielas cenas būs sasniegušas Rietumu līmeni. Tā Vācijā dīzeļdegviela maksā 40 santīmu. Latvijā līdz šai robežai pietrūkst nepilnu deviņu santīmu. Šķēles valdība lēš arī kārtējo ārpuskārtas akcīzes nodokļa palielināšanu. Pašreizējos krīzes apstākļos cenšanās pēc pasaules līmeņa cenām nonāk pretrunā ar ienākumu zemo līmeni Latvijā, – domā transporta firmas vadītājs.
R.Vilcāns teic, ka pieņemama būtu situācija, kad izdevumi par degvielu uzņēmumā nepārsniegtu 15 procentu. Diemžēl jau šobrīd tie veidojot gandrīz 35 procentus. Līdz ar to varot runāt tikai par izdzīvošanu, nevis par attīstību. Zināms labums esot tas, ka pārvadājumu firmai lielākā daļa no 25 transporta līdzekļiem ražoti padomju laikā un tiem var izmantot parasto dīzeļdegvielu, kas ir lētāka un šobrīd maksā 28 līdz
29 santīmus. «Nestes» un «Statoil» uzpildes stacijā cena ir vismaz par trim santīmiem augstāka.
Sanitārā autotransporta autobāzes grāmatvede Svetlana Nafranoviča teic, ka šajā veselības aizsardzības iestādē jau tā valda liela nabadzība. Tik tālu, lai līdzekļu trūkuma dēļ neatliekamās palīdzības mašīnas neizbrauktu pēc izsaukumiem, gan neesot nonācis un diez vai nonākšot, jo tas nozīmētu ārkārtas situāciju. Taču līdzekļu trūkuma dēļ pagājušā mēnesī autobāze par pašu darbiniekiem neesot pilnībā samaksājusi sociālo nodokli. Šādā situācijā acīmredzot būtu jāpārskata pakalpojumu izcenojumi.
Jūlijā autobāze par pakalpojumiem nopelnījusi 5,5 tūkstošus latu. Tajā pašā laikā 20 neatliekamās palīdzības un saimniecisko mašīnu benzīna izmaksas, nerēķinot remonta izdevumus, sasniegušas trīs tūkstošus latu. Skaitļi runā paši par sevi. Degvielas patēriņš pēdējā laikā audzis sakarā ar izsaukumu skaita palielināšanos uz attālākiem pagastiem. Līdz ar infekciju nodaļas slēgšanu palielinājies arī braucienu īpatsvars uz Rīgu.
«Jelgavas maiznieka» finansu direktors Kārlis Smilga ir vienīgais no aptaujātajiem, kas norāda, ka degvielas cenu pieaugums nav būtiskākais, kas ietekmē maizes cepēju situāciju. Daudz lielāka nozīme piešķirama izejvielu, jo sevišķi miltu, cenu svārstībām. Uzņēmums izmanto apmēram 15 transporta līdzekļu pakalpojumus. No tiem puse tiek nomāti. Savukārt to izīrētāji neatkarīgi no degvielas cenu izmaiņām savus pakalpojumus pagaidām neesot sadārdzinājuši. Uz tā rēķina degvielas izmaksu palielināšanos izdodoties līdzsvarot. Lai mazinātu degvielas cenu kāpuma ietekmi, uzņēmuma tālākā stratēģija saistīta ar jaunu un ekonomisku automašīnu iegādāšanos, kādi ir pagājušā gadā nopirktie «Mercedes» busiņi.
«Jelgavas autobusu parka» pasažieru rīcībā ir 14 «Ford» mikroautobusi, vairāk nekā
40 «Otoyol» markas autobusu un gandrīz 20 «Ikarus» autobusu. Uzņēmums jau vairākus gadus ir firmas «Neste» pastāvīgais klients, kam degvielas iegādē pieejamas zināmas atlaides.
«Jelgavas autobusu parka» direktora vietas izpildītājs Arnis Jansons norāda, ka, neskaitot no janvāra spēkā stājušos akcīzes nodokļa palielināšanos, vidēji dīzeļdegvielas cena augusi par 1,8 santīmiem litrā (tālsatiksmes un rajona maršrutiem akcīzes nodokli pasažieru pārvadātājiem atmaksā). Savukārt pilsētā kursējošajiem autobusiem un taksobusiem, kuru maršruti nav pakļauti akcīzes nodokļa atmaksai, degvielas cena palielinājusies par 4,8 santīmiem. Ņemot vērā uzņēmuma vidējo mēneša degvielas patēriņu (80 tonnu), izveidojas nopietna papildu izdevumu summa.
Par nelietderīgu atzīdams skaļu neapmierinātības un sašutuma paušanu, A.Jansons prognozē, ka autobusa biļešu cenas netiks paaugstinātas, kamēr «Jelgavas autobusu parks» par pilsētas pārvadājumiem saņem Valsts ceļu fonda pašvaldībai piešķirto dotāciju (4970 latu mēnesī). Pēc neoficiālām ziņām, no nākamā gada tas vairs neesot paredzēts. Savukārt rajona maršrutos biļetes cena atkarīga no tā, vai rajona pašvaldības dotēs izmaksu starpību.
Arī Jelgavas Policijas pārvaldes štāba priekšnieks Andris Lakstīgala apstiprina, ka līdz ar degvielas cenu kāpumu jūtami pieaugusi policijas izdevumu daļa. Izņemot dežurējošo transportu, pārējām mašīnām (pavisam pārvaldē ir 47 transporta vienības, ieskaitot remontējamās) mēnesī noteikts nobraukuma limits vidēji divi tūkstoši kilometru. Normālai darbībai nobraukuma limitu vajadzētu vismaz divkāršot, taču līdzekļu trūkuma dēļ (benzīna tēriņi galvenokārt atkarīgi no Ceļu policijas iekasējumu līmeņa) policijas darbinieki no vairākām struktūrām kooperējas. Bet mēneša beigās dažkārt atturas no autotransporta izmantošanas.
Iekšlietu ministrijas struktūrām par degvielas piegādi ir līgums ar «Lukoil» kompāniju. Jelgavā to pārstāv firma «Astarte – nafta». Pašlaik pārvalde degvielas piegādātājfirmai esot parādā vairākus tūkstošus latu.
