Olimpiskā karoga melnais aplis šobrīd apzīmē ne tikai nabadzīgāko, bet arī kara šausmu izpostītāko kontinentu.
Olimpiskā karoga melnais aplis šobrīd apzīmē ne tikai nabadzīgāko, bet arī kara šausmu izpostītāko kontinentu. NATO spēku iejaukšanos Kosovas provinces autonomijas jautājumā jaunais Izraēlas premjerministrs Ehuds Baraks nosaucis par signālu visiem pasaules diktatoriem. Līdz Āfrikas diktatoriem šis skanīgais posta, līķu, bezcerības un mantojumā atstāto nesprāgušo lādiņu apzīmējums diez vai nonāks ātrāk kā Visuma perifērijā mītošo zvaigžņu gaisma līdz mūsu planētas astronomu acīm. Bezjēdzīgie kari un etniskās tīrīšanas nabadzīgāko pasaules valstu budžetiem uzspiež papildu slogu, un iepriekšējo karu veterāniem neatliek laika stāstīt par karā pieredzēto, jo kopā ar mazgadīgajiem bērniem jādodas jaunā slaktiņā.
Viens no Āfrikas bezjēdzīgo karu paraugiem norisinās starp Eritreju un Etiopiju. Karšu spēle, kuras galvenā likme ir tuksnešains, dzeloņainiem krūmiem apaudzis apvidus. Robežkonfllikts starp Eritreju un Etiopiju sācies jau šā gadsimta sākumā, kad Badmes ieziemieši lūguši itāļu koloniālajai valdībai uzvilkt savu trikoloru arī viņu teritorijā, kas radītu drošību no vergu tirgoņiem. Drīzumā tika iezīmētas jaunās Eritrejas robežas ar Etiopijas karaļa Menelika II svētību. Pēc pusgadsimta citam Etiopijas vadonim šķita apšaubāma tāda robežu pārbīde, kā arī Eritrejas suverenitāte kopumā un sākās konflikts trīsdesmit gadu garumā, kas beidzās tikai deviņdesmito gadu sākumā, kad divi brālēni – Jesaijas Afverki un Meles Zenavi – kļuva par abu karā iesaistīto valstu galvām. Pirmais – par Eritrejas prezidentu, bet otrais – par Etiopijas premjerministru. Diemžēl abi brālēni nezināja, ka itāļi savu valdījumu robežas mēdza iezīmēt ar akmeņiem, bet vietējie iedzīvotāji (kas šos pašus akmeņus izmantoja savu māju celtniecībai) nezināja, ka tie kļūs par «klupšanas akmeņiem», un drīzumā neviens vairs nezināja, kur robeža starp abām valstīm stiepjas dabā, jo kartes rādīja katrai pusei izdevīgās robežas. 1998. gadā sākās jauns konflikts, kurā karavīri cīnās par zemes metriem – no vieniem ierakumiem līdz nākamajiem. Pāri mīnu laukiem tiek dzīti zemnieki, kas, sašķīstot uz visām debespusēm, «atmīnē» laukus tankiem, bet sievietes ar lakotiem nagiem nevar noturēt rokās no šaušanas pārkarsušos «kalašņikovus».
Kara diena vienā no nabadzīgākajām valstīm Zemes virsū izmaksājot vienu miljonu dolāru. Jūlijā starptautiskās palīdzības organizācijas Etiopijā (kas 1998. gadā atzīta par pašu nabadzīgāko valsti pasaulē) no bada nāves mēģināja izglābt 1,2 miljonus cilvēku, piešķirot 65 000 tonnu pārtikas, tomēr naudas un cilvēcisko resursu trūkuma dēļ līdz cietējiem izdevās nogādāt tikai 20 000 tonnu… No bada mirušie tiek lēsti simtos tūkstošos, kamēr šajā «brāļu» karā munīcijas iegādei Etiopija izdevusi aptuveni miljardu dolāru, Eritreja – 240 miljonu dolāru. 40 000 nogalināto, 430 000 bēgļu. Tā ir Etiopijas statistika, jo Eritreja savus zaudējumus neizpauž, lai neradītu paniku iedzīvotājos. Etiopieši karā pret Eritreju dodas patriotisma vārdā – tādu ideoloģisko formulējumu Etiopijas vadoņi piešķīruši karam.
