Tā kā prasības pēc ātra interneta kļūst aizvien augstākas, mobilie operatori ievieš inovatīvas tehnoloģijas
Pirmoreiz 4G LTE tīklu 2009. gadā ieviesa Stokholmā un Oslo, un to paveica kompānija «Telia Sonera». Teorētiski šis tīkls spēj nodrošināt gandrīz astoņas reizes ātrāku internetu nekā mums ierastais 3G. Lai jauno inovāciju ieviestu, nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ nav brīnums, ka ne visi operatori steidzas to darīt. Ir vēl arī citi apsvērumi.
«Bite» sāks ar Rietumeiropu
«4G mēs ieviesīsim ap to laiku, kad atbilstošu ierīču izplatība Latvijā aptvers tuvu 20 procentus lietotāju. Mūsuprāt, ierīču ar LTE uztvērēju pagaidām ir mazāk nekā viens procents,» saka SIA «Bite Latvija» valdes priekšsēdētājs Freds Renčaks. Viņš uzskata, ka arī 3G ir lieliska tehnoloģija un labas zonas gadījumā viedtelefoniem ar to pagaidām pilnīgi vajadzētu pietikt. «Man pašam ir gan «iPhone 5», gan «Samsung Galaxy S4» telefons, un 3G tīkls ļoti labi tiek galā ar visām aptuveni 45 aplikācijām, kuras es regulāri izmantoju. Mēs nepamanītu atšķirību, lietojot navigācijas programmas vai sociālos tīklus 4G LTE tīklā. Atšķirības, protams, būtu, skatoties interneta video, bet cik bieži mēs to katru dienu darām?» retoriski vaicā «Bite Latvija» valdes priekšsēdētājs.
Partnera «Vodafone» jaunais 130 miljardu dolāru vērtais darījums ar amerikāņu kompāniju «Verizon» pasteidzināšot LTE ierīču izplatību, jo puse no līdzekļiem tikšot ieguldīta Eiropas tīklos, lai līdz 2017. gadam lielākajos Eiropas tirgos – Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā un Nīderlandē – nodrošinātu 4G sakarus 90 procentiem iedzīvotāju.
«Tele2» vēl modernizē 3G
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārskatu «Tele2» ir ātrākais mobilais internets visvairāk vietās Latvijā. «Tele2» nodrošina sakaru tīkla pārklājumu 99 procentiem iedzīvotāju, un vēl šogad, pabeidzot modernizāciju Rīgā, tās apkaimē un Saulkrastos, sola ar 3G nodrošināt 95 procentus iedzīvotāju (tā kā daudzi jauc mājsaimniecību pārklājumu ar teritorijas pārklājumu, skaidrības labad salīdzinājumam tomēr jāpiebilst, ka jaunie plāni nozīmēs tikai 60 procentu valsts teritorijas, kamēr LMT jau tagad aptver 93 procentus).
«4G nav jauns pakalpojums. Runājot par šo tehnoloģiju, jāņem vērā divas cieši saistītas lietas – tehnoloģijas ģeogrāfiskā izvēršana un ierīces (piemēram, modemi vai telefoni). Tehniski varam 4G pakalpojumus piedāvāt jau tagad, bet pagaidām ir salīdzinoši maz tādu iekārtu, kas atbalsta 4G tehnoloģiju. Tā strauji progresēs, tiklīdz iekārtu un pakalpojumu piedāvājums būs tāds, ko var atļauties vidusmēra cilvēks. Līdz tam turpināsim attīstīt mobilā tīkla pārklājumu un ātrumu trešās paaudzes jeb 3G tīklā – šogad, pabeidzot daudzmiljonu investīciju projektu – «Tele2» sakaru tīkla modernizāciju –, nodrošināsim ātrgaitas mobilo internetu 3G tīklā jau 95 procentiem iedzīvotāju,» par plāniem stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa. Pašreiz «Tele2» sadarbībā ar pasaulē vadošo telekomunikāciju iekārtu ražotāju «Nokia Siemens Networks» modernizē sakaru tīklu visā valsts teritorijā.
