Jaunsvirlaukas pagastā nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ir zirgu stallis un apkārtnes ļaudis ar to sadzīvo.
Jaunsvirlaukas pagastā nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ir zirgu stallis un apkārtnes ļaudis ar to sadzīvo. Taču «Zemgales Ziņu» redakcijā bija ieradies zemnieks Tālis Ziemelis, kurš «Ziņām» stāstīja, ka zirgi un to saimnieki SIA «Fito – AL» ik gadu viņam nodara gan materiālus, gan morālus zaudējumus un nu vienreiz pacietības mērs esot pilns. Viņš saskaitījis, ka pērn slikto nožogojumu dēļ zirgi brīvā dabā esot pastaigājušies desmitiem reižu, šogad – jau trīs.
Zemnieks «Ziņām» savu bēdu stāstu uzticēja pēc tam, kad šogad jau kārtējo reizi zirgi bija tikuši vaļā. Līdzās viņa mājām «Ziemeļi» atrodoties zirgu ganības. Šoreiz negadījums noticis 26. jūlija rītā, kad zirgi, tikuši ārā no ganību aploka, nobradājuši daļu no Ziemeļa labības lauka un izmīdījuši mājas sētu.
Kam traucē, tam problēmas
Tālis Ziemelis skaidro, ka jau vairākkārt devies pie SIA «Fito – AL» vadības, lai mēģinātu nepatīkamo situāciju atrisināt, bet parasti viss beidzoties ar vienkāršu firmas padomnieka Mārtiņa Arnīša teikumu – tās ir jūsu problēmas, ja zirgi jums traucē, celiet ap saviem īpašumiem žogu. Bet T.Ziemelim ir vismaz 30 hektāru liels zemes īpašums. Vai tiešām ap to būtu jāceļ žogs, lai izvairītos no citu saimnieku nolaidības?
Zemnieks «Ziņām» teic, ka ne jau viņam tās materiālās vērtības tik svarīgas. Viņš spējot izprast cilvēkus, kas, tāpat kā viņš, audzē lopus. Reizēm dzīvnieku uzvedība nav paredzama, bet viņu neapmierina firmas attieksme. Tālis Ziemelis sarūgtināts stāsta arī par to, ka nespēj saviem mazajiem bērniem izskaidrot, kāpēc reizēm ap māju auļo neviena nesavākts zirgu bars:
– Tad nekas cits neatliek, kā teikt: «Tie, bērni, nav parasti zirgi – tie ir Mārtiņa Arnīša. Mums, tādiem sīkzemniekiem, ar to vienkārši jāsamierinās,» tā Tālis Ziemelis.
Versijas nesakrīt
SIA «Fito – AL» ir nodibināta 1996. gada 16. janvārī uz bijušās agrofirmas «Staļģene» bāzes. Firmas galvenais darbības veids ir lauksaimniecība – rapša un cukurbiešu audzēšana, piena produktu ražošana un pārstrāde, bet 50 firmai piederošie zirgi tiek turēti tikai pašu priekam – tie nekādu peļņu nenesot.
Zirgu fermas pārzine Lija Ošupe atzīst, ka šogad pirmo reizi zirgi tikuši vaļā jūlijā. Viņai neesot zināms, ka tas būtu noticis vēl kaut kad. Arī pērn tādu kļūmju nav bijis vairāk kā kādas piecas. Pārzine arī skaidro, ka ikvienam cietušajam firma pēc sūdzības atlīdzinot zaudējumus pilnā apmērā. Viņa pati vairākkārt apkārtnes ļaudīm par zirgu nodarītajiem postījumiem maksājusi ar sienu, bietēm vai auzām.
Lija Ošupe stāsta, ka zirgu uzraudzībai tiek algots speciāls sargs, kas vairākas reizes nakts laikā iet un pārbauda ganības. Arī tajā nelaimīgajā rītā zirgu puisis ir bijis ganībās ap pieciem rītā, taču pēc apskates viņam bija jādodas uz stalli.
Firma uzskata, ka ļaunprātīgi ticis sabojāts aploks. Zirgi paši neesot varējuši no iekšpuses izkļūt ārā, jo aploka kārtīs naglas dzītas no iekšpuses uz āru, bet notikuma vietā nav atrastas salauztas redeles, tās vienkārši bijušas no ārpuses iegrūstas aplokā.
