Nez vai ir kāds, kurš kaut reizi nebūtu atradis sevi, iestigušu ikdienas rutīnā un vienmuļībā.
Nez vai ir kāds, kurš kaut reizi nebūtu atradis sevi, iestigušu ikdienas rutīnā un vienmuļībā. Katru dienu no rīta celies, ej uz darbu, vakarā nāc mājās, noskaties visus iespējamos televīzijas seriālus un ej gulēt, lai nākamajā dienā viss atkārtotos tieši tāpat. Ja nu tieši šis ir brīdis, kad esat sapratis, ka tādā garā vairs nav labi turpināt, iesakām divu dienu ekskursiju, kuras laikā no vienmuļības vairs nebūs ne vēsts. Turklāt ceļojuma laikā varēsiet atklāt arī ko jaunu par mīļoto cilvēku.
Ekskursiju ieteicams sākt sestdienas rītā, kad gaiss vēl nav pārlieku sakarsis un ceļojums neliekas nogurdinošs. No Jelgavas ar automašīnu var doties uz Dobeli, kur ir pirmais aplūkojamais objekts – Dobeles pilsdrupas . Noteikti daudzi Zemgalē dzīvojošie tās ne reizi vien redzējuši, taču diezin vai visiem zināms, ka pilsdrupu stūrī, kas ir vistuvāk Bērzes tiltam, atrodas garāmgājēju acīm apslēptas šauras trepītes. Uzmanīgi uzkāpjot pa tām augšā, var nokļūt uz platformas, kas atrodas apmēram trīs stāvu augstumā, un aplūkot pilsētu no augšas.
Kad pa šaurajām trepītēm izdevies veiksmīgi arī nokāpt, ceļu var turpināt caur Anneniekiem uz Saldu, bet pēc tam doties uz Airītēm . Izkustēties var gan Saldū, apskatot kalnaino un interesanto pilsētu, gan arī Airītēs, kur mežā atrodas Oskaram Kalpakam veltīta piemiņas vieta. Tieši šeit gāja bojā Latvijas Bruņoto spēku pirmais virspavēlnieks. Airītēs O.Kalpaku un vairākus citus latviešu karavīrus sadursmē nošāva vācieši, kuri viņus esot noturējuši par Sarkanās armijas karavīriem. Par spīti baisajiem notikumiem pagātnē, šodien tā ir klusa un patīkama vieta. Šeit varēsiet atvilkt elpu pēc brauciena sasilušajā mašīnā.
Pie lāčiem, vilka un kiangiem. Turpinot ceļu pa Rīgas – Liepājas šoseju, jābrauc cauri Skrundai, un drīz vien nokļūsiet šosejas 154. kilometrā. Ja, sekojot ceļa rādītājam, nogriezīsieties pa kreisi, pēc četru kilometru līkumošanas nokļūsiet Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē Kalvenē . Tur gan neredzēsiet lauvas, kamieļus un krokodilus, toties lāčus, vilku un kiangus gan. Tāpat varēsiet aplūkot arī sivēnu, kas labprāt iesaistās «sarunās», trušus, tītarus, āžus un zirgus. Zooloģiskā dārza teritorijā ir arī dīķis, kurā dzīvojot Latvijā tik retās kokvardes, tiesa gan, lai par to pārliecinātos, jābrien ūdenī. «Parunājušies» ar sivēnu, kam lemts palikt savā mājiņā, varat turpināt izbaudīt jaukās ceļotiespējas priekšrocības.
Meža muzejs un malkas pils
Nedaudz pabrauciet pa šoseju atpakaļ un nogriezieties uz Aizputes ceļu. Brauciet, līdz ceļa labajā malā pamanāt vecu koka stumbru ar milzīgu stārķa ligzdu. Koka resnajā stumbrā ir uzraksts ar norādi uz Boju Meža muzeju . Nav ne mazākā pamata uztraukties, ka tur kāds jums garlaicīgi stāstīs par teorētiskām lietām. Meža muzejā varēsiet aplūkot dažādus ragus, fotografēties pie dzīvnieku izbāzeņiem, kas izskatās gluži kā dzīvi un, ejot no zāles uz zāli, paši izsekot cilvēces attīstībai un tam, kā tā iespaidojusi mežu. Tur ir ne vien izbāzeņi, bet arī īsti gulbji, kas peldas dīķī un graciozi demonstrē savas īpašuma tiesības. Pēc muzeja apskates atkal varat kāpt mašīnās, lai nokļūtu Aizputē .
Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Pēc nostāstiem tās nosaukums cēlies no aizputinātiem ceļiem, kas veduši uz pilsētu. Līdz 17. gadsimtam pie Tebras un Durbes satekas atradās Aizputes jūras osta, taču, attīstoties Liepājai, tā zaudēja savu nozīmi. Tomēr kāds uzcītīgs vīrs parūpējies, lai Aizpute netiktu pilnībā aizmirsta un ekskursanti to apmeklētu aizvien biežāk. Pilsētā līdztekus bijušās Ordeņa pils un Aizputes pilsmuižas ēkām apskatāma Latvijā vienīgā no malkas būvētā pils. Malkas pili var atrast, braucot Skrundas (Kazdangas) virzienā, kur tūlīt aiz pilsētas robežas pa kreisi nogriežas neliela aleja. Pie Gravnieku mājām, kas atrodas līdzās bijušās Lažas pils vietai, redzama no pagalēm un citiem koka atgriezumiem būvēta pils. Pašlaik tur stāv trīs malkas pilis un kāds no koka gatavots sargs. Neviens no koka izstrādājumiem nav darināts ar naglu palīdzību. Uz šo vietu der aizbraukt arī tiem, kas tur jau bijuši, jo Edgars Dambergs paša veidotās pilis nepārtraukti atjauno un papildina ar jaunām būvēm. Turpat līdzās malkas pilij uzpludinātajā Lažas upītē un tās krastos iekārtotajā atpūtas vietā varēsiet aplūkot vēl kādu brīnumu – Neptūnu un nāru, no kuras turētās krūzes iztek avotiņš, zivi, kas ziņkārīgi no ūdens pabāzusi galvu, un dzērvju pāri, kas laiski pastaigājas pa pretējā krasta niedrēm. Arī šīs skulptūras ir darinājis E.Dambergs. Kad nāras sniegtais avota ūdens nobaudīts, varat braukt tālāk uz Liepāju , pa ceļam iegriežoties tās priekšpilsētā Grobiņā un apskatot pilsdrupas.
Pilsētā, kurā piedzimst vējš. Vēja pilsētā noteikti nokļūsiet diezgan vēlā pēcpusdienā, tādēļ iespējams, ka nepaspēsiet skaisto un savdabīgo pilsētu pienācīgi izpētīt, ja vien nebūsiet nolēmis šeit palikt pa nakti. Liepājā varat apmesties dažādās vietās – sākot ar viesnīcu «Amrita», kur par nakts pārlaišanu jāšķiras no 40 līdz 205 latiem un beidzot ar kempingiem un viesu namiem, kur šis pats prieks vienai personai izmaksās vienu līdz trīs latus. Tiem, kas nolems vēl nedaudz iepazīt Kurzemi, iesakām Liepājā paēst – tur tas ir gan garšīgi, gan nesalīdzināmi lētāk nekā Jelgavā. Varēsiet apskatīt vecpilsētu, izpeldēties Baltijas jūrā un doties tālāk. Izbraucot no pilsētas, ieteicams aplūkot Liepājas cietokšņa drupas, lai pēc tam dotos uz Kapsēdi , kur atrodas augstākais laukakmens Latvijā. Tas ērti iekārtojies pie dzelzceļa pārbrauktuves un izskatās tiešām varens. Tā vien liekas, ka dzelzceļa sliedes akmenim tikušas speciāli apbūvētas apkārt. Kādreiz šis akmens ticis skaldīts un izmantots šķembu ražošanai, tomēr pat cilvēku postošā darbība nav spējusi sabojāt tā diženumu.
Naktsmāju meklējumos
Šīs dienas braucienu varat beigt Vērgalē, kur mierīgā un patīkamā gaisotnē varēsiet pārlaist nakti jauniešu mītnē «Vērgale», kas, kaut arī iekārtota bijušajā bērnudārzā, ir sakopta un tīra. Bet, ja vēl jūtat sevī spēkus ceļot, varat aizbraukt līdz Jūrkalnes pagastam, kur plašas iespējas atrast naktsmītni (informācija par naktsmītnēm – raksta beigās).
Braucot uz naktsmītni, var redzēt Baltijas ledus ezera senkrasta nogāzi, kas vietām sasniedz pat 30 metru augstumu. Interesanti vērot, kā vienā pusē stiepjas pauguri, bet ceļa otrā pusē pļavas aizvien pazeminās.
