Visur, kur pasaulē ražo vīnu, to cenšas salīdzināt ar Francijā gatavotā kvalitāti.
Visur, kur pasaulē ražo vīnu, to cenšas salīdzināt ar Francijā gatavotā kvalitāti. Francijas vīnkopības attīstības vēsture var kalpot kā ieteikums jebkuram vīna ražotājam kvalitatīva vīna ieguvei, vienlaicīgi parādot vīnogu audzētāju aizrautību un filosofiju. Francija ir radījusi vispopulārākās vīnogu šķirnes pasaulē – ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Pinot Noir’, ‘Chardonnay’, ‘Semillon’, ‘Merlot’. Tas nenozīmē, ka Austrālijas vīna darinātāji, kuru pagrabi ir piepildīti ar vīnu no ‘Chardonnay’, mēģinātu atdarināt slaveno burgundieti, taču šķirnes klātbūtne liecina par to, ka oriģinālais modelis meklējams Francijā. Francija bija pirmā zeme, kas formulēja vīnu kvalitātes sistēmu, kas nodrošināja labāko franču vīnu reputāciju un aizsardzību pret viltošanu. Kontroles sistēma nodrošināja ģeogrāfiskā reģiona demarkācijas līniju, ražas lielumu, vīnogu šķirnes, alkohola saturu, tādējādi, cik vien iespējams, ierobežojot izmaiņas vīna standartā.
No Francijas vīna dārziem, kuros ir nodrošināti vīnogu audzēšanai labvēlīgi dabiskie augsnes un klimata apstākļi, iegūst lieliskus un izcilas kvalitātes visu stila vīnus. Tos ražo noteiktos apgabalos, un var sadalīt divās pamatkategorijās: augstas kvalitātes vīni un vīni plašam patēriņam.
Visaugstākās šķiras vīnu ieguves kvalitātes sistēma ir AOC (Appellation d’origine controlle), kas nosaka platību vīnogu audzēšanai, vīnogu šķirni, vīnogu apgriešanas un kultivēšanas metodes, maksimālo ražību no hektāra, alkohola saturu un vīna gatavošanas un uzglabāšanas metodes. VDQS (Vins delimiter de qualite superieure) attiecas uz mazāk prestižas kvalitātes vīnu izgatavošanu ar tādiem nosacījumiem kā vīnogu audzēšanas platība, vīnogu šķirnes, minimālais alkohola saturs, vīna gatavošana un uzglabāšanas metodes. Lai gan šie vīni ir augstas kvalitātes, tomēr tie ir mazāk kvalitatīvi kā AOC vīni.
55 % Francijas vīnu domāti plašam patēriņam (Vins de Tables). Uz vīna pudeles etiķetes parādās tikai valsts, nenorādot vīna izcelsmes apgabalu, vīnogu ražības un vīnu kvalitātes gadu. Vins de Pays (VP) vīni, ir nedaudz augstākas kvalitātes kā Vins de Tables. Tos izgatavo no ieteicamām vīnogu šķirnēm noteiktos rajonos, kuru vietas nosaukumu uzrāda uz etiķetes. Šiem vīniem ir minimāls alkohola saturs.
Francijā ir divpadsmit ļoti kvalitatīva vīna ražošanas apgabalu. Starp tiem pasaulē ļoti pazīstami un slaveni ir Bordo, Burgundija, Šampaņa. Otrajā vietā – Loira, Ronas ieleja, Alsace. Pēc tam seko Kahora, Jura, Madira, Promence un Korsika, kur vīnus gatavo pēc senām vietējām tradīcijām.
Bordo sarkano vīnu popularitātes sākums meklējams 1152. gadā, kad Anglijas karalis Henrijs II apprecējās ar Francijas bagātāko vīnkoku dārzu īpašnieci Eleonoru no Gaskoņas un kāzu dāvanā saņēma lielu daļu dienvidrietumu Francijas. No tā laika Bordo ražotie vīni saņēma atbalstu no Anglijas troņa un kļuva par ļoti populāriem «Anglijas vīniem» ar nosaukumu «Claret» (viegls Bordo sarkanais vīns). To var uzskatīt par pirmo klasisko vīnu pasaulē, kuru sāka atdarināt arī citas zemes.
70 % no Bordo apgabalā ražotajiem vīniem ir AOC kvalitātes, no kuriem divas trešdaļas ir sarkano un gaišo vīnu. Sarkano vīnu izgatavošanai lieto ļoti populāras un visā pasaulē atzītas vīnogu šķirnes: ‘Cabernet Sauvingnon’, ‘Cabernet Franc’, ‘Merlot’, ‘Malbec’, gaišajiem vīniem – ‘Semillon’, ‘Sauvingnon Blanc’, ‘Muscadel’. Bordo sarkaniem vīniem ir izteikti piesātināta sarkanā krāsa, un tiem raksturīgs upeņu un ciedru aromāts. Galvenie vīnu ražošanas rajoni Bordo apgabalā ir Medoka, St.Emilion, Pomerol, Entree-Deux-Mers, Graves, Cerona, Soterna un citi.