Tehniskā direktore L.Krūmiņa norāda, ka arī operatoriem, no biznesa viedokļa raugoties, ieviest 4G šodien ir dārgāk un neefektīvi. Tas nozīmē, ka operatoru, kuri šādu pakalpojumu jau piedāvā, klienti, iespējams, pārmaksā, ja vien pats operators šo tehnoloģiju nesubsidē uz citu klientu rēķina. Pateicoties veiksmīgai 4G tīkla darbībai Zviedrijā, «Tele2» apgalvo – tai uzkrāta vērtīga pieredze šajā jomā.
Telefoni Latvijā vīrusus
saķer biežāk
Gandrīz visas (99,9 procenti) no 2013. gada pirmajā pusgadā atklātajām jaunajām mobilajām ļaundabīgajām programmatūrām ir vērstas pret telefoniem un planšetdatoriem ar «Android», kas ir visizplatītākā mobilā operētājsistēma, un šādu apdraudējumu skaits turpina strauji augt, liecina «Kaspersky Lab» informācija. Eksperti lēš, ka Latvijā ar šo operētājsistēmu aprīkoti 400 000 viedtelefonu un 60 000 planšetdatoru. «Tele2» pētījums rāda, ka tikai septiņi procenti sieviešu un 13 procenti vīriešu lieto aizsardzības aplikāciju savā telefonā. «Tajā pašā laikā telefoni, īpaši viedtelefoni, ir kā mazi datori, kuri satur daudz privātas informācijas,» atgādina «Tele2» produktu direktors Juris Breicis. Tādēļ sadarbībā ar pasaulē vadošo informācijas drošības risinājumu izstrādātāju «Kaspersky Lab» Baltijas valstu iedzīvotājiem tiek piedāvāts jauns aizsardzības risinājums, lai pasargātu no informācijas zādzībām, vīrusu programmām, ļaundabīgām īsziņām, surogātpasta, spiegu programmām, inficētām aplikācijām, kā arī lai bloķētu bīstamas interneta vietnes, kas mēģina nozagt lietotāja naudu vai identitāti. «Tele2» šādu pakalpojumu piedāvā par 49 santīmiem mēnesī. Protams, var lejuplādēt arī bezmaksas vīrusu ķērājus, piemēram, «AVG» vai «Avast».
Arī gadījumos, ja ierīce ir pazaudēta vai nozagta, šī aizsardzība palīdzēs pasargāt personīgo informāciju un noteikt telefona atrašanās vietu pat tad, ja ierīcē tiks ievietota cita SIM karte, kā arī nofotografēt personu, kura lieto ierīci, un bildi atsūtīt uz īpašnieka e-pastu. Aplēses rāda, ka šā gada pirmo astoņu mēnešu laikā Latvijā pazaudēti vai nozagti vairāk nekā 9600 telefonu.
LMT – līderis kvalitātes ziņā
Tā kā SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) šajā jomā Latvijā ticis vistālāk, aicinājām LMT Biznesa vadības dienesta direktoru Vīgantu Radziņu uz plašāku sarunu, pieskaroties arī tīri praktiskākiem jautājumiem.
– Bieži vien mobilo sakaru lietotājus nodarbina visai tehniski jautājumi, uz kuriem atbildes grūti atrast. Vai varat izskaidrot, kādēļ visu operatoru sakari retu reizi pazūd pat sarunas vidū? Vai tas saistīts ar to, cik zvanu viens mobilā torņa raidītājs spēj vienlaicīgi nodrošināt?
