«Zemgales Ziņas» saņem daudz lasītāju vēstuļu, sūdzību un jautājumu sakarā ar nenokārtotajām siltuma piegādes lietām.
«Zemgales Ziņas» saņem daudz lasītāju vēstuļu, sūdzību un jautājumu sakarā ar nenokārtotajām siltuma piegādes lietām, tādēļ tas bija viens no galvenajiem sarunas tematiem vakar, kad «Ziņu» redakcijā bija ieradušies domes priekšsēdētājs Uldis Ivans un izpilddirektors Jurijs Strods. Sarunā piedalījās «Ziņu» redaktore Dace Zvirbule, žurnālisti Aija Rone, Ligita Timma, Anna Afanasjeva, Maija Laizāne.
Publicējam abu amatpersonu atbildes uz mūsu un iedzīvotāju jautājumiem. Visi atbildētie un arī neatbildētie jautājumi tika domes izpilddirektoram iesniegti arī rakstiski.
Kad būs pilsētas namos siltums?
Viens no apkures aizkavēšanās iemesliem ir lielais iepriekšējo sezonu parāds – 2,5 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāju nenomaksātā. Kopš 1993. gada ir sācies process parādu piedzīšanā un iedzīvotāju izlikšanā ar tiesas lēmumu, taču šīs lietas risinās gausi. Tiesā ir lietas, kas nav skatītas no 1995. gada. Iespējas likumīgā ceļā risināt parādu atmaksu ierobežo arī citi apstākļi. Lai iesniegtu prasību tiesā, jāiemaksā 10 procentu no prasības summas, taču, ja tiesa namu pārvaldes prasību neapmierina, tā papildus parādam ir zaudējusi arī šos desmit procentus. Jāatzīst arī, ka namu pārvaldes un «Siltumtīkli» nav pieraduši strādāt Civillikuma ietvaros un ne katrreiz tiek uzrakstīts pareizs tiesu pieteikums, lai varētu, piemēram, vērst prasību arī pret nemaksātāja mantu vai viņa darba algu.
Ir vietas, kur jau tagad mājas var pieslēgt apkurei, ja samaksāti vairāk nekā 80 procenti no iepriekš patērētā, un tas šajās dienās tiek darīts: Pārlielupē, kur siltumu piegādās cukurfabrika, un namos, kurus apkalpo Palīdzības ielas katlumāja. Darbam gatava ir Rūpniecības ielas katlumāja, un no tās siltumu iedzīvotāji saņems pēc trases iesildīšanas – apmēram pēc nedēļas. Tehniski sarežģītāka situācija ir Ganību ielā, kur būs nepieciešamas vēl apmēram desmit dienas.
Vēlreiz jāuzsver – ja iedzīvotāju maksājums būtu simtprocentīgs, varētu kurināt visu gadu. Bet, ja maksās tāpat kā pagājušās sezonas sākumā – 50 procentu – tad janvārī var nebūt ne gāzes, ne mazuta. Šogad ir pirmais gads, kad iedzīvotāju siltuma samaksas procents pārsniedz 90. Taču daļa no šā gada maksājuma attiecas uz iepriekšējā gada parādu, tādēļ reāli paliek apmēram 80 procentu.
Cik ētiskas un likumīgas, jūsuprāt, ir namos izliktās draudu vēstules par to, ka siltumu nepieslēgs, jo tāds un tāds kaimiņš nav samaksājis? Vai tas maksātājiem būtu jāuztver kā aicinājums uz nemaksātāju morālu vai fizisku ietekmēšanu?
Likums, protams, neatļauj rīkoties vardarbīgi nevienam, arī pašvaldībai ne. Tomēr mums ir jāinformē iedzīvotāji par situāciju – cita ceļa pagaidām nav. Ir viena likumīga iespēja atbrīvoties no parādiem – paaugstināt siltuma tarifu attiecīgajai mājai, lai tas segtu arī nemaksātāju daļu. Vai jūs tam piekristu? Vai arī ņemt ārā no budžeta to daļu, kas paredzēta skolām, veselībai un citām lietām.
Kā pašvaldība palīdzējusi mazturīgajiem tikt galā ar komunālajiem maksājumiem?