Medoka ir visievērojamākais kvalitatīva sarkanā vīna izgatavošanas rajons Bordo apgabalā, kura vīnu sastāvā parasti ir 40 līdz 85% ‘Cabernet Sauvingnon’. 1855. gadā Bordo apgabala izcilāko vīnogu dārzi un vīnu darītavas tika sadalītas piecās kategorijās. Tie pazīstami kā «crus», «grand crus», «premier grand crus» un tā tālāk. Tas nozīmē noteikta vīna dārza nosaukuma un platības noteikšanu ļoti augstas kvalitātes vīna ieguvei. Šie vīna dārzi un vīna darītavas ir saistīti ar apmēram septiņiem tūkstošiem piļu (Chateau). Dārzu lielums svārstās no dažiem līdz simt piecdesmit hektāriem.
Soternas rajonā ražo Francijā labākos klasiskos gaišos deserta vīnus ar medus, riekstu, apelsīnu garšu un smaržu. Labam Soternas vīnam ir raksturīgs lielisks potenciāls nogatavoties un garš mūžs. Tas ir saistīts ar tādu fenomenu kā labvēlīgo puvi Botrytis, kuras darbības rezultātā labvēlīgos laika apstākļos ogās koncentrējas paaugstināts cukura daudzums.
Burgundija ražo lieliskus gaišos un sarkanos vīnus, kas tiek pārdoti par ļoti augstām cenām. No visiem vīniem 5/6 ir sarkanais un 1/6 – gaišais. Sarkanos vīnus gatavo no ‘Pinot Noir’ un ‘Gamay’ vīnogām, labākos gaišos vīnus – no ‘Chardonnay’. Burgundijas apgabalam ir seši vīna gatavošanas rajoni: Šablī, Kotdora, Kote, Šalonē, Makona, Božolē. Franču «Chardonnay», kas ražots Šablī, ir kļuvis neparasti populārs un pieprasīts visā pasaulē. Vieni no visdārgākajiem franču vīniem tiek ražoti Kotdorā (Cote’dör). Ļoti populārs Francijā pašreiz ir kļuvis vīns «Beaujolais Nouveau», kas ir ļoti patīkams jauns, neizturēts un viegli baudāms, nedaudz atdzesēts sarkanais vīns. Tam ir īpatnēja gatavošanas tehnoloģija un to sāk pārdot Francijā no trešās novembra ceturtdienas līdz Ziemassvētkiem.
Šampaņa ir slavena pasaulē ar sava unikālā vīna – šampanieša – radīšanu. Tas ir vislieliskākais no visiem dzirkstošajiem vīniem. Vīna dārzi ir izvietoti Francijas ziemeļaustrumos, un to lielums ir 21 000 ha. Visvairāk šampanieti gatavo no ‘Chardonnay’, ‘Pinot Noir’ un ‘Pinot Meunier’ vīnogu kombinācijām, kas nodrošina ļoti unikālu vīna garšas līdzsvaru. Uz šampanieša pudeles etiķetes minēta tā piederība AOC.
Šampanieša kvalitāte ir atkarīga no tā, kā novāc vīnogas un kāda ir to kvalitāte. Pazīstamās šampanieša izgatavošanas vietās lieto tikai pirmo noteces sulu, apmēram 2050 litru, ko iegūst no 4000 kg ogu. Kad sulu pārraudzē vīnā, to garšo un veido maisījumus, kuros iekļauj vīnmateriālus no dažādiem vīna dārziem. Tam pievieno cukura, rauga un vīna maisījumu (tirāžas liķieris). Visu sapilda pudelēs, aizvāko ar kronkorķiem un novieto pagrabā speciālos plauktos ar noteiktu slīpumu. Pudelēs vīns tiek otrreiz raudzēts. Rezultātā, vīnam piesātinoties ar ogļskābo gāzi, tas iegūst dzirkstošas īpašības.
Pēc noraudzēšanas, rauga aizvadīšanas un vīna un cukura maisījuma pievienošanas veido dažāda tipa šampaniešus – pilnīgi sausu (Ultra brut, Brut de brut, Brut absolut, Brut, Extra sec, Sec) vai pussaldu (Demi-sec, Demi-doux) vai saldu (Doux). Pazīstamākās šampaniešu vīna darītavas ir «Bollinger», «Krug», «Moet