Firmas direktors Sandris Klidziņš nepiekrīt zemnieka teiktajam, ka aplokā zirgiem nav bijis ko ēst. Tie vienmēr esot kārtīgi paēduši.
– Ja lopi būtu badā, tad nevis bradātu pa labības lauku, bet gan to noēstu, – secina S.Klidziņš.
Viņš arī teic, ka neatceras reizi, kad Tālis Ziemelis ar savām pretenzijām būtu nācis pie firmas vadības. Viņš pat neatminas, kad pēdējo reizi šo cilvēku redzējis.
Problēmas sākušās jau sen
Zirgu auļošana apkārt agrāk bijusi saistīta ar sliktajiem nožogojumiem ap pļavām, bet pērn, pēc firmas vadības vārdiem, ap visām ganībām uzcelti fundamentāli žogi. Sandris Klidziņš atzīst, ka pirms tam problēmas esot bijušas, bet tagad to vairs neesot.
Diemžēl citādi domā Tālis Ziemelis. Viņš gaužas arī par to, ka nožogojums uzcelts pārlieku tuvu ceļmalām un līdz ar to ir sašaurināta braucamā daļa. Tagad Ziemeļu saimnieks uz savām mājām nevarot tikt ne ar kādu tehniku. Kad vēl tikuši iesisti pirmie žoga mieti, Tālis Ziemelis firmas vadībai teicis, ka jaunā sēta viņam radīšot nopietnas problēmas. Diemžēl firma žogu uzcēlusi, kā bija plānojusi. Tagad pats grūtākais zemniekam ir ziemā tikt galā ar kupenām, jo, lai bērni nokļūtu uz skolu, ceļš jāatrok ar lāpstu.
Attieksme bojā attiecības
Pašlaik SIA «Fito – AL» direktors ir Sandris Klidziņš, bet apkārtējie atzīst, ka lielu lomu firmas darbībā ieņem tās padomnieks Mārtiņš Arnītis, kas faktiski kūrējot uzņēmuma darbību.
Tālis Ziemelis teic, ka ar firmas direktoru viņam problēmu neesot bijis, jo viņš patiesi esot saprotošs cilvēks, bet ar padomnieku nācies saspuroties ne reizi vien.
Mārtiņš Arnītis «Ziņām» skaidro, ka viņa firmas zeme atrodas 20 dažādās vietās un trijos pagastos. Ir arī vietas, kurām piekļūt sākumā nav bijis iespējams, un firmai pašai vajadzējis veidot ceļu. Šādu pašu risinājumu viņš iesaka arī neapmierinātajam zemniekam. M.Arnītis domā, ka ceļa platums ir pietiekams un, ja ir kādas problēmas, tad pašam Ziemelim ar tām jātiek galā.
Tālis Ziemelis teic, ka ar firmas «Fito – AL» padomnieku praktiski neesot iespējama diskusija, jo tā vienmēr pārvēršoties monologā, turpretim M.Arnītis teic, ka neatceroties, kad viņš būtu ticies ar zemnieku Ziemeli. Bet, ja zemnieks vēloties izrunāties, viņš dara zināmu savu darba laiku: firmā Arnīša kungu varot sastapt katru dienu no 8 rītā līdz 10 vakarā.
Pagasts nebūs vidutājs
Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka «Ziņām» atzīst, ka šis konflikts ir bezjēdzīgs. Pagasts šajā situācijā nekalpos par vidutāju, priekšsēdētāja šo firmas un zemnieka strīdu uzskata par tīri personisku ģimenes lietu.
I.Savicka domā, ka bez vainas nav neviena no pusēm, jo viņai ir zināms gadījums, kad pagājušajā gadā zirgu aplokā ticis atrasts suņa nokosts kumeliņš. Jāatzīst, ka līdzās ganībām atrodas Tāļa Ziemeļa mājas, kurās ir suņi. Priekšsēdētāja teic, ka tajā reizē firma lietu nav tālāk izmeklējusi, lai gan suņi ap ganībām skraidījuši jau ilgāku laiku. Pēc tam gan suņi vairs brīvībā nav manīti.
Pēc Intas Savickas domām, situāciju vajadzētu atrisināt diskusiju ceļā un, ja tas neizdodas pirmajā reizē, nevajag būt lepnam, bet klauvēt pie durvīm atkal un atkal…