Minētajā 90 procentu siltuma apmaksā ir arī pašvaldības pabalstu daļa. Palīdzības sniegšanā mazturīgajiem Jelgava ir 4. vai 5. vietā starp Latvijas pilsētām. Taču iedzīvotājiem domē pēc palīdzības jāvēršas laikus, jo pašvaldība trūcīgajiem apkures parādu var segt tikai par pēdējiem sešiem mēnešiem.
Iedzīvotāji jautā, vai deputāts Pēteris Skudra ir savu apkures parādu samaksājis? Cik aktīvi maksātāji ir paši domnieki un administrācijas darbinieki?
Kā iedzīvotājs Pēteris Skudra ir tāds pats kā ikviens no mums. Cik zināms, pašlaik tiesā tiek iesniegtas prasības par lielākām parāda summām. Deputātu ētikas komisija likumā nav paredzēta, un arī šeit apspriest deputāta rīcību nebūtu ētiski. To lai vērtē vēlētāji, vērtē partija, kas viņu izvirzījusi. Mans (U.I.) personīgais viedoklis – ja esi domnieks, tev ir divreiz lielāka atbildība.
Esam ievākuši ziņas par to, kā komunālos maksājumus veic domes darbinieki. Augstākajā līmenī parādnieku nav. Ir daži nesamaksājuši speciālisti, taču parādi strauji samazinās. Lielāki parādi ir tehnisko darbinieku līmenī. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, kad cilvēks, kuram ir minimālā alga, ilgstoši slimojis, būs jāpalīdz.
Vai tiesa, ka apkures problēmu dēļ skolēnu brīvlaiks Jelgavā būs jau jaunnedēļ?
Brīvlaiks paliek tāds, kā tas ir noteikts, – no 27. oktobra. Esam vienojušies ar skolu valdi, ka neriskēsim. Nedod, Dievs, ja mēneša beigās būs problēmas ar Ganību ielas katlumāju, un vismaz tad skolas bērni būs mājās.
Siltuma trases joprojām daudzviet ir vaļā. Kāpēc šie darbi iekavējas un kāda ir to kvalitātes garantija?
Pasaules Bankas kredīta ietvaros nav paredzēti līdzekļi rakšanai, tranšeju izbūvei, šīs izmaksas jāsedz pašiem. Savukārt, ja nav iekasēta nauda no iedzīvotājiem, šo līdzekļu nav, un tādēļ arī tranšeju aizbēršana kavējas. Cauruļu montāžas un metināšanas darbus pieņēma somu firma, kuras darbu apmaksā Pasaules Banka. Par montāžu firma devusi garantiju, ka 25 gadus pašvaldībai te nebūs roka jāpieliek, un, ja būs bojājumi, zaudējumus segs firma. Protams, ja bojājums būs kādu mūsu neapdomīgas rakšanas darbu dēļ, cietīsim paši.
Līdz šim Pasaules banka (PB) mūsu darbu Jelgavas apstākļos atzinusi kopumā par veiksmīgu. Galvenās iebildes ir par to, ka ik gadu nepaaugstinām siltuma tarifus par 10 līdz 15 procentiem, kā PB to projekta realizācijai vēlētos. Līdz šim ir izdevies pārliecināt, ka tas ir neiespējami.
Ar pašreizējiem darbiem būs ielikta apmēram puse jauno siltumtīklu, turpmākajos trīs gados būtu jāsakārto otra puse. Jāņem gan vērā, ka PB kreditētajā projektā nav simtprocentīgi visu pilsētas siltumtīklu.
Tomēr namu iekšējie tīkli paliek vecie. Arī logu aizlīmēšanai blokmājās ir visai mazs siltuma saglabāšanas efekts. Vai cilvēki jutīs kādas pozitīvas pārmaiņas?
Ja pie mājas nāks 95 grādu siltums, arī pagaidām nesakārtotie iekšējie siltumtīkli ļaus justies labāk. Jelgavas saimniecības sakārtošana ir sāpīga problēma. Pērkam dārgu degvielu, laižam vecās caurulēs un šķirbainās mājās. Kopumā siltināšanas programma varētu izmaksāt apmēram 50 miljonu latu. Noteikti atmaksātos šādiem nolūkiem ņemts kredīts, taču diemžēl pašvaldībai nav iespēju tādu saņemt. Tādēļ pagaidām esam spiesti segt zudumus, kas rodas ne iedzīvotāju, ne arī pašvaldības dēļ. Esam spiesti maksāt tik, cik izlieto šim vājprātam.
(Sarunas turpinājums nākamajā numurā)