Mobilo sakaru tīkli parasti ir daudz komplicētāki nekā fiksētie. Jāņem vērā, ka mobilajos tīklos tiek nodrošināts arī daudz plašāks pakalpojumu klāsts. Piemēram, īsziņas, balss sakari, ātrgaitas datu pārraide u.c. Katram no šādiem incidentiem, kad sakaru laikā pārtrūkst saruna, var būt daudz un dažādu iemeslu – sākot ar iekārtas programmatūras darbības algoritmiem (piemēram, LMT tīklā strādā ap 2000 iekārtu, kuras ražotas dažādos laikos un darbam dažādās tehnoloģijās), iekārtas uzbūves īpatnībām (antenu konstrukcijas), tīkla konfigurāciju (piemēram, kādos signālu līmeņos iekārta tiek reģistrēta no 3G tīkla uz 2G tīklu), beidzot ar lietotāja atrašanās vietas aspektiem. Vai otrs sarunu partneris ir kustībā, kāds ir radio pārklājums, meteoapstākļi utt. LMT ir komplicēta monitoringa sistēma, kas šādus gadījumus identificē un reģistrē. Savukārt inženieri ikdienā strādā, lai dažādos atteikumus tīklā novērstu vai samazinātu.
– Standarta lietotājam ir priekšstats, ka viņa mobilajā aparātā ir viena antena, kas tad arī visus sakarus nodrošina. Kādi patiesībā ir uztvērēji/raidītāji mūsdienu telefonos? Turklāt iebūvētas arī tādas ar operatoriem nesaistītas funkcijas kā Wi-Fi internets, «Bluetooth»…
Papildus jau uzskaitītajām tehnoloģijām – Wi-Fi, «Bluetooth», GPS – mobilie tālruņi primāri strādā dažādos mobilo sakaru tīklos – GSM, WCDMA, LTE. Inženieriem izaicinājums, protams, ir tas, kādās frekvencēs šis tālrunis «ielēks». Piemēram, LMT iepriekš minēto tehnoloģiju dažādās kombinācijās pašlaik izmanto 900, 1800, 2100, 2600 megaherzu frekvences. Liela daļa jauno tālruņu modeļu, kas ir pārdošanā, atbalsta visas šīs frekvences visos tīklos, ieskaitot jaunākas paaudzes 4G LTE tīklu. Tāpēc nereti cilvēkiem ir pārsteigums, ka jaunais aparāts tīklu uztver sliktāk nekā vecais tālrunis, kura vienīgā antena bijusi īpaši konstruēta tikai 900 megahercu GSM tīklam.
– Daudzi nezina, ka GPS atrašanās vietu nosaka ar satelītu palīdzību, savukārt A-GPS spēj apvienot datus no GPS, bāzes stacijām un Wi-Fi rūteriem. Vai šāda veida sazināšanās ar torņiem patērē daudz datu?
Viedtālrunis (jeb telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti – red.) nav iedomājams bez pastāvīgas piekļuves internetam. Parasti dažāda veida tehniskā saziņa starp tālruni un tīklu nenozīmē būtisku datu pārraides apjomu. Tāpēc LMT ir izveidojis tādus datu pārraides piedāvājumus, lai lietotājs var pievērsties svarīgākiem jautājumiem, nevis domāt par tādām niansēm, cik datu patērēs tā vai cita telefona programma.
– Vai taisnība, ka, ieķeksējot, lai aparātā tiktu izmantots tikai 2G tīkls, mazāk tērējas baterija? Vai tādā gadījumā neriskējam ar sakaru kvalitāti? Cik saprotu, internets no 3G «nokrīt» uz EDGE tīklu, kas ir kādas desmit reizes lēnāks par 3G…
Praksē tālrunis tiešām tērē mazāk enerģijas, strādājot tikai 2G tīklā bez datu pārraides, bet tādā gadījumā nedarbosies internets. Tāpēc pozitīvai klientu pieredzei mēs iesakām izmantot 3G tīklu, kur datu pārraides ātrums un tīkla reakcija ir daudz labāka nekā 2G tīklā.
– Lielākais jaunums ir 4G platjoslas internets. Cik lielā Latvijas teritorijā tas jau pieejams? Cik, piemēram, Pārdaugavā tas ir vidēji ātrāks par 3G?
