Šajās dienās gribas piekrist tiem, kas izteikušies, ka LM nav vis Labklājības ministrija, bet gan Glābšanas ministrija.
Šajās dienās gribas piekrist tiem, kas izteikušies, ka LM nav vis Labklājības ministrija, bet gan Glābšanas ministrija. Kad valdība uzdeva ministrijai atbilstoši Deklarācijai par MK darbu sagatavot grozījumu projektu likumā «Par valsts pensijām», ministrijas speciālistu galvenā rūpe bija, kā līdzsvarot dažādu pensionāru grupu un pirmspensijas cilvēku intereses, kad sociālās apdrošināšanas budžetā nav naudas. Galvenais – pensionāri nedrīkst ciest no pašreizējās finansu krīzes (viņiem atšķirībā no daudzām Austrumeiropas valstīm pensiju izmaksa nekad nav bijusi pārtraukta). Pensionāriem ir svarīgi, lai tiktu saglabātas valsts pensiju aprēķinu un budžeta shēmas. Nevienas shēmas saglabāšana nav pašmērķis. Mērķis ir, izmantojot šīs shēmas, izmaksāt pensijas, kas pienākas pensionāriem . Pensiju shēma kā sistēma pamatojas uz darba devēja, darba ņēmēja vai pašnodarbināto sociālajām iemaksām. Ja tās, kā nu jau pusgadu, ir nepilnīgas – sociālajā budžetā ir liels iztrūkums –, pensiju nevar izmaksāt.
Tā tas notika 1995. gadā, kad arī budžeta deficīta apstākļos pensijas tika «nolīdzinātas» visiem pensionāriem un izmaksātas ļoti mazas – Ls 15. Valsts un es kā labklājības ministrs esam izvēles priekšā – vai izturēt šo budžeta krīzi, uz laiku izdarot dažus grozījumus likumā «Par valsts pensijām», vai arī sagaidīt vēl nepatīkamākas sekas. Grozījumi pensiju likumā ir nepieciešamie «glābšanas darbi».
LM uzdevums ir aizsargāt mazāk nodrošinātos pensionārus, tāpēc tā nepiekrita valdības sākumā ierosinātajam pensionēšanās vecuma paaugstinājumam līdz 65 gadiem, bet pazemināja valdības deklarācijas prasību līdz pakāpeniskam pensionēšanās vecumam – 62 gadiem. Atgādinu, ka sievietēm pensionēšanās vecums jau tika pakāpeniski paaugstināts ik pa sešiem mēnešiem kopš 1996. gada 1. jūlija un 62 gadu pensionēšanās vecumu viņas sasniegs tikai pēc deviņiem gadiem. Aprēķini rādīja, ka, paaugstinot pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, sociālais budžets varētu ietaupīt līdz 30 milj. latu, taču mēs atteicāmies no šīs iespējas, jo zinājām, ka pirmspensijas cilvēki ir izglītības, kultūras darbinieki, mediķi un citi mazas algas saņemoši iedzīvotāji. Likumprojektā paredzējām, ka strādājošam pensionāram 2000. gadā būs jāizšķiras – vai strādāt, vai saņemt darba algu. LM nepiekrīt TV un laikrakstos publicētiem pētījumu rezultātiem, ka gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju nedzīvo ilgāk par 60 gadu vecumu. LR Statistikas pārvaldes izdotajā «Demogrāfijas gada grāmatā 1998. gadam» lasām, ka pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas vīrieši Latvijā vidēji nodzīvo vēl 18 gadu, bet sievietes – 21 gadu.
LM ir rēķinājusies ar sekām, kas var rasties pēc 2000. gada, kad pensionāri turpinās strādāt, vienosies ar darba devēju par darba algas izmaksāšanu aploksnēs, oficiāli neuzrādīs darba ienākumus, lai varētu saņemt pensiju. Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienests, LM Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts darba inspektori stingri kontrolēs darba devējus.
Valsts Vienots Sievietēm Vīriešiem
Beļģija 61 (plānots – 65) 65
Dānija 67
Vācija 65
Grieķija 65
Spānija 65
Francija 60
Īrija 66
Itālija 59 (plānots 60) 64 (plānots 65)
Luksemburga 65
Nīderlande 65
Austrija 60 65
Portugāle 65
Somija 65
Zviedrija 65
Lielbritānija 60 (plānots 65) 65
Piezīmes:
Beļģija: sievietēm pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšanās plānota laika posmā no 1997. līdz 2009. gadam;
Itālija: pensionēšanās vecums ik pēc 18 mēnešiem tiek paaugstināts par vienu gadu (ar 1998. gada 1. jūliju – 64 gadi vīriešiem un 59 gadi sievietēm);
Austrija: no 2019. līdz 2028. gadam sievietēm plānots pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem;
Portugāle: 1999. gada sākumā sievietēm pensionēšanās vecums no 64,5 gadiem paaugstināts līdz 65 gadiem;
Lielbritānija: no 2010. līdz 2020. gadam pensionēšanās vecumu sievietēm plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 65 gadiem.
*Izmantotais avots: MISSOC (Comminity information system on social protection). Social protection in the Member States of the European Union, Situation on 1 January 1998 and evolution.
