Šodien savu vārdadienu svin sievietes ar savdabīgiem un samērā retiem vārdiem – Klāras un Vizmas.
Šodien savu vārdadienu svin sievietes ar savdabīgiem un samērā retiem vārdiem – Klāras un Vizmas.
Klāras tantei ir interesants dzīvesstāsts. Viņa ir dzimusi un uzaugusi Karēlijas pilsētā Suojervi, kas tulkojumā nozīmējot purvu ezers, tur beigusi skolu un iepazinusies ar savu nākamo vīru. Kara laikā Klāras tante un viņas ģimene tika aizdzīta uz Tatāriju, bet 1955. gadā viņa ar vīru pārcēlusies uz dzīvi Latvijā.
– Mācēju tikai somu valodu, nedaudz igauņu un krievu, pusgada laikā jau labi runāju latviešu valodā. Pirmās grāmatas, ko izlasīju, bija «Zvejnieka dēls» un «Uz jauno krastu», – atceras Klāras tante.
Četrdesmit gadu viņa nostrādājusi Gaļas kombinātā, pildot desas. Toreiz tās varēja ēst, cik uziet, tagad siltas desiņas ir tikai sapnis.
Šogad Klāras kundze savai iztikai uz lodžijas izaudzējusi skaistus tomātus, bet ziemā viņa ada zeķes. Gaviļnieces lielākais ienaidnieks ir netīrība, bet draugs – godīgums. Dzīvoklis allaž viņai ir tīrs un uzkopts, bet par komunālajiem maksājumiem viņa nav parādā ne santīma:
– Labāk maizi nenopirkšu, bet par dzīvokli samaksāšu, – viņa stāsta.
Karēlijā vārdadienas netiekot svinētas. Tikai, atnākot dzīvot uz Latviju, arī gaviļniece sākusi to atzīmēt.
– Darbā mani vienmēr atcerējās, puķes dāvināja – atceras gaviļniece, patiesi jauks un sirsnīgs cilvēks. Viņai mīļus laba vēlējumus šajā dienā sūta arī «Zemgales Ziņu» kolektīvs.
