«Gribētos jau teikt, ka pietrūka veiksmes, bet, ja tik daudz izdevību nerealizējam, tad jāatzīst, ka meistarības,» pēc mača sacīja jelgavnieku komandas kapteinis Guntis Pujāts.Līdzīgu viedokli pauda arī galvenais treneris Jevgēņijs Linkēvičs. «Pārmest varētu, ja nav gribas un cīņas spara, taču šoreiz momentu ziņā bijām, var teikt, 3:1, un meistarības celšanai ir citi paņēmieni,» bilda treneris.
Pirmais periods kopumā līdzvērtīgā spēlē noslēdzās ar 2:0 viesu labā – jelgavnieki divas reizes nespēja realizēt vairākumu, toties tas izdevās Elvisam Žalubovskim (piespēles – Valentīns Feoktistovs, Sergejs Durdins), un otros vārtus jau perioda izskaņā guva Edgars Lipsbergs (Aleksandrs Kerčs, Mihails Bogdanovs).
Otrā perioda pirmajā minūtē gan «Monarhu» vārtsargu pēc Viestura Cimermaņa piespēles pārsteidza Artjoms Ogorodņikovs, un arī turpinājumā jelgavnieki veidoja bīstamas situācijas pie pretinieka vārtiem vienu pēc otras, taču perioda vidū atkal vairākumu realizēja viesi (no S.Durdina un V.Feoktistova piespēles A.Kerčs) – 3:1.
Arī trešajā cēlienā krietni vairāk darba bija Ozolnieku komandas vārtsargam, un devītajā minūtē neatlaidību vainagoja guvums (no Artūra Batraka un Kirila Tambijeva piespēles Klāvs Plānics) – 2:3. Šķita jau, ka pavisam tuvu ir arī izlīdzinājuma iespēja, taču negaidīts A.Kerča izgājiens un ceturtie vārti to ievērojami attālināja. Mājinieku ofensīva tomēr neatslāba, un četras minūtes pirms mača beigām pēc K.Plānica un Ģirta Zemīša piespēles precīzs bija Artūrs Batraks. Pēdējā pusminūtē vārtsarga Reiņa Repša vietā laukumā nāca sestais spēlētājs, taču rezultāts uz tablo vairs nemainījās – 3:4.
Foto: Ruslans Antropovs
