Vakar preses konferencē labklājības ministrs Roberts Jurdžs uzsvēra, ka pieņemtie grozījumi Pensiju likumā ietekmēs tikai atsevišķu pensionāru grupu.
Vakar preses konferencē labklājības ministrs Roberts Jurdžs uzsvēra, ka pieņemtie grozījumi Pensiju likumā ietekmēs tikai atsevišķu pensionāru grupu.
Ministrs uzsvēra, ka grozījumi neskars invalīdus (viņiem ir atsevišķs likums) un pensionārus, kuru vecums pārsniedz 80 gadu, jo viņi saņems plānoto 10 procentu pielikumu pensijām. Savukārt 75 procentiem strādājošo pensionāru algas nepārsniedzot 60 latu.
Ministrs uzskata, ka grozījumi darbosies trūcīgo iedzīvotāju labā, jo, tos nepieņemot, pensijas būtu jāsāk izmaksāt no pamatbudžeta līdzekļiem, kas varētu draudēt ar pārtraukumiem pensiju izmaksās un citām problēmām.
Kad viņam jautāja par grozījumu efektivitāti, R.Jurdžs atzina, ka galvenais ieguvums būšot gados jaunu iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanās un nākamā gada budžeta izmaksu samazināšanās par 13 miljoniem latu. Līdz ar to paliks vairāk līdzekļu, lai turpmāk attīstītu otrā līmeņa programmu – pensiju uzkrājuma veidošanu cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam.
Līdz ar pensijas likuma grozījumu stāšanos spēkā Labklājības ministrija prognozē bezdarbnieku skaita palielināšanos par 10 tūkstošiem cilvēku, taču ministrijas uzdevums ir sociālās aizsardzības modeļa izstrāde, nevis jaunu darba vietu radīšana, uzsvēra ministrs. Viņš uzskata, ka finansu grūtības ir objektīvas, bet pārejošas.
R.Jurdžs kā cerīgu ziņu pasniedza solījumu, ka jau nākamgad visi skolēni saņemšot pirsmsskolas pabalstu desmit latu apmērā.
Protesti, ministraprāt, esot tāpēc, ka starp valdību un piketētājiem līdz šim nav bijis dialoga, un svarīgi esot runāt ar arodbiedrību pārstāvjiem un darba devējiem.
Pret referendumu R.Jurdža attieksme ir negatīva, jo tā sagatavošana un norise varētu turpināties četrus līdz sešus mēnešus, šajā laikā augtu panika iedzīvotāju vidū, palielinātos budžeta deficīts.