Abi brālēni ir nonākuši sprukās, nezinot, kā izkļūt no šīs «ievārītās putras», jo Etiopijas vadonim vajadzētu būt pamatotām bailēm no tā, ka tautieši viņu apsūdzēs valsts nodevībā, bet ASV un ANO pēc pavasarī nodedzinātajiem miljardiem, kā rādās, negatavojas iesaistīties Āfrikas diktatoru pārmācīšanā. Madlēna Olbraita vācu žurnālam «Spiegel» sacījusi, ka NATO negatavojas kļūt par jaunu globālu organizāciju, kas iesaistīsies pasaules konfliktos, jo esot jāizlemj, cik stratēģiski nozīmīgi ir attiecīgie reģioni. Āfrika pagaidām nav tāda. Tādā gadījumā melnajam kontinentam nav uz ko cerēt, jo Olbraita šajā pašā intervijā izteicās, ka pasaules politikā ASV ir neaizvietojama un «bez mums nekas nekust uz priekšu».
Tikmēr Kongo Demokrātiskās republikas (tāds ir valsts oficiālais nosaukums) prezidenta Lorensa Kabilas atbalstītāji Zimbabvē, Angolā un Namībijā un sīvākie Kabilas pretinieki Ruanda un Uganda tomēr kaut kā pamanās šķetināt miera sarunas, kas gan nekādas pozitīvas pārmaiņas tuvākajā nākotnē nesola. 1994. gadā pēc toreizējā Kongo diktatora Mobutu pavēles Ruandā tika izkauts aptuveni miljons tutsi tautības iedzīvotāju. 1997. gadā Mobutu amatā nomainīja Kabila ar Ruandas viceprezidenta Pola Kagame palīdzību, kas pēc tautības ir tutsi. Tagad Kagame izvirzījis nākamo mērķi – gāzt Kabilu. Ruandas bruņotie spēki okupējuši daļu no Kongo teritorijas un pagaidām negatavojas izvest tos, jo kareivju atrašanās kaimiņu valstī esot zināms drošības garants. Nedz ANO, nedz arī ASV kareivji, pēc Kagame domām, šādu drošību nespēj nodrošināt. Kamēr Kabilas dimanta raktuves, kas «uztur» karotājus, neizsīks, miera sarunas būs tikai kā atelpas brīži starp kaujām.
Neba velti Albrehts Dīrers – slavenais vācu mākslinieks – tikai starp trijiem pārējiem Apokalipses jātniekiem sēdināja Karu. Tam līdzi «jāja» slimības, posts – nelaimes, kam būtu jāpārvērš pīšļos šī nīcīgā pasaule. Āfrikas kariem līdzās «auļo» prostitūcija roku rokā ar AIDS, veidojot, tā saucamos, prostitūcijas degpunktus, bet katrs no Āfrikas 5,3 miljoniem bēgļu dienā saņem pabalstu – aptuveni 10 santīmu.
Olbraita pieminētajā intervijā atzīmēja, cik lielus draudus pasaulei rada ķīmiskie, bioloģiskie un atomieroči. Āfrikā pagaidām neviens savstarpējos konfliktos nav pieminējis, kā tas bija Ķīnas un Taivanas gadījumā, ka gatavotos izmantot vienu no šo ieroču veidiem. Šā kontinenta iekšējās problēmas diez vai būtu spējīgas pāraugt kādā nopietnākā pasauli aptverošā konfliktā – lielākā daļa valstu ir pārāk nodarbinātas ar sevi. Viena problēma gan vēl pastāv Āfrikā, kas tai pievērš lielvaru uzmanību. Tas ir terorisms, kas izplatās melnā kontinenta islama valstīs, bet ar to ASV tika galā pagājušajā gadā, kad Sudānā sabumboja ķīmisko rūpnīcu. Miglainu apsvērumu vadītas, lielvalsts attiecīgās institūcijas rūpnīcas īpašniekam Saliham Idrisam 24 miljonus lielo kontu toreiz neiesaldēja. Iespējams, mēslojot augsni Āfrikas renesansei, par kuru pirms gada runāja visā pasaulē. Varbūt asinis, AIDS, totalitārisms un nabadzība ir renesanse Āfrikas gaumē? Tad pārmaiņas uz labo pusi šajā kontinentā gaidāmas tikai no Apgaismības.