Savdabīgā Pāvilosta
Nākamās dienas pirmais apskates objekts būs viena no jaunākajām Latvijas pilsētām – Pāvilosta . Tā ir maza un sakopta. Īpaši interesanta ir Pāvilostas vecā apbūve ar mazām uz paaugstinājumiem celtām mājiņām un šaurām ieliņām, kas gandrīz visas ved uz jūru. Šajā pilsētā ir vietas, kur no mājas līdz jūrai ir mazāk nekā simts metru. Turpinot ceļu, par nākamo pieturu varat izvēlēties vietu īsi pirms Jūrkalnes , kur var vērot Latvijā tik reti sastopamo jūras stāvkrastu. Te varat arī ļauties vilinājumam nopeldēties, lai ar jaunu svaigumu turpinātu ceļu.
Ēdoles pilī joprojām spokojoties
Izbraukuši cauri Alsungai, nokļūsiet līdz Ēdolei . Te ievērības cienīga ir Ēdoles pils. Ārēji tā neizceļas ar īpašu krāšņumu, taču iekšpusē ir ko redzēt. Ēdoles pils ir izmantota arī kinomeistaru vajadzībām, un tieši te mazais Emīls varēja «izperināt» kādu no saviem daudzajiem nedarbiem. Ēdoles pilī var arī svinēt kāzas un pārlaist nakti. Tiesa gan, joprojām klīst baumas, ka naktīs tajā spokojas.
No Ēdoles ceļu turpināsim jau pa daudz ierastākām, tomēr ne mazāk interesantām vietām. Pirmā pilsēta ko apskatām, ir Latvijas Venēcija jeb Kuldīga . Varam pārliecināties, ka tiešām pilsētai cauri tek un gar māju pamatiem skalojas Alekšupīte. Kuldīgā ir arī ievērojamā Ventas rumba, kurai tā vien kārojas pāriet pāri, taču jūs tūlīt jābrīdina, ka ir ne mazums šādu pāri gājēju straujajā ūdenī pazaudējuši savas kurpes.
Apskatījuši vecāko Kurzemes pilsētu ar salīdzinoši labi saglabājušos koka apbūvi, varat doties uz Riežupes smilšu alām, kas atrodas Riežupes dabas parkā. Alas tiešām ir interesantas un tuneļiem bagātas, alu saimnieces tos centušās apvīt arī romantiskiem nostāstiem. Tomēr šā veidojuma vēsture ir gluži prozaiska. Pagājušā gadsimta vidū te iegūtas baltās smiltis stikla ražošanai. Apakšzemes labirintu garums sasniedz 460 metru. Te cauru gadu temperatūra ir plus astoņi grādi, un neesiet pārsteigti, ja, aplūkojot alas, vasaras vidū tajās vēl svaigus atradīsiet pavasara ziedus: pazemes tuneļu smiltīs tie uzglabājas neparasti labi.
Mājup caur «Kurzemes Šveici» Tālāk ceļš ved uz Rendu un Sabili , kur iespējams aplūkot Abavu un tās rumbu, kā arī vienu no Latvijā daudzajiem Velna akmeņiem un alām. Turpmākais ceļš jau aizvien vairāk liecina par Zemgales tuvošanos, jo pēc Kandavas un Tukuma krāšņos paugurus nomaina mierīgie līdzenumi, kas liecina, ka mājas jau tepat vien ir.
Iespējamās naktsmītnes ceļojuma laikā:
Jūrkalnes pagastā
Zemnieku saimniecība «Zaķi» piedāvā telšu un ugunskura vietu. Piebraukšana ar automašīnu līdz jūrai, ir arī pirts. Zvanot pa tālruni 3697139, varat gan uzzināt, kā nokļūt līdz saimniecībai, gan vienoties par samaksu.
«Eglāji» atrodas netālu no jūras. Šeit ir visdažādākās atpūtas un izklaides iespējas. Ir iespējams braukt zvejniekiem līdzi jūrā, par ko jāvienojas atsevišķi. Tālrunis Inai un Uldim Kapteiņiem 3697187. Cena diennaktī – Ls 6 – 15, bērniem – atlaides.
«Lūķi» ir divdesmit minūšu gājienā līdz jūrai. Viesiem –divas istabas mājā, liela klēts, dārza mājiņa, pirts. Uzturēšanās diennaktī – Ls 6-8 (samaksā ietilpst arī brokastis).
Tālrunis 9364347.
Arī Pāvilostā ir saimnieki, kas piedāvā ceļotājiem naktsmītni:n Lanka, Lašu ielā 2, tālrunis 3498129.
Var uzņemt četrus cilvēkus. Maksa – Ls 8.
Rolmane, Dzintaru ielā 20. Tālrunis 3498464.
Var piedāvāt četras vietas, cena – Ls 5.
Brigmane, tālrunis 3498385. Divas līdz četras vietas. Cena – Ls 4.
Bērnudārzs «Dzintariņš», Stadiona ielā 6.
Tālrunis 3498275, 3498686.
Cena – Ls 1.