LMT ir vienīgais operators Latvijā, kas komercrežīmā piedāvā 4G tīklu. Tas noklāj jau vairāk nekā 15 procentu teritorijas, un 4G pieejams jau vairāk nekā 35 procentiem Latvijas iedzīvotāju.
4G interneta pieslēgums ir ne tikai ievērojami ātrāks, bet arī stabilāks, jo 4G tīkla kapacitāte nodrošina vienlaicīgi daudz lielāku datu pārraides apjomu. 3G tehnoloģiju maksimālais iespējamais interneta ātrums ir 21 megabits sekundē, bet 4G tas ir jau 150 megabitu sekundē.
– Kas vajadzīgs 4G uztveršanai? Bieži vien signālu noslāpē biezas sienas. Kā risināt šādas problēmas?
Lai lietotu 4G internetu, vislabāk sazināties ar LMT, lai noskaidrotu, vai atrodaties 4G tīkla zonā, kas visā Latvijā strauji paplašinās. Stabilākam un ātrākam internetam mēs iesakām 4G modemu vietā izvēlēties 4G rūterus, ko speciālisti bez maksas palīdzēs uzstādīt mājās vai darbavietā signāla labākai uztveršanai. Svarīga ir rūtera atrašanās vieta, lai tas nodrošinātu pēc iespējas labāku signāla uztveršanu. Atsevišķos gadījumos LMT klientiem uzstāda arī papildu mājas antenas, lai uzlabotu interneta pieejamību.
– Vai 4G internets spēj konkurēt ar fiksētajiem pieslēgumiem gan cenas, gan signāla ziņā? Jādomā, piekritīsiet, ka mobilo datu pārraide, visticamāk, vienmēr būs nestabilāka par internetu pa vadiem…
LMT pieslēgums «Internets mājai» maksā, sākot no 11,99 latiem mēnesī. 4G pieslēgums ir tik ātrs un stabils, ka spēj apmierināt arī lielāko daļu prasīgāko interneta lietotāju vajadzības. Turklāt tas ir pieejams arī vietās, kur nav komerciāli izdevīgi ievilkt vadus. Visā pasaulē un jau arī Latvijā mobilais internets, jo īpaši 4G, strauji izkonkurē fiksētos interneta pieslēgumus. Līdz ar to varam secināt, ka lietotājiem ir pozitīva pieredze ar mobilo internetu, ja jau viņi arī Latvijā arvien vairāk fiksētā interneta vietā izvēlas mobilo.
To, vai vadu internets tiešām ir tik stabils un nodrošina interneta pieslēgumu bez pārtraukumiem, vislabāk pratīs izstāstīt fiksēto interneta pieslēgumu lietotāji.
– Kad plānots 4G tīklā nodrošināt arī zvanus? Pagaidām tikai paši jaunākie un ne lētākie telefoni aprīkoti ar 4G uztvērēju.
Balss zvaniem gan 2G, gan 3G tīkls ir kvalitātes ziņā pilnīgi pietiekams. Pašlaik Latvijā 4G ir pieejams kā interneta pieslēgums datoram un ar 4G rūteri to var izmantot arī telefonam. Tuvākajā laikā arī 4G telefonos varēs izmantot 4G tīklu.
– Kā cilvēkam orientēties datu plūsmas aprēķinos? Kas visvairāk patērē interneta apjomu telefonā? Ja neskatāmies videoklipus un speciāli neko nelejuplādējam, ar cik megabaitiem mēnesī vajadzētu pietikt?
Neregulārai lietošanai, ja internetu telefonā pārsvarā lieto e-pastam, ziņu portāliem un sociālajiem tīkliem, visticamāk, pietiks ar 50 – 200 megabitiem. Ja telefonā regulāri skatāmies arī interneta video, lejuplādējam aplikācijas, klausāmies radio un šad tad kavējam laiku ar tīmekļa spēlēm, noderēs no 400 megabitiem līdz gigabitam. Savukārt aktīvai interneta lietošanai, ja internets ir darba instruments un skatāmies telefonā TV, lejuplādējam filmas, mūziku un ne to vien, LMT piedāvā pieslēgt divu līdz astoņu gigabitu datu apjomu. Gadījumos, kad nepietiek ar izvēlēto mēneša apjomu, klients to var pasūtīt papildus.
– Kādiem parametriem galvenokārt vajadzētu pievērst uzmanību, izvēloties pietiekami jaudīgu, multifunkcionāli bagātu telefonu? Bieži vien, žēlojot izdevumus, jaunā mantiņa izrādās pārāk gausa…
LMT aicina klientus pieteikties personīgajiem konsultantiem, kas varēs ieteikt viņu vajadzībām atbilstošākos modeļus, vai arī vērsties LMT klientu centros un veikalos, kur strādā jaunākajās tehnoloģijās apmācīti speciālisti.
– Valda priekšstats, ka LMT ir dārgākais operators. Vai to cerat arī nākotnē kompensēt ar kvalitāti? Vai varat šo kvalitāti apstiprināt ar kādiem faktiem, skaitļiem? Vismaz pārklājuma kartē redzams, ka principā ikviena mājsaimniecība Latvijā nodrošināta pat ar 3G sakariem…
LMT ir klientu skaita (2. ceturksnis noslēgts par 18 349 klientiem vairāk nekā «Tele2» – red.), tīkla pārklājuma un apgrozījuma ziņā (60 miljoni latu pirmajā pusgadā; salīdzinājumam – «Tele2» 37,3 miljoni latu) lielākais operators Latvijā. Kvalitāti nosaka ne tikai tīkla pārklājums, bet arī augsts klientu apkalpošanas serviss, kā arī moderns un plašs pakalpojumu klāsts. LMT ir plašākais 3G tīkls Latvijā jau vairāk nekā 93 procentos Latvijas teritorijas, un mēs vienīgie Latvijā piedāvājam klientiem 4G tīklu komercrežīmā. Tai pašā laikā LMT ir arī plašākais mobilo sakaru klientu servisa tīkls Latvijā ar jau 70 klientu apkalpošanas centriem un veikaliem visā Latvijā. ◆
Vairāk vajadzētu domāt par laukiem
Dzintars Vaivods, finansists
◆ Internetu telefonā ik pa laikam izmantoju, lai apskatītos e-pastu, ja atrodos ārpus biroja. Tāpat mēdzu veikt steidzamus maksājumus internetbankā. Par 4G mobilo tehnoloģiju standartu neesmu sevišķi domājis. Pašlaik mani kopumā apmierina esošās iespējas. Man šķiet, ka būtiskāks jautājums ir interneta pieejamība lauku reģionos. Ir teritorijas, kur lauku uzņēmējiem un iedzīvotājiem internets vēl arvien vispār nav pieejams vai arī ir ļoti lēns. Tas nemotivē palikt laukos un apgrūtina uzņēmējdarbību.
Priekšroku dodu mājas tālrunim
Maija Laizāne, žurnāliste
◆ Reiz kāds visādi citādi mūsdienīgs cilvēks intervijā atklāja, ka viņš atļaujas greznību – nelietot mobilo telefonu. Greznību tajā nozīmē, ka mobilo sakaru nepārtrauktā pieejamība nozog lielu daļu dārgā personīgā laika. Es varētu līdzīgi skaidrot izvēli nelietot telefonā internetu, bet atvēlēt tā pārlūkošanai mājas datorā kādu patiešām brīvu un jēdzīgākai nodarbei neizmantojamu brīdi. Darba vajadzībām ir darba dators un internets. Tā arī neesmu interesējusies par 4G salīdzinājumā ar «mazākiem cipariem», bet kurš gan neatbalstītu tehnoloģiju attīstību kopumā. Par greznību gan nedēvētu fiksēto – mājas tālruņa – pieslēgumu, jo pusstundu papļāpāt ar draudzeni vai ģimenes locekļiem ir patīkamāk, ja mobilais aparāts nekarsē pusi galvas.
